Priekšlaicīgo nāvju rādītājos Eiropas Savienības vidējais līmenis ir 33,7%. Latvija sarakstā ierindojas priekšpēdējā vietā ar 48,5%, un sliktāka situācija ir tikai Rumānijā.
Slimību profilakses un kontroles centrā gan uzsver, ka tie nav paši jaunākie dati un situācija uzlabojas. Taču tas jāuztver, kā brīdinājuma zvaniņš, ka kaut kas nav kārtībā.
“Pieejamība zemāko ienākumu kvalitātē, sociāli neaizsargātākiem ir slikta. Mēs zinām to, mēs zinām, ka cilvēki ir slimi, un slimi pārsvarā ir gados veci cilvēki, faktiski puse no visām izmaksām viņi sedz no savas kabatas – iemaksājumi, zāles dārgas un tā tālāk. Un tās visas lietas vienas intervijas laikā es jums nemaz nevaru izstāstīt. Un šeit nav tāds viens brīnumkociņš, ar kuru uzreiz veselības aprūpes sistēma kārtībā,” saka Slimību profilakses un kontroles centra direktores vietnieks Dzintars Mozgis.
Tas esot veselības politikas jautājums, turklāt visas valsts politikas līmenī un arī indivīda. “Mēs nepārtraukti runājam par to, ka smēķēt nevajag, dzert nevajag, kustēties vajag, nevajag ēst transtaukus, nevajag ēst pārāk daudz cukuru, sāli. Prieks ir par to, ka cilvēki vairāk slēpo, vasarās brauc ar riteni – tātad ir šie pozitīvie signāli. Labāk būtu, ja šo signālu būtu daudz vairāk,” piebilst SPKC pārstāvis.
“Eurostat” dati liecina, ka galvenais novēršamo nāves gadījumu iemesls ir sirdstriekas, insulti, zarnu vēzis un krūts vēzis.
Ziņots, ka novēršami nāves gadījumi pētnieku izpratnē nozīmē, ka no dažiem letāliem gadījumiem noteiktā vecumā no noteiktām slimībām ir iespējams izvairīties. Cilvēks nenomirtu, ja šajās saslimšanas stadijās pacients savlaicīgi saņem efektīvu medicīnisko palīdzību. Balstoties uz šādu pieeju, “Eurostat” aplēsis, ka zemākie priekšlaicīgo nāvju rādītāji ir Francijā, Beļģijā un Dānijā, kur īpatsvars ir 23% līdz 27%.
