Kristaps satura platformas "+Audzis" skatītājiem stāstīja: "Mans skautisms ir gandrīz vai no dzimšanas, jo man abi vecāki bija skautos. Mani jau no mazotnes veda uz skautiem, un es piedalījos gandrīz visās nometnēs. Mani saista cilvēki, kas ir skautos, un arī ļoti patīk nodarbes, ko mēs darām."

Savukārt gaida Nikola atklāja: "Es vienu dienu sēdēju jahtklubā pie laivas un neko nedarīju, un tētis man teica, ka blakus redzējis, kā notiek skautu nodarbība. Es no sākumā teicu, ka nekādā gadījumā neiešu. Viņš beidzot mani aizvilka, un es tā arī nebeidzu iet, eju jau trīs gadus. Es zinu – ja es ieklīdīšu kādreiz mežā un apmaldīšos, es mācēšu tajā izdzīvot, varbūt saprast, kā tikt ārā."

Pārgājiena somas saturs

Nikola pārgājienā līdzi paņēmusi tūrisma paklājiņu, pārgājiena kurpes, siltās zeķes, silto apģērbu, naktsveļu, hamoku [kokā iekarināmu šūpuļtīklu – red.], šortus, ja nu paliek karsts, guļammaisu, lietus jaku.

Vēl līdzi ir higiēnas piederumi – tualetes papīrs, saules aizsargkrēms, pretodu līdzeklis, zobubirste un zobu pasta,  kā arī sērkociņi un nazis, virve, lādētājs-akumulators, trauki ēšanai, ūdens, lai jebkurā brīdī varētu padzerties.

Ugunskurs un skuju tēja

Lūkojot pēc ugunskura vietas, būtiski izrakt bedri, jo tādā veidā ir mazāks risks kaut kam aizdegties. Tad labi var noderēt sausas skujas iekuram, sausi zariņi. Ja zariņi lūst, tas nozīmē, ka sausi. Ja lokās un nelūst, tas nozīmē, ka vēl diezgan zaļi. Tad noderēs arī bērza tāss, kas palīdzēs liesmai aizdegties.

Jaunieši izvēlējās veidot akas ugunskuru, kas nozīmē, ka ir jāsaliek struktūra četrstūra formā, iekšā jāsaliek iekura materiāli, bet, lai varētu uzlikt katliņu ar ūdeni, visvieglākā iespēja ir no kokiem un striķa pagatavot trijkāji, kurā to iekarināt. Galvenais, lai trijkāja kājas nebūtu ugunskurā, jo tad tās var nodegt.

Tagad laiks skuju tējai – uzvārītā ūdenī iemet egļu skujas un turpat mežā atrastās aroniju ogas.

"Varbūt izklausās dīvaini, bet tā noteikti būs ļoti garšīga," sacīja Nikola, kura pēc pagaršošanas gan secināja, ka tēja garšo pēc degoša ūdens. Savukārt Kristaps to atzina par labu esam.

Lai nodzēstu uguni, nepieciešams ūdens, un galvenais nestāvēt dūmos, kas rodas pēc tam, kad uguni aplej ar ūdeni. Kad uguns nodzisusi, aizrok ciet izrakto bedri, kur bija ugunskurs, lai neko pēc sevis neatstātu un lai skats būtu sakoptāks.  

Skautu maize

Tai vajadzēs mazliet miltu un ūdens. Svarīgi maisīt mīklu tā, lai viss ūdens iemaisās katrā miltu graudiņā. Rokas būs mazliet netīras, bet tā ir daļa no procesa, uzskata Kristaps.

Mīklu ar rokām izrullē plānā strēmelē un aptin ap cīsiņu (to nevar atrast mežā, jāņem līdzi!), kas uzsprausts uz kociņa, tad cep ugunskurā, līdz gatavs.

Nesēdēt istabā

"Daudzi mūsdienās sēž istabā, neko nedara, spēlē videospēles, bet skautos tu ej mežā, kaut ko iemācies, attīsti savas izdzīvošanas zināšanas. Man ļoti patīk arī socializēties," stāstīja Nikola, atklājot, ka

tagad visi ģimenē un draugu lokā zina, pie kā vērsties, ja vajag iekurināt ugunskuru.

Nikola arī skaidroja: "Daudziem šķiet, ka skauti ir tādi, kā rāda amerikāņu filmās, – man daudzi jautā, vai mēs staigājam apkārt pa mājām un tirgojam cilvēkiem cepumus, bet tā nav. Mēs mācāmies daudzas prasmes, kas varētu noderēt dzīvē, kā varētu izdzīvot mežā."

Savukārt Kristaps secinājis, ka skautu ietekmē ir kļuvis izpalīdzīgāks un nelieto rupjus vārdus vai nelamājas, jo tas ir viens no likumiem, ka skauts ir tīrs domās, vārdos un darbos.

"Skautu dzīves ceļš ir mūžīgs, un pilnveidoties var katru dienu, jo nav atšķirības – tev ir 10 gadi vai 50 gadi, tu vari skautoties. Mūsu galvenais moto ir – mācies darot. Ja nesanāk, tad mēģini vēlreiz, un vienā no reizēm noteikti sanāks," iedrošināja jaunieši.