Ne valoda, bet starptautisko zīmju kopums – tā pareizi dēvējams veids, kādā līdz nedzirdīgajiem skatītājiem Eirovīzijas dziesmu būtību aiznesa seši nedzirdīgi un divi dzirdīgi surdotulki konkursa tiešraides laikā.

Surdotulce Brigita Aldersone, kas nedzirdīgajiem nodod jaunāko informāciju Latvijas Televīzijas dienas ziņu laikā, stāsta, ka zīmju valoda ir katrai valstij sava, un Eirovīzijā redzētais nav bijis vis tulkojums, bet visiem pasaules nedzirdīgajiem vairāk vai mazāk saprotama dziesmu un noskaņas esence.

“Kad cilvēks dzied ar rokām, tas ir pilnīgi kaut kas cits, tas emocionāli tā aizskar, ka to nevar izteikt vārdos, tas ir vienkārši jāredz. [..] Mēs pēc Eirovīzijas tikāmies ar saviem cilvēkiem, pārrunājām, cik daudz ir saprotams, protams, ka tas bija ar tādām ovācijām, ka tas ir “wow”, kaut kas,  bet ne visiem bija izprotams, vairāk izprot tie cilvēki, kas komunicē ar citu tautību cilvēkiem,” saka Aldersone.

Latvijas Televīzija bija viens no deviņiem Eiropas sabiedriskajiem medijiem, kas atrada iespēju starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursa tiešraidi pārraidīt arī ar surdotulkojumu.

“Nedzirdīgie cilvēki bija ļoti priecīgi par šādu iespēju, vakaru daudzi pavadīja pie televizora, varēja uztvert dziesmu jēgu un saprast dziedātāju vēstījumu. [..] Atsauksmes no mūsu biedriem bija dažādas. Daži tulkotāji bija ļoti augsti profesionāļi, bet daži varēja būt labāki – tā tomēr bija tikai pirmā reize. Domāju, ka turpmāk no šī reizes daudz mācīsies,” vērtē  Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidents Edgars Vroslovs.

Lai arī šī bija pirmā reize, kad Eirovīzijas surdotulkojums piedāvāts starptautiskajai auditorijai, zviedri šādu iespēju saviem nedzirdīgajiem devuši jau iepriekš, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka arī nākamgad, kad Eirovīzijas dziesmu konkurss norisināsies Zviedrijā, surdotulkojums tiks nodrošināts.