Atbildot uz virsraksta jautājumu, varam sākt filozofēt. Ja vārdu "bums" dzirdam kā vārda "ažiotāža" sinonīmu, tad drīzāk – jā, varam teikt, ka "bums" ir beidzies. Lielākā ažiotāža sakrita ar Covid-19 pandēmijas sākšanos, kad cilvēkiem bija jāmaina ierastie dzīves paradumi, tostarp satura patērēšanā. Vispirms "izšāva" dzīvās audio sarunas (vai kāds vēl atminas "Clubhouse"?), taču tehnoloģiski acīmredzot nebija gatavs risinājums, lai to padarītu ilgtspējīgu. Tikmēr no statista kaut kur fonā rampas gaismās iznāca podkāsti. To, ka par tiem Latvijā radās zināma ažiotāža, var vērtēt arī pēc tā, ka vārds "podkāsts" sabiedrības konservatīvākajā daļā raisīja publisku nepatiku. Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas vērtējumā "podkāsts" pat tika iekļauts gada nevārda finālistu vidū, bet Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija izdomāja, ka podkāsti jāsauc par raidierakstiem (jo iepriekšējie jaunvārdi kā "podraide", "aplāde" un citi valodā neiedzīvojās).
Protams, arī 2023. gada rudenī joprojām ir cilvēki, kas nespēj pieņemt vārdu "podkāsts", un viņiem ir brīnišķīga iespēja lietot vārdu "raidieraksts".
Dzīvē viss notiek viļņveidīgi – ja "bums" šobrīd ir beidzies, tad noteikti pienāks atkal brīdis, kad varēsim runāt par jaunu ažiotāžu. Visticamāk, tas varētu būt saistīts ar kādu jaunu tehnoloģijas attīstības izrāvienu. Varbūt tas notiks jau tūlīt, jo "Spotify" jau sāk piedāvāt iespēju iztulkot savu podkāstu ar mākslīgā intelekta palīdzību. Pagaidām iespējas ir ierobežotas, taču skaidrs, ka pie šī brīža piedāvājuma neviens neapstāsies. Vēl viens milzīgs jaunums šonedēļ nāca no "Google": no nākamā gada vairs neeksistēs "Google Podcasts" platforma, tā vietā "Google" aicinās visus podkāstu veidotājus pievienot savus garadarbus "YouTube Music" platformā. Ņemot vērā, ka video straumēšanas platforma "YouTube" šodien ir kļuvusi arī par vienu no populārākajām audio satura patērēšanas vietnēm, turklāt "YouTube" ir izcils satura meklētājs, tas var kļūt par pamatu jaunam uzrāvienam podkāstu veidošanai, tostarp Latvijā.
Katram podkāstam ir savs dzīves gājums – piedzimšana, nobriešana, spēka gadi, pensijas vecums un nāve.
Gadās arī pa kādam Dankanam Makleodam (lasi – nemirstīgajam), bet tie ir izņēmumi. Sākumā ir entuziasms, tad nāk izmērāmi parametri, kas var veicināt vai gremdēt podkāsta radītāja entuziasmu. Un runa bieži ir tieši par entuziasmu, jo daudziem podkāstu radīšana ir hobijs, kas atņem laiku citām nodarbēm. Ja pretī nesaņem gaidīto – un runa nav tikai par finansiālo pusi, bet arī gandarījumu, ko var veidot atgriezeniskā saite –, tad vēlme var noplakt. Dzīvo ātri, mirsti jauns – arī šādi podkāsti ir un būs, un tas ir ļoti labi.
Tagad ir populāri podkāstus filmēt un piedāvāt arī video versijās.
"Veritonic" pētījums tam piedāvā arī pamatojumu: 54% podkāstu kausītāju patīk redzēt sarunas dalībniekus. Taču podkāsta filmēšana nozīmē jau tā laikietilpīgo nodarbi, kas visbiežāk ir hobijs, padarīt vēl laikietilpīgāku. "Mēs sākām filmēt – tas bija pēdējais piliens. Sapratām, ka nevaram pavilkt gan filmēšanu, gan montāžu. Sagurām no tā visa," Latvijas Radio raidījuma "Mediju anatomija" epizodē, kas veltīta Starptautiskajai podkāstu dienai, Marta Herca skaidroja, kāpēc "dzīvi beidza" raidieraksts "Džemmas podkāsts". Sarunā ar šo rindu autoru "BBC Russia" podkāstu redaktors Seva Boiko norādīja uz zīmīgu piemēru – ir bijis gadījums, kas audio saturs, kuram pievienota tikai nekustīga bilde, "YouTube" platformā sasniedzis 50 reižu lielāku auditoriju, nekā tas pats saturs tikai audio platformās. Runa ir par simtiem tūkstošu lielu atšķirību.
Tāpat Marta šajā epizodē zīmīgi noteica: "Ziņas par mūsu nāvi ir pāragras", un tik tiešām – nav tā, ka podkāsti kā medijs vairs nebūtu aktuāls. "DemandSage" pētījumā norādīts, ka šī gada vidū pasaulē bija 464,7 miljoni regulāru podkāstu klausītāju un podkāstu tirgus izmērs sasniedzis 23 ar pusi miljardus dolāru. Sagaidāms, ka klausītāju skaits 2024. gadā pārsniegs pusmiljardu lielu auditoriju. Kamēr vien turpinās attīstīties cilvēku tehnoloģiskās zināšanas un labklājības līmenis pasaulē, kas ļaus šīs tehnoloģijas izmantot, tikmēr, jādomā, ka to cilvēku skaits, kas patērē saturu podkāstos, turpinās pieaugt.
Arī Latvijas Radio kontekstā runājot, novērojama līdzīga tendence – Latvijas Radio satura klausītāju skaits podkāstu platformās turpina pieaugt no gada uz gadu. 2019. gadā tie bija 34 tūkstoši klausījumu un 16 tūkstoši unikālo lietotāju, bet 2022. gadā šie rādītāji ir attiecīgi ar septiņiem un sešiem cipariem rakstāmi skaitļi. Protams, jāņem vērā arī tas, ka satura piedāvājums gadu no gada kļūst plašāks.
