25 gadu laikā ikgadējais valsts patērētais enerģijas apjoms Lietuvā samazinājās par 57%, bet Latvijā – par 45%. Trešā valsts ar straujāko enerģijas patēriņa samazinājumu ir Rumānija (44%), ceturtajā vietā - Igaunija (37%), piektajā – Bulgārija (33%), liecina “Eurostat” dati.
Tikmēr Kiprā enerģijas patēriņš pieauga par 41%, Īrijā – par 38%, Spānijā – par 35%, bet Austrijā – par 33%.
Baltijas valstīs enerģijas patēriņš saruka straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), kur samazinājums bija vidēji 2,5%. Visas trīs Baltijas valstis strauju samazināja fosilās degvielas patēriņu: Latvija gandrīz trīs reizes no 6,3 Mtoe (miljoni tonnu naftas ekvivalenta) līdz 2,6 Mtoe (61% no patērētās enerģijas), Lietuva no 12 Mtoe līdz 4,9 Mtoe (71%), Igaunija no 9,9 Mtoe līdz 5,5 Mtoe (87% no patērētās enerģijas).
Bet atkarību no ārējiem energoresursiem spēja mazināt tikai Igaunija – 1990.gadā tā spēja nodrošināt 52% no sava patēriņa, bet 2015.gadā – jau 83% (Igaunijā iegūst degslānekli). Latvijā un Lietuva atkarība no importa saglabājās.
Arī lielā daļā ES valstu atkarība pieauga. Piemēram, Lielbritānija 1990.gadā importēja 2%, bet 2015.gadā jau 43%. Polijā šis rādītājs pieauga no 1% līdz 32%, Nīderlandē – no 22% līdz 56%.
Vismazākā atkarība no ārējiem energoresursiem 2015.gadā bija Dānijai (4%), otrajā vietā Igaunija ( 17%), bet trešajā Rumānija – 25%.
Rus.lsm.lv norāda, ka enerģijas patēriņš samazinājās valstīs ar negatīvajām demogrāfijas tendencēm, kādas ir vērojamas arī Baltijas valstīs.
Turklāt šajā laikā valstis atteicās no padomju energoietilpīgas ekonomikas modeļa par labu pakalpojumiem un vieglajai rūpniecībai
