Māris Siliņš: Vēl viens cāļu skaitīšanas laiks

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijas basketbolā, kā Pēteris Višņēvičs aizgājušā gadsimta deviņdesmitajos cāļus skaitīt sāka pavasarī, tā pārējie to dara joprojām. Lai kādas Eiropas, kaimiņu un kaktu līgas savos valgos vilkušas mūsu klubus, Latvijas klubu basketbolā jau 24. pavasari svarīgākais notikums ir LBL čempionāta fināls.

Ceturto gadu pēc kārtas tajā spēlēs BK “Ventspils” un “VEF Rīga”, kas it kā liecina par nemainīgu šo divu klubu pārākumu pār citiem. Naudas ziņā – noteikti un vismaz divkārt. Laukumā? Pusfināla sērijās, kas vēl dažus gadus atpakaļ būtu beigušās ar trīs spēlēm katrā, šoreiz bija vajadzīgas deviņas spēles. Jēkabpils pret Ventspili otro gadu pēc kārtas panāca piekto spēli, Liepāja bija līdzvērtīgs pretinieks VEF.

Žēl, ka kāds no lielajiem nedabūja pa degunu līdz galam, jo sava nacionālā čempionāta vērtējumā šis deguns brīžiem šķiet pārāk augstu mākoņos un tiek prasītas nepamatotas privilēģijas.

Vai muskuļus uzaudzējis vidusslānis vai vājāki kļuvuši mūsu superklubi - viedokļi dalās. Bet ir neapstrīdams fakts – LBL čempionāts kļūst arvien interesantāks un pelnījis lielāku vērību, visupirms no tā dalībniekiem. Lai nav tā, ka Rīgā spēlē tikai pēdējās vietas ieguvēji, lai līdzjutējiem sezonas laikā turnīra tabulā nav jāburas pa procentu ailēm, lai rudenī uz starta līnijas visi ir vienādās pozīcijās.

Labs piemērs nav tālu jāmeklē. Tepat kaimiņos, Lietuvā, pērnajā vasarā atteicās no VTB līgas apskāvieniem un sakārtoja savu nacionālo čempionātu – 11 komandas, pilni četri apļi un izslēgšanas spēles. Modelis, uz kuru jātiecas LBL čempionāta rīkotājiem un kādu atbalsta gandrīz visi klubi. Arī Ventspilī, sezonas laikā trīs reizes uz vairākām nedēļām paliekot bez spēļu prakses, atzinuši atbalstu četru apļu modelim.

Kā vienīgais dadzis pie LBL drānas ir “VEF Rīga” pārspīlētā vēlme sevi nepamatoti saukt par Latvijas komandu un nacionālā čempionāta intereses pakārtot faktiski Krievijas čempionātam jeb VTB līgai. Jā, tur ir dažas spēcīgas komandas un iespēja tikt pie desmit vai mazliet vairāk spēlēm pret augstākā līmeņa pretiekiem, bet vai tas ir LBL čempionāta sacūkošanas vērtē?

Galu galā darbojas VEF basketbola skola, klubam ir gana plaši resursi un iespējas, lai tā nebūtu LBL problēma, kā atrast iespēju regulārajā sezonā nacionālajā čempionātā aizvadīt 36-40 spēles.

Eiropas klubu turnīru sistēmas (ne)sakārtotība un to piramīda ik pa brīdim ir diskusiju temats, taču arī te ir skaidra vīzija. Sezonas pirmajā pusē izvēles iespējas ir katram un atbilstoši iespētajam – Eiropas kauss (ULEB tajā mums atvēlējusi vienu vietu), FIBA Eiropas izaicinājuma kauss, Baltijas līga. Klubiem, kas savu dalību Eiropas kausos nespēs pastiept ilgāk par sezonas vidu, būs iespēja iekļauties Baltijas basketbola līgā. Kā to šajā sezonā darīja Ventspils un aizcīnījās līdz finālam. Tātad iespēja apmierināt vajadzības pēc papildus spēļu prakses un starptautiskiem kontaktiem ir. Arī bez VTB līgas.

Atgriežoties pie tiem pašiem lietuviešiem – tur pēdējā desmitgadē ir nostiprinājušies provinces klubi – Klaipēdā, Šauļos, Utenā, Alītā, Pasvalē. Līdzīga aina notiek arī pie mums – Liepājā, Valmierā, Jūrmalā, Jēkabpilī. LBL līmenim atvēzējās Saldus, un nākamajā sezonā to gatavojas darīt Ogre, lietas sakārtojušās Jelgavā. Lielākie ieguvēji būs komandas ar produktīvu sporta skolas piramīdu apakšā un māku izaudzināt savus jaunos talantus.

Starp citu, Baltijas līgas finālā BK “Ventspils” zaudēja LKL čempionāta sestajai komandai Šauļiem, kas viņu izslēgšanas spēlēs izkrita ceturtdaļfinālā...

Jā, lietuvieši ir par kādu miljonu vairāk un basketbols ir neapstrīdams sporta līderis, ir plašāka vidējā līmeņa spēlētāju izvēle un līdz ar to – arī augstāks vidējais līmenis. Pagaidām! Ja pirms gadiem desmit no Latvijas jaunatnes izlasēm lielajā basketbolā palika apmēram puse spēlētāju, tad pēdējā piecgadē basketbolā joprojām ir visi, kas gājuši caur junioru izlases apcirkņiem. Tātad tie ir ap desmit spēlētājiem katru gadu, turklāt arī aiz izlašu durvīm paliek LBL derīgi kadri – ar šādu tendenci komandu spēku izlīdzināšanās turpināsies un pamazām vajadzētu pazust pašlaik vēl esošajam laba vietējā līmeņa spēlētāju deficītam. Vēl labāk būtu, ja apakša varētu pievilkt arī finansiāli!

Līgums ar spēcīgu atbalstītāju un Ainara Zvirgzdiņa uzaicināšana norāda par lieliem Valmieras plāniem. Par nepieciešām 90% sastāva pārmaiņām un vasaras darbu runājis Agris Galvanovskis, kura trenētajiem "baroniem" kopš sezonas vidus komandas nosaukumā ir arī “Latvijas Dzelzceļa” vārds un attālāka vīzija par Ventspils un VEF divvadības izjaukšanu. Teju divreiz lielāks finansiālais atbalsts no pašvaldības puses nākamajā sezonā ir paredzēts Jūrmalā. Pie sasniegtā diez vai apstāsies šābrīža trešās vietas tīkotāji Jēkabpils un Liepāja. Ir aizvadīta interesanta sezona un ir visi priekšnoteikumi, lai LBL čempionātu izveidotu par sakārtotu, saprotamu un populāru nacionālo čempionātu.

Bet pagaidām ļausimies basketbola saldajam ēdienam finālos un saskaitīsim, kam un cik tiks pavasara cāļu. Būs interesanti un neprognozējami. Liepāja un Jēkabpils ar vēl esošu bronzas medaļu garšu (attiecīgi 2012. un 2014. gadā) mazajā finālā cīnīsies līdz trīs uzvarām, “VEF Rīga” un BK “Ventspils” čempionu noskaidros līdz četrām uzvarām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti