Nauris Dorobļajs jau pusaudža gados sapratis, ka vēlas savu dzīvi saistīt ar militāro sfēru. Savulaik patikušas dažādas filmas par karavīriem un armiju.
"Tu skaties, čaļi formās, viss notiek. Dinamika, jo garlaicīgi nav. Kā arī fiziskā forma – šeit tu vari uzturēt savu fizisko formu un pilnveidoties pats kā karavīrs. Sasniedzot 18 gadu vecumu, pievienojos Zemessardzei. Aptuveni kādu gadu es pavadīju Zemessardzē, un tad pēc tā es arī dabūju lielāku izpratni par to, ka es vēlos turpināt darboties jau profesionālajā dienestā," viņš skaidroja.
Pēc pamatapmācību kursa Alūksnē Nauris nonāca Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē.
Dienesta biedrs Mārtiņš Brūniņš par Nauri sacīja: "Atraktīvs, zinošs, ar ļoti labu humora izjūtu. Viņš ir ļoti labs nodaļnieks. Ja var tā teikt, tētis, kurš tevi pagrūž pareizā virzienā."
Savukārt NBS Mehanizētās kājnieku brigādes štāba virsseržants Ingus Zandersons piebilda: "Nauris ir no tiem cilvēkiem, kuriem ir vajadzīgs pateikt, kas ir jāizdara, un nav jāstāsta, kā to darīt, jo viņš ļoti labi pārzina lietas, kas saistītas ar kombatkameru lietiņām."
Kombatkamera – jeb latviskojot kaujas kamera – ir neatņemams Naura ikdienas darbarīks.
"Man ikdiena pildīta vairāk vai mazāk ar fotografēšanu, video veidošanu, principā veidot stāstus par karavīru ikdienu. Katru dienu ar kameru rokās, jā. Mežā mēs pavadām gandrīz ik dienu, jo dodamies pie karavīriem, lai to atspoguļotu. Šajā ziņā ir nepieciešams, lai tev būtu laba fiziskā sagatavotība, jo bieži vien ir daudz jāskrien viņiem pakaļ. Ir jāspēj domāt kaut kādus dažus gājienus, ko nodaļa vai vads darīs, jo lai iegūtu labus kadrus, ir ļoti svarīgi, ka tu aptuveni saprotu viņu manevru," viņš teica.
Nauris ir cilvēks, kuru vairāk vai mazāk brigādē zina gandrīz ikviens, jo darba pienākumos neizbēgami nākas komunicēt ar ļoti daudziem cilvēkiem.
"Man ļoti patīk tas, ka darbs ir dinamisks, katra diena ir citādāka. Un tas, ka es varu būt daudz kur. Es varu būt ekskluzīvās vietās un piedzīvot daudz ko tādu, ko, iespējams, jebkurš cits nedabūs nekad dzīvē," skaidroja fotogrāfs.
Vaicāts, vai vēlētos mainīt savu profesiju pret kādu citu, viņš atbildēja – nekādā gadījumā. "Uzskatu, ka pirms desmit gadiem esmu izdarījis labāko izvēli. Ir patīkami apzināties to, ka es esmu karavīrs. Ja vajadzēs, spēšu aizsargāt savu ģimeni un savu valsti."
