Pašā Tērvetē „spaisa” veikalu nekad nav bijis, bet nomaļajā Tērvetes bērnu namā darbinieku rīcībā jau vesela kolekcija ar rīkiem, kas liecina - apreibināšanās šeit nav nekas svešs.
„Mēs esam redzējusī konkrētas situācijas, kad bērns pazvana un pēc kāda mirkļa piebrauc automašīna, un pēc tam secinām, ka apmēram pēc divām stundām šie bērni ir sapīpējušies. Mums atliek secināt, ka ir šeit izplatītāji arī novadā, kuri pieved klāt,” stāsta SAC ''Tērvete'' direktore Signe Vintere.
Rudbāržu internātpamatskolā „spaisu” vilnis ar jaunu sparu uzvirmoja pēc pavasara brīvlaika. Visticamāk, kāds no atpūtas atgriezies ar vielas krājumiem. Lai paslēptās paciņas atrastu, vajadzētu īpaši apmācītus suņus, spriež darbinieki.
„Mēs esam pieņēmuši rīkojumu, ka trīs cilvēku sastāvā varam pārbaudīt skolēnu guļamistabas, somas pēc atgriešanās, bet viņi jau zina, ka nevarēs ienest, paslēpj ārā,” atzīst Rudbāržu internātpamatskolas – rehabilitācijas centra direktore Biruta Liepa.
Tā nav tikai atsevišķu bērnunamu vai internātskolu problēma. To apliecina vēstule no kāda Kurzemes bērnunama. Runāt kameras priekšā vadītāja nevēlas, sakot- publicitāte var sagraut ar lielām pūlēm izcīnīto, pavisam vāro uzticību.
”Policija mums ir palīdzējusi notvert kurjerus, mūsu iestādes jauniešus, kuri devās pēc „spaisa” uz Rīgu, bet šobrīd „spaisu” jaunieši var iegādāties Tukumā un tuvējā apkārtnē, reizēm „spaisu” pieved klāt,” teikts vēstulē.
Arī Ķemeru bērnu namā Sprīdītis spriež - šeit bērni ļoti ātri tiek klāt „spaisam”, lai gan bodītes Jūrmalā slēgtas. Visticamāk, pieved klāt. Tie, kas redz salietojušo bērnus, ir tieši aprūpētāji, kas pieskata naktī. Viņi ir atbildīgi par to, lai bērni rītu sagaidītu sveiki un veseli, un tā dēvēto „spaisu” dēļ viņu atbildības nasta kļuvusi daudz smagāka.
„Ir bijuši gadījumi, ka man zvana naktī un prasa padomu, jo nezina, kā rīkoties - saukt „ātros” vai vēl pagaidīt? Iet naktī, skatās, vai pulss, modina augšā, situācija sarežģīta...” saka bērnunama “Sprīdītis” sociālā darbiniece Olita Balciune.
„Ātrie” uz „Sprīdīti” braukuši ne reizi vien. Divas reizes mediķi bērnus aizveduši uz slimnīcu. Tāpat bērni nodevuši analīzes, lai saprastu, vai lēna valoda un citas izmaiņas uzvedībā ir „spaisu” dēļ. Puisis, kuram ir vissmagākā situācija, nākamnedēļ uzsāks ārstēšanos. Rindā viņš ir jau kopš novembra.
„Mēs novembra mēnesī pieteicām uz Jelgavu, 14. aprīlī pienāca rinda. Ir pagājuši 6 mēnesī,” saka bērnunama “Sprīdītis” direktore Kristiāna Andersone, pieļaujot, ka jaunietis šajā laikā turpina apreibināties. „Mēs gan nesēžam rokas klēpī salikuši, ir sarunas, sarunas, sarunas,” piebilst Andersone.
Bet Kurzemes bērnunamā, sagaidījis garo rindu, viens audzēknis no ārstēšanās jau atgriezies bērnunamā. Un tāpat arī - pie vecā dzīvesveida.
„Mēs vēršamies pēc palīdzības pie policijas, un tad sanāk tāds apburtais loks - jaunieši vaino mūs, arī policija ne vienmēr ir gatava braukt pēc lietotājiem, jo, lai konstatētu apreibinošo vielu klātbūtni, jāveic analīzes, par kurām kādam ir jāmaksā. Un tad iestājās diezgan liela bezcerība, jo nav pie kā vērsties pēc palīdzības, varam paļauties tikai uz veiksmi, ka nekas slikts nenotiks,” teikts Kurzemes bērnunama vēstulē.
Sāpināti bērni, ar raibu raibo dzīvi, ielu pieredzi, alkām būt mīlētiem, un neticību pieaugušajiem, pusaudžu vecumam raksturīgo noliegumu ir auglīga augsne, kurā sēt atkarību no lētām, apreibinošām indēm. Tāpēc par sekām tiek runāts teju katru dienu, lai pasargāto tos, kas nav pamēģinājuši. Bērnunama psihologs spriež - tikpat svarīgi, kā nogriezt ceļu pie „spaisa”, ir atrast - kas ir tas tukšums, kas liek aizrauties ar indēm, un kā to aizpildīt. Un ne tikai bērnunamu bērniem.
„Ir labi, ka esam gudri pirms notikuma, nevis pēc tam. Bet ir kā ir. Vairāk būtu jāskatās uz atkarību kā tādu. Ne tikai uz „spaisu”. Mēs nezinām, kas būs, ja nedabūs „spaisu”, atkarīgie nevarēs pārtraukt. Vai nesāksies līmju ostīšana, alkohols. Jo atkarība nav no vielu lietošanas, ir jārunā par personu, kas tendēta uz atkarību. Ne tikai bērni, bet arī sabiedrībai kopumā,” uzskata bērnunama “Sprīdītis” psihologs Ivars Gaidis.
Ko darīt vecākiem, kuri uzzina, ka viņu lolojums aizrāvies ar “spaisa” pīpēšanu. Par to rītdienas rubrikā "Legālā nāve”.
