Latvijā
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par iespēju visiem studējošajiem saņemt apmaksātu mācību atvaļinājumu.
Eiropas Savienības (ES) drošības un aizsardzības politika kļuvusi par vienu no stūrakmeņiem arī Latvijas aizsardzības stiprināšanai. Tiesa, Eiropas Parlaments šajā sakarā vairāk pilda uzrauga lomu. Neskatoties uz to, Eiroparlaments spēris arī konkrētus soļus, lai panāktu drošāku dzīvi Latvijā un reģionā – ar lēmumiem par atbalstu Ukrainai, militārās ražošanas kapacitātes celšanu, pat par mākslīgā intelekta rīku darbības ierobežošanu un satiksmes drošības uzlabošanu.
Jau vairāk nekā divus gadus Latvijā ir "iestrēguši" sankcijām pakļautā Krievijas oligarha Dmitrija Mazepina firmu minerālmēsli. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pasaules Pārtikas programmas ietvaros jau ir izvesta aptuveni puse no kopējā daudzuma. Taču otra puse jeb vairāk nekā 120 000 tonnu arvien ir Latvijas glabātavās un nav skaidrs, kad varēs atbrīvoties arī no šī apjoma. Vides uzraugi situāciju uzskata par nopietnu.
Mākslīgajam intelektam būs arvien lielāka loma arī politiskajos procesos gan kā līdzeklim partiju savstarpējās cīņās par vēlētāju atbalstu, gan arī ietekmes centieniem no ārpuses. Latvijā to mēģinās regulēt caur prasību par skaidrām norādēm par mākslīgi veidotiem video un balss ziņām, kā arī ar tā saukto botu armiju aizliegumu. Šādi priekšlikumi iesniegti Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, lai regulētu mākslīgā intelekta izmantošanu pirms vēlēšanām. Pagaidām priekšlikumi gan nākuši tikai no institūcijām un ekspertiem, bet paši politiķi nogaida.
Politiskā cīņa par varu Rēzeknē ir sākusies agrāk nekā citās pašvaldībās. Saeimas lēmums virzīt tālāk Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektu un bijušā pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča partijas "Kopā Latvijai!" apvienošanās ar Aināra Šlesera vadīto "Latvija pirmajā vietā" sola spraigu kampaņu līdz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām.
Pēc Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes iecirkņu restrukturizācijas galvaspilsētā septiņu policijas iecirkņu vietā nu ir trīs pārvaldes. Daudzi iedzīvotāji šīs izmaiņas palaiduši garām un nezina, kur īsti doties, ja nepieciešams policijā vērsties ar iesniegumu. Kā Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" norādīja VP, visērtākais un ātrākais veids ir iesniegumu nodot policijai elektroniski.
Vairāk nekā puse topošo ārstu un medicīnas aprūpes speciālistu aptaujā atzinuši, ka viņiem ir vājas vai ļoti vājas krievu valodas zināšanas. Šādu aptauju veikusi Jauno ārstu asociācija. Tā arī ceļ trauksmi par latviešu valodā runājošu jauno medicīnas speciālistu diskrimināciju gan studijās, gan vēlāk darba vietās Latvijā. Un viens no satraukuma cēloņiem ir arī eksāmens, kurā topošais mediķis var tikt pie pacienta, kurš nerunā latviešu valodā.
Bez smagā svina priekšauta, kas nereti biedē vairāk nekā pats rentgens. Tādas ir jaunās vadlīnijas, kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) tiek veikti radioloģiskie izmeklējumi. Mūsdienu radioloģijas izmeklējuma aparatūras starojuma deva neatšķiras no tās, ko saņemam ikdienā no saules gaismas. Tāpēc turpmāk no starojuma tiks sargāti tikai darbinieki un vecāki, ja viņi atrodas bērnam blakus.
Jūrmalā Lielupes krasta stiprinājums, kura dēļ savulaik izcirta lielāko daļu krastā augušo koku, joprojām stāv pamests pusratā, un ir iestājusies kārtējā vasara, kad iedzīvotājiem liegta piekļuve pie upes. Pašvaldība visā vaino uzņēmumu, kas savukārt norāda uz slikti izstrādāto un vairākkārt grozīto projektu, kā dēļ nav bijis iespējams pabeigt darbus laikā. Pašvaldība līgumu ar uzņēmumu lauzusi un meklē jaunu būvnieku.
Grūtniecības laikā ejot bojā auglim, ko konstatēja privātā klīnikā, sievietei nācās doties uz slimnīcu, lai veiktu abortu. Līdzās emocionālajiem pārdzīvojumiem viņai arī nācās tikt galā ar finansiālo pusi, jo par to pieprasīja vairāk nekā 500 eiro samaksu.
Rīdzinieki ievērojuši, ka pilsētā arvien vairāk parādās vides reklāmas, kuru darbībai nepieciešama elektrība. Lai to nodrošinātu, nereti tiek sabojāts ietves segums, un iedzīvotāji ar to nav mierā. Kā Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" norādīja Rīgas dome, šādos gadījumos pasūtītājam ietve ir jāatjauno visā tās platumā. Tomēr pilsētā redzams, ka tas ne vienmēr tiek darīts.
Dzīvojam laikos, kad teju vai ikviens var kļūt par jebko. Nepatīk profesija vai dzīvesvieta? Sāc studēt vai pārcelies. Līdzīgs stāsts ir arī "Women4Cyber Latvia" dibinātājai Elīnai Smilgai, kura iepriekš darbojusies kā projektu vadītāja un tad nolēmusi dzīvē kaut ko kardināli mainīt. Tagad arī Latvijā ir organizācija, kas motivē un uzrunā sievietes iesaistīties kiberdrošībā, tādējādi apgāžot mītu, ka tā ir tikai vīriešu profesija.
Saeimas deputāti un frakcijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā rosinājuši dažu līdz 2021. gadam pastāvējuši pašvaldību atjaunošanu.
Balvos – skvērā iepretim Mākslas skolai – un Viļakā pie pilsētas domes uzstādītas publiski pieejamas velosipēdu remonta stacijas, kurās ikviens var veikt nelielus remontdarbus vai uzpumpēt riepas savam velosipēdam, skrejritenim, bērnu ratiem vai ratiņkrēslam. Velosipēdu remonta stacijas pilsētvidē vairs nav jaunums – tādas uzstādītas daudz kur Rīgā, Pierīgā, Ventspilī, Saldū, Līvānos, Gulbenē, Alūksnē un citviet. Tagad, pateicoties konkursā "Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2022" iegūtajai naudas balvai, tādas uzstādītas arī Balvos un Viļakā.
Aizvadītajos gada mēnešos slimnīcās izveidojusies pārstrāde – par valsts finansējumu sniegts vairāk pakalpojumu, nekā tas prognozēts. Ierasts, ka pārstrādes apmaksai līdzekļi atrodas, bet slimnīcām radušās bažas, ka šogad tā vairs nebūs. Veselības ministrijā (VM) un Nacionālajā veselības dienestā (NVD) uzsvēra, ka šogad kopējais finansējums ir bijis daudz lielāks nekā pērn, tāpēc slimnīcām būs jāpiebremzē.
Iespējams, brīžiem tas ir vēl smagāk nekā tur, frontē, ierakumos. Tā par rehabilitāciju saka Ukrainas karavīri. Spēju atkal staigāt, noturēt līdzsvaru un pat priecāties vairāki desmiti karavīru atguvuši tieši Latvijā. Atklājot Rīgas Austrumu slimnīcas renovēto Rehabilitācijas klīniku stacionārā "Biķernieki", tieši Ukrainas karavīri bija aicināto viesu vidū.
Sarežģītā situācijā, iespējams, tieši Ukrainā apstiprinātā mobilizācijas likuma dēļ nokļuvis kara bēglis, kurš Latvijā ieradās, vēl būdams pusaudzis. Jaunietim līdz nākamajam gadam ir tiesības uzturēties Latvijā. Ivans Ignatenko kopā ar deju partneri Esteri Annu Silenieci izcīnījis tiesības pārstāvēt Latviju pasaules čempionātā sporta dejās Ķīnā. Taču jau otro mēnesi viņš nevar atjaunot Ukrainas ārzemju pasi, kas viņam ļautu izceļot ārpus Latvijas.
Bijušais premjers un ārlietu ministrs, tagad Saeimas deputāts Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") nenoliedz, ka viņa interešu lokā ir NATO ģenerālsekretāra vietnieka amats. Viņa kandidatūra tiek aktīvi lobēta.
Latvija ir vienīgā Baltijā, kur darbus vidējā sprieguma tīklā var veikt bez elektrības atslēgšanas klientiem. Tas izdevies, sadarbojoties ar Vācijas speciālistiem. Darbus veic ar speciāliem cimdiem un īpašu tehniku.
Ieslodzījuma vietās visā Latvijā tiek aicināti jauni brīvprātīgie, kuri būtu gatavi atbalstīt ieslodzītos, piemēram, kopā ar viņiem spēlējot galda spēles vai ierādot dažādu amatu prasmes. Liepājas cietumā šobrīd jau darbojas 22 brīvprātīgie, taču tā kā Liepājā būvē jaunu, lielāku ieslodzījuma vietu, vadība uzskata, ka arī brīvprātīgo skaits varētu būt lielāks. Pēc līdzšinējās pieredzes atzīts, ka brīvprātīgo darbs cietumā ieslodzītajiem mazina gan vientulības sajūtu, gan recidīvu risku.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
