"Ir forši, ka ir dota tāda iespēja, ka tu vari trenēties, mācīties, jo, ja būs kaut kāda situācija un būs jāiet aizsargāt sava valsts, tad labāk iet sagatavotam, nevis tu nezini, kas jādara tādos brīžos," sacīja Sirmā.
Viņa Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljonā Jelgavā dienē jau divus gadus. Sirmajai ir 23 gadi, bet jau 14 gados jauniete iestājās Jaunsardzē savā dzimtajā pusē Gulbenē, un tas vēlāk kalpojis par pamatu lēmumam stāties arī Zemessardzē.
Sirmā stāstīja: "Tieši tāpēc, ka man ļoti patika sevi izaicināt un pārbaudīt savus limitus. Tas mani mudināja turpināt no Jaunsardzes un pāriet uz Zemessardzi. Tāpat iemaņas, kuras mēs gūstam, piemēram, kā izdzīvot zem klajas debess un līdz pat neatliekamās palīdzības sniegšanai, ja tas ir nepieciešams. Spilgtākais palicis atmiņā, ka aukstumā zem klajas debess tev ir jāvelk nost zābaki un jāmazgā kājas ar ledus aukstu ūdeni. Tas ir nopietns pārbaudījums, bet visam, ko tu dari, ir rezultāts, un katrā uzdevumā tieši tas motivē."
Arī karš Ukrainā pakāpeniski nostiprinājis Sirmās sajūtu par Zemessardzes apmācībām. Viņa atzina, ka dienēšana nav tikai personiski izaicinājumi un pieredze, bet iegūta arī izteikta kopienas sajūta ar citiem biedriem šajā bataljonā.
"Kad izgāju pamata apmācību, es sapratu, ka tie ir cilvēki, kuriem es pat varētu uzticēt savu dzīvību. Tad, kad tu dodies mācībās un jūs kopā pildāt uzdevumu, un visi dara tik, cik viņi var izdarīt. Tāpat to kopības sajūtu dod tas, ka nav starpības, vai tev ir 18 vai 40 gadi, cilvēki spēj atrast kopīgu valodu un tikt galā ar visiem uzdevumiem," pauda Sirmā.
Sirmā ir sporta skolotāja skolā, kuru pati ir absolvējusi – Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijā. Šim darbam iedvesmu devusi viņas mamma, kas arī ir skolotāja. Sirmā jau agrā vecumā zināja, kādā profesijā grib iesaistīties, un šobrīd labprāt veic savu ieguldījumu arī jaunajā paaudzē.
"Parasti jaunieši, visticamāk, 11. vai 12. klasē izdomā, ko viņi vēlas darīt, bet man bija skaidrs mērķis kopš 5. klases, ka es gribu būt sporta skolotāja un, visticamāk, mamma bija man tas spogulis, jo es redzēju viņas azartu par darbu. Un man ļoti arī patīk darbs ar bērniem, jo jaunieši nāk radoši un motivēti. Mums viens priekšmets sadalās – meža laboratorijas vai Jaunsardze –, un es redzu, ka lielākā daļa klasē aiziet uz Jaunsardzi," atzina Sirmā.
Runājot par patriotisma jēdzienu, Sirmā minēja, ka, profesionāli nodarbojoties ar orientēšanās sportu un nesot valsts vārdu starptautiskā līmenī, patriotisma sajūta ir klātesoša teju ikdienā.
Viņa norādīja: "Man sanācis startēt arī Latvijas izlasē un, braucot uz ārvalstīm, ir tiešām liels gods dzirdēt valsts himnu. Man prātā palicis Marka Tvena teiciens – viņš teicis, ka patriotisms ir pastāvīgi atbalstīt savu valsti un valdību tad, kad tā to ir pelnījusi, bet man patriotisms vairāk nozīmē šo godu nest sarkanbaltsarkano krāsu pasaulē un vispār būt daļai no tautas, kura spēj apvienoties tik nozīmīgos brīžos. Redzot to, kā tas bija agrāk, kad, būdami tik mazi, spējam ņemt visu savās rokās un cīnīties par valsts brīvību un vārdu. Un arī šodien kopīgi atbalstīt Latvijas uzvaras un to notikumu dēļ ir gods būt latvietei."
Lāčplēša dienu Sirmā atzīmēja, iededzot svecītes un esot kopā ar ģimeni. Arī 18. novembrī viņa ar savu saimi plāno apmeklēt svētku pasākumus, tostarp militāro parādi krastmalā, kurā kādu dienu, iespējams, piedalīsies arī pati Sirmā.
"Esiet kopā ar ģimeni vai izejiet uz pilsētas centru un gūstiet kopības sajūtu," valsts svētkos novēlēja Sirmā.
Latvijas Radio valsts svētku nedēļai veltītā ierakstu sērija:
