Lai piesaistītu sporta interesentu uzmanību ar plašu piedāvājumu jeb lielu "sacensību masu", pēdējos gados vērojama iezīme pārdot liela apjoma translāciju pakas. Pirms 15 vai 20 gadiem sacensību rīkotāji piedāvāja iegādāties vienu vai divas Čempionu līgas futbola spēles pārraidīšanai vienā vakarā, bet tagad tiek piedāvātas pilnīgi visas, turklāt tiešraidē, jo tehnoloģiju izaugsme to ļauj.

Skatītāju, kuri fano par Eiropas futbolu, interesi ērti apmierina interneta mediji, kas savās platformās piedāvā noskatīties visas spēles. Par taisnīgu mēneša maksu, kas nodrošina šo biznesa modeli. Tas ir izdevīgs visiem, bet ar nelielu atrunu – ja vien skatītājs ir gatavs par to maksāt.

Te nonākam pie Latvijā pieejamā "Viaplay" pakalpojuma, kas ir gana praktisks un ērti izmantojams, taču… Pirms pāris mēnešiem parādījās ziņas, ka "Viaplay" sadūries ar būtiskām finanšu problēmām. Biržā kritās akciju cena, ripoja vadītāju galvas, izskanēja apgalvojumi, ka "Viaplay" pametīs Baltiju un vēl virkni valstu. Un kas tad ir noticis?

Varu analizēt tikai Latvijas tirgu. Manā ieskatā

slaidi tika pārmaksāts par 2024. un 2028. gada Eiropas čempionātiem futbolā, kā arī nacionālo izlašu spēlēm Eiropas čempionātā un FIFA Pasaules kausa atlases spēlēm futbolā. 

Pārsolīts tika ne tikai Baltijas sabiedrisko mediju, bet arī tradicionāli stiprais TV3 grupas piedāvājums, kam futbols visas sezonas garumā ir biznesa pamatu pamats. "Viaplay" pārpirka tiesības pārraidīt gan UEFA Čempionu un Eiropas līgas spēles, gan Anglijas futbola Premjerlīgu un vēl virkni mazāka ranga turnīru.

Un kāds ir rezultāts? Rezultāts ir redzams uz tablo. Pēc analoģijas ar Latviju varu izdarīt personisku secinājumu – ieguldījums nav atmaksājies. Interneta pieslēguma jeb abonementa pircēju skaits nenosedz biznesā ieguldītos līdzekļus. Slaidi nenosedz.

Kas notiks tālāk? Viena no ticamākajām versijām varētu būt, ka "Viaplay" akcijas par salīdzinoši lētu naudu iegādāsies citi un turpinās darbību, iespējams, ieviešot korekcijas. Otrs variants, kas ir ne mazāk ticams, turklāt korelējas ar pirmo versiju, – tiks pārdotas neveiksmīgi iepirktās licences vai arī tiks pārdotas apakšlicences, daloties ar konkurentiem spēļu pārraidīšanā.

Tāds, lūk, bizness. Un kas mums, Latvijas sabiedrībai, no tā? Sabiedriskais medijs – Latvijas Televīzija (LTV) – netika pie nacionālās futbola izlases spēļu pārraidīšanas, jo tās ietvertas milzīgajā spēļu pakā, kuras iegādei vienkārši nepietiek naudas.

Vēl vairāk – Latvijas futbola izlases spēļu pārraidīšana tikai interneta platformā izraisīja sašutuma vētru, kas noveda pie tā, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) piespēles sāka juridiskas darbības, lai plašu sabiedrību interesējošās sacensības turpmāk būtu redzamas bezmaksas televīzijā.

Šobrīd valsts ir noteikusi, ka bezmaksas televīzijā ar 95% Latvijas teritorijas aptveramību ir jāredz olimpiskās spēles, pasaules čempionāts hokejā, kā arī pasaules un Eiropas futbola čempionāti.

Nacionālās futbola izlases spēles, kā arī pašlaik notiekošais FIBA Pasaules kauss basketbolā neietilpst šajā sarakstā.

Man zināms, ka IZM iecere paplašināt šo sarakstu saduras ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā iebildumiem, kura tos pāradresējusi Konkurences padomei.

Principā regulatora ideja ir pareiza, jo daudzu Eiropas valstu televīzijas, sastopoties ar jauniem un agresīviem biznesa modeļiem, prasa savas auditorijas aizsardzību. Tā tas notiek pat Francijā un Lielbritānijā, kur tradicionāli sabiedriskie mediji ir ļoti spēcīgi. Vietējie regulatori ir spiesti meklēt dažādus variantus, lai sabiedrisko televīziju nodrošinātais bezmaksas saturs sasniegtu auditoriju.

Tātad ne tikai piešķirt finansējumu, bet arī ar juridiskiem paņēmieniem sargāt sabiedrību no papildu tēriņiem.

Vēl viens būtisks aspekts – uzskatu, ka "Viaplay" pārkāps Latvijas tiesību normas, ja nākamgad Eiropas futbola čempionāta spēles pārraidīs tikai "Viaplay" interneta vietnē. Mēs, LTV, par to brīdinām, jo iestājamies par sabiedrības interešu aizsargāšanu un likumu  ievērošanu.

Bet tagad par racionālo – kāpēc sabiedriskais medijs nepārraida FIBA Pasaules kausu basketbolā?

Komerciāli veiksmīgo sporta veidu federācijas vai to nolīgtas aģentūras pārdod sacensību televīzijas raidīšanas licences izsoles jeb tendera formātā. Šādā veidā tiek pārdotas un pirktas olimpisko spēļu, FIFA Pasaules kausa futbolā, Eiropas čempionāta futbolā, pasaules čempionāta hokejā, kā arī Eiropas čempionāta basketbolā un FIBA Pasaules kausa basketbolā raidīšanas tiesības.

Pašlaik notiekošā FIBA Pasaules kausa basketbolā televīzijas licence tika pārdota vienā pakā ar 16 citām starptautiskā basketbola sacensībām.

Tenderis par 2021.–2025. gada turnīriem norisinājās 2021. gada pavasarī, ietverot pasaules un Eiropas čempionātus gan vīriešiem, gan sievietēm, junioru čempionātus U-17 un U-19 vecuma grupās, kā arī vīriešu izlašu Eiropas čempionāta un Pasaules kausa atlases spēles. Pakā kopējais spēļu skaits pārsniedz 400.

Licences pirkšanas noteikumi neparedzēja atsevišķu spēļu iegādi, tādēļ tenderī vajadzēja solīt cenu par kopējo paku.

Latvijas Televīzija tenderī piedalījās kopā ar Igaunijas un Lietuvas sabiedriskajām televīzijām, jo primāri tika pārdotas visu Baltijas valstu tiesības. LTV, tāpat kā pārējās sabiedriskās televīzijas, iesniedza adekvāti augstas cenas piedāvājumu, taču šajā tenderī licenci uz minētajām sacensībām ieguva TV3 grupa.

LTV regulāri ir informējusi gan NEPLP, gan Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi par nepieciešamību palielināt finansējumu, tajā skaitā lai varētu iegādāties lielo starptautisko sacensību pārraidīšanas licences, taču budžeta palielinājums joprojām ir tālu no vēlamā.

Ar esošo finansējumu LTV var iegādāties olimpisko spēļu vai pasaules čempionāta hokejā licenci, vai pasaules un Eiropas futbola čempionāta licenci, bet ne visas trīs.

Diemžēl tikai vienu no tām. Finansējuma nepietiek arī, lai uzvarētu tenderī par šobrīd notiekošā basketbola turnīra pārraidīšanu.

Tātad, vai nu no savas kabatas maksā skatītājs, elektorāta pārstāvis, kas izvēlas savus pārstāvjus valsts varā, vai arī skatītājs, elektorāta pārstāvis, ar savu nodokļu naudu. Cita varianta nav.

Es neaicinu primitīvi pārdalīt sabiedrības nodokļu naudu par labu sporta licenču pirkšanai. Drīzāk jau ieguldīt sabiedrības izglītošanā un veselīgas jaunās paaudzes audzināšanā, jo izglītots un veselīgs cilvēks pats labi zinās, kur ieguldīt, jo "Mūsu zeme – Latvija!" Lai kāds arī būtu spēles rezultāts.