Š.g. 6.novembrī tiek izdota supermonēta, kuru šoreiz rotās nevis lasis, stārķis vai alus, bet gan eiro un lata attiecību formula. Tas ir neparasts gadījums, jo parasti īpašās monētas (sauktas arī par jubilejas monētām) neko daudz neskaidro, uz tām ir tikai mīļas bildītes, ko ļaudis apbrīno un krāj, bet izdod vai iedod tās tikai cilvēkiem, kas ļoti iepatikušies. To es zinu droši, jo, kad apmeklēju dueta „Sandra" koncertu kultūras telpā „371", ieejas operators man no piecīša izdeva 3 spīdīgas viena lata monētas – visas ar jubilejas zīmējumiem. Prasīju, vai tas tāpēc, ka es viņam patīku. Viņš teica, ka jā.
Šoreiz naudas lietotājam tiek sniegta arī rakstiska informācija. Iespējams, ka līdz šim tieši tas pietrūcis, jo, piemēram, nesen nezināmi ļaundari apgrozībā laiduši monētas ar Latvijas nacionālo dzīvnieku lasi (iespējams, Islandes lētās kronas), ko tirgus neuzmanīgākie dalībnieki noturējuši par vienlatniekiem. Bet, pavei, Latvijas Banka reaģējusi zibenīgi, izdodot monētas, uz kurām skaidri, gaiši norādīts, ka tas ir ne tikai viens lats, bet arī 1,42 eiro. Šo vienādojumu, protams, līdz šim neviens nav zinājis, un es pēdējos 9 gadus biju dzīvojusi ar apziņu, ka viens lats ir divi eiro (to man iemācīja kāda zagļu un oligarhu partija, kas jau aizgājusi pa skuju taku).
Pašpasludinātie inteliģences pārstāvji* norādījuši, ka revolucionārās monētas dizains ir stulbs un, ja jau uz šīs monētas drukā informāciju, tad arī uz monētas ar skudru būtu jānorāda, ka attēlota skudra, zem kliņģera būtu jāpraksta, ka tas nav eklērs vai siera bulciņa, bet gan tieši klasiskais kliņģeris, bet eiro monētu tautu meitu būtu jārotā uzrakstam „SIEVIETE". Zināt vispār, kāpēc uz eiro monētām ir attainots cilvēks, nevis lasis vai govs? Jo lašu Latvijas upēs mums vairs nav daudz, arī govju mūjinašanu laukos dzird aizvien retāk, bet cilvēki – tie vēl ir.
Pārmetumi par neatbilstošo monētas izskatu, protams, nav vērā ņemami, bet atsevišķai sabiedrības daļai absolūti nepieciešami. Kad vēl būs iespēja kaut ko sliktu pateikt par lata monētām? Tūliņ lata ēra būs beigusies, bet, ja arī tā nebūtu, apsaukāt monētu dizainu būtu ļoti grūti. Smagi iedomāties tādu naidpilnu „Tā stulbā skudra uz lata! Nospiedīšu!" , „Nolauzt knābi tam idiotiskajam lata stārķim!" vai „Kā redzēšu to skursteņslauķi, vilkšu ar kāju pa purnu!". Tie dzīvnieciņi un pārtikas produkti taču ir tik mīļi, ka mīļākas var būt tikai ilustrācijas Margaritas Stārastes gramatās! Un citu valstu pārstāvju prieks par to, ka mums ir nauda ar alus kausiem, ir nenovērtējams. Un, ja salīdzina ar citiem latiņiem, tad šis „1lats=1,42eiro" zīmējums, manuprāt, tiešām ir nesmuks.
Kaut arī pašpasludinātie inteliģenti vēlējušies paņirgt par Latvijas Banku un monētas dizaina autoriem, domāju, ka viņu ideju par informācijas drukāšanu uz naudas varētu attīstīt – piemēram, jaunās eiro monētas varētu būt ne tikai maksāšanas līdzeklis, bet arī informācijas platforma, kurā izplatīt sociāli nozīmīgus saukļus. Piemēram, „Bez atstarotāja tu neesi redzams!" vai „Neriskē, nepērc šņabi točkā!". Un krīzes apstākļos varētu pārdot reklāmas laukumus uz naudas, nevis uzturēšanās atļaujas. Pēc krīzes pārvarēšanas nauda ar reklāmām tiktu savākta, izkausēta un no metāla izveidots piemineklis par godu cilvēkam, kas visvairāk veicinājis ekonomikas augšupeju.
To, cik jēdzīgi izdot jaunu lata monētu laikā, kad tūliņ, tūliņ viss būs pagalam, es negribētu pārspriest, bet Latvijas Banka prot skatīties nākotnē un skudriņu, pakavu un alus kausu krājējus iepriecina ar ziņu, ka pēc eiro ieviešanas jubilejas monētu rūpals nenoies pa burbuli. Nu, nebūs vairs visādu jauku dzīvnieciņu uz vienlatniekiem, bet gan uz divu eiro monētām. Divi eiro! Pirmkārt, tas apstiprina manu hipotēzi par to, ka viens lats tiešām ir divi eiro. Otrkārt, tas nozīmē, ka, ja vēlamies izgatavot monētu par godu grupai „Instrumenti" ar uzrakstu „Pilnīgi viens lats/eiro", tas jādara tagad. TAGAD.
* Pašpasludinātos inteliģences pārstāvjus nebūt nenosodu par sevis pasludināšanu par inteliģentiem. Ir ļoti labi, ja cilvēkam ir vismaz hipotēze par savu vietu dzīvē.
