Putnu rallijs liek aizdomāties par dzīvai radībai piemērotām dzīvotnēm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latvijas meži, dīķi un jūras piekraste ir bagāta ar putnu sugu daudzveidību. Dažas no tām ir īpaši manīgas un bailīgas, taču arī šīs sugas spēj fiksēt "Putnu rallija" dalībnieki, kuri komandās diennakts garumā sacenšas putnu sugu reģistrēšanā. Komandām ir iespēja arī novērot vietas, kur putnu daudzveidība ir iespaidīga, kā arī vietas, kuras nav putnu iecienītas.

Latvijā novērotas vairāk nekā 360 putnu sugas, katrai no tām ir sava dziesma, kuras mēģina atšķirt arī putnu vērotāji. Ik dienu var redzēt daudz un dažādus putnus. Bieži vien saskatāmi vien mazi punktiņi debesīs, pēc kuriem tos atšķirt ir gandrīz neiespējami. Putnu vērotājiem iesākumā jāapgūst vismaz to pamatiedalījums.

"Varam dalīt tādās kategorijās, kā nometniekos, kas paliek pie mums cauru gadu, gājputnos jeb putnos, kas dodas ziemot uz siltajām zemēm un pamet Latviju ziemas laikā, un trešā grupa būtu maldu viesi jeb retumi. Retie putni Latvijā ieceļo pārsvarā migrācijas laikā - pavasarī vai rudenī," LTV raidījumam "Vides fakti" pastāstīja Latvijas Putnu fonda valdes loceklis Kārlis Millers.

Jau trešo gadu tiek rīkots "Putnu rallijs", kur 24 stundu laikā ir uzdevums novērot pēc iespējas vairāk putnu sugu. Sacensībās piedalās komandas gan no Latvijas, gan Lietuvas un Igaunijas.

Dalībnieki ir gatavojušies nopietni un aprīkoti ar kārtīgiem binokļiem, rūpīgi sagatavotiem maršrutiem, bet visa pamatā ir zināšanas.

Raidījums "Vides fakti" sekoja latviešu komandai Edgaram, Uģim, Ievai un Ritvaram. Uzreiz var just, ka laiks sadalīts pa sekundēm un mērķis ir redzēt vismaz 120 putnu sugas.

"Mēs esam atbraukuši uz Jūrkalnes piekrasti un mums vajag novērot sugas, kuras ir sastopamas jūrā. Rudenī, septembra beigu daļā var redzēt gaigalas, dūkurus, cekuldūkurus. Var redzēt jūras pīles, melnās pīles, tumšās pīles, gaigalas, iespējams, arī kākauļus, gauras, dažādu sugu kaijas," pastāstīja putnu pētnieks Ritvars Rekmanis.

Ja veiksme ir ļoti dāsna, tad jūras piekrastē var saskatīt pat 50 putnu sugas. Šobrīd laika apstākļi nav pateicīgākie un novērotas tikai trīs sugas - tumšā pīle, melnkakla gārgalis un sudrabkaija, bet rokas netika nolaistas un komanda steidzās uz Pāvilostu, kur veicās labi.

Superīgs bridēju bars, liela izlase, dažādi putni - akmeņtārtiņš, līkšņibītis, trulīši vairāki, parastie šņibji, lielais šņibis, meklējam arī gaišo, ko puiši redzēja. Tāda izlase tik bieži kopā negadās," apmierināta ar komandas veikumu bija putnu vērotāja Ieva Grīnerte.

Pēc Pāvilostas komanda tālāk devās līdz Skrundas zivju dīķiem, kur ir bagātīga putnu izlase. Atliek klausīties, vērot un baudīt.

"Grūtākā lieta ir mēģināt viņu atpazīt dabā, kur, kā jau visu dzīvo vērojot, nekad neko nevar prognozēt. Visi jau gribētu, lai putns sēž tev priekšā 10 metru attālumā, tad tu viņu trīs minūtes kārtīgi nopētītu un secinātu - "o, es zinu, šis ir tas retais putns", bet visbiežāk putns ir redzams piecu sekunžu lidojumā vai varbūt viņš parādās zara galā uz sekundi, tad ielien tālāk, dzirdi kādu saucienu un viss. Tad tev jāizdomā, kas tas bija," nianses putnu vērošanā atklāj dabas pētnieks un biologs Uģis Piterāns.

"Protams, tie ir ziemeļu gulbji, vieni no skaļākajiem, trokšņainākajiem putniem, kuru klaigas nakts vakara melnumos, pavasaros un rudeņos var dzirdēt tiešām tālu," skaņu avota radītājus apraksta dabas pētnieks Uģis.

Dienas gaitā Kurzemē redzētas vairāk nekā 100 putnu sugas. "Putnu rallija" dalībniekiem meklējumi turpināsies visu nakti līdz pat rītam, plānā redzēt meža pūci un kas sazina, vēl kādu putnu sugu. 

Cilvēka uz āru vērstā darbība atstāj ietekmi uz putniem, viņu skaitu un dzīvotnēm.

Protams, mežu ciršana un lauksaimniecības ķīmijas ietekmē putnus," par cilvēka ietekmi uz putniem stāsta Latvijas Putnu fonda pārstāvis Millers. Viņš iesaka arī pavērot atsevišķus laukus: "Uz viena lauka ir dzīvība - cīruļi, ķīvītes, mājas strazdi, daudzas citas putnu sugas, un blakus lauks ir pilnīgs pretstats - tukšs, kluss, nekā nav. Tad secinājumus var izdarīt diezgan ātri, tātad ir lietotas ķīmikālijas, kas ir nobeigušas visus kukaiņus un attiecīgi putniem uz šī lauka nav ko darīt."

Par lauku miglošanu raidījums "Vides fakti" jau iepriekš ir informējis, tāpat arī par mežu izciršanu un mežu piemēslošanu. Putnu dzīvi ietekmē visi šie cilvēka grēki un nedarbi. Vienlaikus vēlamies saglabāt putnu daudzveidību, kas ir prieks acīm un miers dvēselei.

Vērojot putnus lidojumā, šķiet - tiem ir bezgala viegla un bezrūpīga dzīve, bet, izcērtot mežus un miglojot laukus, ik gadu tiem tiek atņemtas apdzīvojamās teritorijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti