Autoveikala maršruts Ludzas novada Nirzas pagastā ved pa lielākiem un mazākiem lauku ceļiem, pircēji pieturvietās to pacietīgi gaida. Bieži apstāšanās punktos redzams viens pircējs, vietām vairāk arī nemaz nedzīvo. Iepērkoties sirmgalvji rūpīgi rēķina un domā līdzi, lielākoties atļaujas to, kas lētāks.
Autoveikals pie Vijas kundzes piebrauc vien pāris soļu attālumā no viņas mājas. Sirmgalvei sāp kājas, tālāk būtu grūti aiziet. Jautāta, vai ar pensiju pietiek tam, ko gribētos nopirkt, Vija kundze saka: "Jūs smejaties? Zālēm vien man aiziet 50, 60 eiro tā, ka... jādzīvo."
Pieturvietā, kur ļaužu ir vairāk, gaidot autoveikalu, tiek pārspriesti jaunumi, tiek runāts arī par politiku, un tā šeit cilvēkus kaitina.
"Man par to Āboltiņu nervi čupā. Kā var būt tāds cilvēks? Balotējas, ievēlēja, tautu piekrāpa. Atlaist! Āboltiņai vajag ar lāpstu pa dibenu," teic kāda Nirzas pagasta iedzīvotāja.
"Lai valdības attieksme pret iedzīvotājiem, īpaši pret Latgali, mainītos, lai negrābtu tikai sev," savu vēlmi pauž pensionārs Juris Kuzmins .
Pārdevēja Linda Gavriļčenko izbraukuma reisos dodas jau trešo gadu. Kad pieturas punktā kāds nav atnācis, satraucas, vai nav kas noticis. Diemžēl lauku aina ir skarba. Cilvēku aiziet vairāk, nekā nāk klāt.
"Desmit pieturas pa šiem gadiem esam zaudējuši. Braucam garām, skatāmies, ka palikušas tukšas mājas," stāsta Linda Gavriļčenko.
Lai arī nedaudz pašķendējas, tomēr ļaudis dzīvo un samierinās ar šā brīža situāciju.
"Galvenais, lai būtu veselība, ko tad vēl vairāk! Kustēties varam, vasarā dārzu strādāt varam, lopiņu kādu izaudzēt varam. Es nežēlojos par dzīvi," teic pensionāre Niole Aleksāne.
