Latvijā
Neapmierināti ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānu darba slodžu sabalansēšanā un neticēdami, ka šis plāns risinās pārstrādāšanos un necietīs algas, vairāki tūkstoši pedagogu un izglītības nozares darbinieku šodien, 21. maijā, piketēja pie valdības nama. Pedagogi norāda – esam pārstrādājušies, jaunie kolēģi tādu slodzi vairs netur, tādēļ darbu skolā pamet.
Lai arī Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") ir atvainojusies par savu emocionālo komunikāciju Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) šīs dienas piketa laikā pie valdības nama, tomēr tā komunicēt nevajadzēja, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Situācija uz Latvijas–Baltkrievijas robežas pašlaik ir stabila, taču viļņveidīga, atzīst Valsts robežsardzē. Ik dienu konstatēti 15–70 mēģinājumi nelikumīgi šķērsot robežu. Vietējie iedzīvotāji pierobežā Augšdaugavas novadā uzsver, ka jūtas droši. Vairāk satrauc Silenes robežkontroles punkta slēgšana un apgrūtinātā iespēja tikties ar radiniekiem Baltkrievijā.
Lai iedzīvotājiem nodrošinātu efektīvāku un vienlīdzīgāku veselības aprūpi un samazinātu speciālistu un slimnīcu noslodzi, Latvijā nepieciešams stiprināt primāro veselības aprūpi, secinājusi Veselības ministrija (VM), kas sadarbībā ar esošajiem un topošajiem ģimenes ārstiem izstrādājusi vairākus priekšlikumus, kas paredz, piemēram, atslogot mediķus ģimenes ārstu praksēs no birokrātijas, uzlabot speciālistu sasniedzamību un rosināt jaunos ārstus studēt ģimenes medicīnu. Informatīvais ziņojums otrdien, 21. maijā, uzklausīts valdībā.
Latvijas skolās jau pagājušonedēļ izskanējis pēdējais zvans absolventiem, bet šonedēļ sākas eksāmenu sesija. Samazinoties skolēnu skaitam un pieaugot izmaksām, turpinās skolu tīklu reforma, tāpēc vairākām mazajām lauku skoliņām šis pavasaris ir pēdējais. Arī Smiltenes novada Variņu skolai, kuras audzēkņi un vecāki pirms gada izcīnīja iespēju mācības vēl turpināt. Kas tālāk notiks Variņos?
Vides politika nesen ir izvirzīta Eiropas Savienības (ES) politikas veidošanas priekšplānā, jo Eiropas Komisija ir aizsākusi tā dēvēto Eiropas Zaļo kursu kā galveno ekonomiskās izaugsmes stratēģijas virzītājspēku. Līdz ar to arvien biežāk ikdienā izjutīsim sekas Eiropas Parlamenta lēmumiem, kas saistīti ar vides un klimata jomu.