Runājot par pasaules apceļošanas izmaksām, Eniņa norādīja, ka ir liela atšķirība, cilvēks brauc atvaļinājumā uz pāris nedēļām vai ceļojumā uz gadu, pusgadu, jo lielas izmaksas ierasti sastāda lidmašīnas biļete, bet pati dzīvošana, piemēram, Āzijā, ir lēta.
“Tad, kad braucam atvaļinājumā, ļoti gribam sevi palutināt un parasti netaupām. Tad ir viesnīca laba, gribas paēst kārtīgas vakariņas.
Savukārt tad, kad šis ceļojums ir ilgtermiņā, tu saproti, ka tā ir tava tā brīža dzīve, un tu tiešām arī centies taupīt,” skaidroja Eniņa.
“Viens no atslēgas momentiem ir tāds, ka es cenšos daudz netērēt, un klasiskais budžets, kurā cenšos iekļauties, ir 20 eiro dienā – gan ēdienam, gan naktsmītnei, gan transportam un citām lietām. Pamatā es ceļoju par saviem iekrājumiem,” viņa norādīja.
Piedzīvoto apraksta grāmatās
2020. gada nogalē izdevniecība „Zvaigzne ABC” laida klajā Eniņas pirmo grāmatu „Nekaunīgais pingvīns” , kurā apkopoti piedzīvojumi, septiņus ar pusi mēnešus ceļojot pa Dienvidameriku, Lieldienu salu un Antarktīdu.
Tagad nākusi klajā Zanes otrā grāmata „Uz Aļasku un atpakaļ”, kurā autore stāsta par savu ceļojumu ar auto, četros mēnešos šķērsojot Kanādu un ASV un pieveicot 30 000 kilometrus.
Ceļojusi no bērnības
“Kā mēdz teikt, mēs nākam no savas bērnības, un arī mani vecāki mūs jau pavisam mazus ņēma līdzi ceļojumos pa Latviju un tolaik arī pa Padomju Savienību, kur nu varēja braukāt,” atklāja Eniņa.
“Esam izbraukājuši Latvijā daudzas upes, esmu nakšņojusi teltī droši vien no kāda pusgada vecuma,
tā kā es domāju, ka daļu ceļošanas alku var pierakstīt maniem vecākiem, manai ģimenei,” viņa secināja.
Arī mīlestība pret lasīšanu un grāmatām parādījās agrā bērnībā, kad tā bija vienīgā izklaide. Eniņa lasījusi arī daudzus piedzīvojumu stāstus, piemēram, par Lieldienu salu, kuru tagad pieaugušā vecumā arī pati apceļojusi.
Ceļojumā ļaujas pārsteigumiem
Eniņa atklāja, ka lielākoties izvēlas nezināt neko daudz par galamērķi un ceļojot ļauties pārsteigumiem. Savus ceļojumus viņa ierasti iepriekš neplāno tālāk par pirmo naktsmītni.
“Es esmu diezgan slinka un dažreiz arī ļoti aizņemta, tāpēc tas, ko es parasti daru, – es nopērku biļeti uz kaut kādu vietu, visbiežāk rezervēju pirmo naktsmītni, lai nav tā, ka nolaidies un nesaproti, kur paliksi, bet to, kas notiks tālāk, visbiežāk es nezinu, neviens to nezina, un tad es ļauju ceļam vest sevi tālāk,” stāstīja ceļotāja.
Savos piedzīvojumos Eniņai, piemēram, sanācis pirms naktsmiera zem gultas matrača pamanīt skorpionu ar klabošu asti, divas stundas vērot ziemeļblāzmas izrādi un piedzīvot citus neaizmirstamus mirkļus.
