Raiņa lugas "Zelta zirgs" saīsinātu versiju rāda literārās nometnes dalībnieki. Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubileju atzīmējot, pēc septiņu gadu pārtraukuma "Plašā apvāršņa konkursa" nometne šovasar notika Jūrmalā. Tajā piedalījās 24 skolēni no visas Latvijas, kuri iepriekš bija izturējuši trīs konkursa atlases kārtas, demonstrējot savas zināšanas par latviešu dižgaru darbiem.
Nedēļas garumā skolēni tikās ar vairākiem rakstniekiem un tulkotājiem, tostarp Gundegu Repši, Inesi Zanderi un citiem. Ieradušies Jūrmalā, jau pirmajā dienā viņi izvēlējās vienu no rīkotāju veidotām radošajām dzejas, radio vai teātra darbnīcām.
"Es personīgi no tām trim izvēles darbnīcām izvēlējos dzejas darbnīcu, kur mēs lasījām dzeju, ko mēs arī prezentēsim tagad. Tad man vēl patika apskatīt Aspazijas māju, kur bija arī dzejas vakars, visas tikšanās ar rakstniekiem, tulkotājiem, dzejniekiem," stāsta 9.klases skolniece Elza no Iecavas. "Man [nometne] likās ļoti interesanta, man tiešām patika tās sajūtas, ka mēs visi sadraudzējāmies, ka visur mūs iesaista. Visas tās darbnīcas, ko mēs darījām, apmeklējām vietas. Tas viss kopā radīja tādu sajūtu balonu, kas tā kā uzsprāgst un ir emocijas lielas, lielas," viņa teic.
Par nedēļas laikā piedzīvoto priecājas arī Dagne, kura ir uzrakstījusi savu pirmo dzejoli: "Man ļoti patika tikšanās ar rakstniekiem, kuru grāmatas es pati esmu arī lasījusi daudz. Es ļoti daudz ko uzzināju jaunu par viņiem pašiem, man tas likās ļoti interesanti. Arī radošās darbnīcas, kur bija dzeja, radio un teātris. Es pieteicos dzejai, un tiešām es izpratu vēl vairāk dzeju, bija ļoti interesanti."
Savukārt Renāte no Aizkraukles, iespējams, vēlētos kļūt par kultūras žurnālisti, tādēļ pieteikusies radio radošajai darbnīcai: "Man personīgi šī nav pirmā nometne, esmu piedalījusies vairākās citās nometnēs un ir ar ko salīdzināt. Man šī nometne liekas tāda gudrāka. Nevis vairāk uz fiziskām aktivitātēm, bet vairāk uz lasīšanu, uz rakstīšanu, vairāk uz tādām nopietnākām lietām. Tas, protams, ir savādāks veids, bet ir ļoti jauki arī šeit."
Pirmspēdējā dienā dalībnieki atskaņoja pašu veidotu un montētu radio raidījumu par piedzīvoto nometnē. Daļa jauniešu nometnē mikrofonu rokās ņēma pirmo reizi un ierakstīja savas pirmās intervijas, pēcāk atzīstot, ka, iespējams, vēlētos strādāt žurnālistikas lauciņā.
Viens no nometnes rīkotājiem un bērnu audzinātājiem Toms Treibergs uzsver, ka šī nometne nav bijusi tipiska atpūta, bet gan darbs. Kā pašu vērtīgāko viņš min dalībnieku pieredzes apmaiņu, kas notikusi šajās septiņās dienās.
"Viņi apmainās ar savu pasaules redzējumu, viņi novērtē atšķirības. Ja kādam ir kaut kāds cits redzējums, tur nav izstumšanas aspekts, ka, ja tu domā savādāk, tad tu neesi ar mums. Šiem bērniem, no kuriem vismaz daži jau paši iemēģina roku rakstīšanā un literatūras veidošanā, viņiem ir svarīgi apzināties to piederību konkrētam cilvēku lokam. Līdz ar to viņiem arī ir pašapziņa, ka, pateicoties savam darbam, viņi tomēr atdalās no pārējā pūļa," norāda Toms Treibergs.
Organizators arī lepojas, ka bērni ne tikai lasīja Raiņa un Aspazijas dzejoļus vai lugas, bet arī varēja viņus sastapt vienā no nakts pastaigām.
"Mums arī bija tāds poētiskais nakts pārgājiens, kurā bērni devās jau tad, kad bija tumšs - cauri mežam. Tur viņi arī satika gan Raini, gan viņa dzīves mīlu. Tad viņi palīdzēja Rainim pabeigt dzejoli, jo viņam bija radoša krīze, viņš nevarēja pabeigt veltījumu Aspazijai. Tad bērni pabeidza dzejoli un nolasīja jau citā punktā, kur, protams, Aspazija atradās, atspiedusies pret priedi," stāsta Treibergs.
"Man liekas, ka viņi ir tā ļoti nepiespiesti darbojušies. Pats labākais ir tas, ka te nav tā skolas atmosfēra, nav tā obligātuma. Viņi ir atraduši gana daudz piemērota sev un darījuši to visu ar prieku. Tāds iespaids radās no redzētā," saka dzejniece Inese Zandere. Viņa, tāpat kā audzinātāji, bijusi kopā ar bērniem katru dienu.
Par šī gada "Plašā apvāršņa konkursa" mērķiem turpina Zandere: "Lai Rainis ar Aspaziju iznāk kā dzīvi cilvēki, kas attiecas uz viņu pašu dzīvi, nevis kā kaut kas, kas ir jāzina tāpēc, ka tu mācies skolā. Tas arī vispār nostrādāja. Protams, klišejas mēs redzējām un dzirdējām visādas, daudz, milzīgā skaitā, bet visu laiku gāja cauri tāda sajūta, ka ir tādi bērni un ir acīmredzot tādi pieaugušie, kuri Raini un Aspaziju uztver kā iemeslu domāt."
Lai gan pagājusi jau nedēļa, skolēni nepavisam neizskatās saguruši. Brīvā brīdī, kamēr audzinātāji vēl gatavojas sākt nākamo nodarbības cēlienu, meitenes dodas uz skatuves, spēlē klavieres un dzied.
Zandere atzīst - bērni ir radoši, enerģiski un gatavi saņemt to, ko nometne var sniegt. "Audzinātāji pat ik pa laikam nopūtās, cik pārlieku labi ir tie bērni. Nav jātērē enerģija viņus kaut kā mēģinot disciplinēt vai uz kaut ko pamudināt. Viņi visi ir gudri un arī savā parastajā ikdienas dzīvē ir radoši. Te jau varēja redzēt - daži muzicē, daži ir spēlējuši teātri. Daži raksta dzejoļus. Visas tās nodarbības, kas viņiem šeit tika piedāvātas, bija atbilstošas viņu līmenim," norāda Zandere.
Pēdējā vakarā skolēni pulcējās Jūrmalas pilsētas muzejā, kur notika literāro tēlu karnevāls. Tā laikā katrs iejutās kāda grāmatas varoņa tēlā. Pašā vakarā nometnes dalībnieki arī uzzināja pašu ievēlēto "grāmatu prezidentu", kas goda apmetni valkās līdz nākamajai nometnei.
Kā vēstīts, "Plašā apvāršņa konkursa" nometne Jūrmalā norisinājās no 15. līdz 21.augustam.
