Arī es, festivāla rīkotāju atbalstīta, devos uz Cēsīm vien piektdienas vakarā, lai iepazītos ar ilgi gaidīto latviešu rokmūzikas vēsturei veltīto filmu "Savējie sapratīs", proti, topošās triloģijas pirmo daļu. Un uz festivāla pirmo seansu - Vidzemes koncertzālē "Cēsis" izrādīto leģendāro Rolanda Kalniņa filmu "Elpojiet dziļi" - todien esot ieradies viens vienīgs skatītājs… "Laikam siltais laiks vainīgs," direktore Boka neļāvās izmisuma, atzīdamās, ka plašai reklāmas kampaņai vienkārši nav atlicis naudas.
Ideju par Rokfilmu festivālu dāmas izauklējušas fantastiskā ātrumā - kopš janvāra, un, protams, pateicoties Cēsu koncertzāles un ASV vēstniecības atbalstam, kas sarūpēja pašu galveno - rokmūzikai veltītās filmas. Tās vēstīja par rokmūzikas klasiķiem "The Doors", Bobu Dilanu, Dženisu Džoplinu, par kulmināciju kļūstot bezmaksas kinoseansam Cēsu kultūras centrā, kur 15.augusta vakarā tika izrādīta pasaulslavenā režisora Mārtina Skorsēzes filma "Izstarot gaismu" ("Shine a Light", 2008), veltītai grupai "The Rolling Stones". Iespējams, tonakt pašvaldībai tika veltīts tikpat daudz kritikas trokšņa dēļ kā Rīgā notikušā festivāla "Kubana" vakaros un naktīs, turklāt kino rādīšanu papildināja koncerti un diskusijas, kas notika citās Cēsu izklaides vietās - mākslas telpā "Mala" un "Fonoklubā".
Diemžēl, kā jau teicu, varu komentēt tikai filmas "Savējie sapratīs" pirmizrādi, kas pēc nostāstiem gan esot tikai "melnais" jeb darba variants, jo atbraucam esot gaidīts ansambļa "Katedrāle" bundzinieks Vladimirs Smirnovs, kurš varētu dalīties ar savām atmiņām. Taču jau tagad stāsts par rokmūzikas attīstību Latvijā līdz 60.gadu beigām ir pietiekami informatīvs un daudzpusīgs, radošā komanda intervējusi tā laika rokskatuves redzamākās figūras, sākot ar Pitu Andersonu un Borisu Rezņiku līdz Vilnim Šmīdbergam un Gunāram Šimkum, kuru radītā "Katedrāle" bija pirmā bezdelīga latviešu oriģinālrokā līdzās Imanta Kalniņa "2xBBM".
Savējie, proti, ļaudis vecumā virs 40, saprata un novērtēja itin visu, sevišķi retos jokus, savukārt jaunie spurdza par veco kinožurnālu kadriem, kā drīkst un kā nedrīkst dejot 50.gadu beigu ballītēs.
Starp citu, vēsturiskajos kadros pie klavierēm redzams pats džeza lielmeistars Ivars Mazurs, kurš diemžēl netika atšifrēts. Bet stāsts jau nebija par džezu, vai ne? Bet ko tādā gadījumā filmā darīja Raimonds Pauls. Viņa monologs par filmas "Saules ielejas serenāde" un nošu pierakstu pēc dzirdes bija nedaudz no citas operas, jo Maestro tomēr ir nevis rokmūzikas, bet džeza mākslas un estrādes mūzikas pionieris.
Taču, izrādās, arī latvju roka agrīnajā posmā Paulam bijusi izšķirīga loma. Tā 1967.gadā, pēc dārziņskolas audzēkņu ansambļa "Eolika" spilgtajiem panākumiem jauniešu auditorijā, Pauls uzaicinājis viņus iesildīt Rīgas estrādes orķestra koncertus. Sekas bija tādas, ka daļa publikas pēc pirmās daļas ar "Eolikas" priekšnesumu zāli pameta un pēc pusgadu ilgās karjeras jaunekļi bija spiesti aiziet no darba Filharmonijā. Būtībā grupu vienkārši izformēja, jo no "The Beatles" un amerikāņu "The Beach Boys" kopētās dziesmiņas nedrīkstēja būt tik populāras.
Līdzīgi klājās "Katedrālei", kuru arī Pauls vēlējās iesaistīt sava orķestra koncertdarbībā, kā pausts filmā. Grupa uzreiz izpelnījās caururbjošu iestāžu uzmanību, un, tā kā Šmīdbergs tolaik jau bija iestājies konservatorijā, viņam nācās izvēlēties - roks vai diploms?! Gunārs Šimkus un Vladimirs Smirnovs sāka spēlēt Paula jaundibinātajā instrumentālajā ansamblī, no kura izauga vēlākais "Modo", taču drīz vien šo nodarbi pameta.
Lūk, kādus atklājumus skatītājs piedzīvos filmā "Savējie sapratīs", papriecājoties arī par faktu, ka filmētāji paguvuši fiksēt sarunas ar Niku Matvejevu un Jāni Grodumu, kā arī Pitu Andersonu.
Pirms filmas noskatīšanās Juris Žagars pauda cerību, ka Rokfilmu festivāla tradīcija Cēsīs turpināsies un līdz ar to nākamajā festivālā varēsim skatīties jau "Savējie sapratīs" otro daļu - stāstu par 70.gadu rokmūziku. Režisors Igors Linga gan uz pasākumu nebija ieradies, laikam jau cītīgi strādā pie triloģijas turpinājuma.
Atzīšos, ka pirms gadiem pieciem es biju iesaistīta filmas scenārija tapšanā, taču, pateicoties producentu un režisora entuziasmam, jaunā versija tālu pārsniegusi sākotnējo ieceri, kas bija orientēta uz daudz konspektīvāku rokmūzikas procesu izklāstu.
Un pašlaik scenāriju būtībā rada paši rokmūziķi ar saviem aizraujošajiem stāstiem, kurus apkopojuši Kristians Luhaers un Mareks Bērents.
Apetīte rodas ēdot - pie šāda secinājuma, domāju, nonācis vairums radošo darbinieku, nespēdami izmest papīrgrozā vērtīgu interviju fragmentus, dokumentus un arhīva materiālus. Filmas vajadzībām ar brāļu Sējānu līdzdalību pat restaurēta "Katedrāles" mūzika, kas izklausās patiesi fascinējoši. Cerams, kādudien tās ieraksti no filmas nonāks arī līdz Latvijas Radio un jums, godātie klausītāji.
