Pirms mēneša nelielajā Ruānas pilsētā Francijas ziemeļos divi jaunieši aukstasinīgi nogalināja priesteri un sagrāba par ķīlniekiem piecus cilvēkus. Uzbrucēji bija saistīti ar teroristu grupējumu ''Islāma valsts''. Pēc abu teroristu nogalināšanas policija atklāja, ka uzbrucēji bija iepazinušies vien dažas dienas pirms terorakta, izmantojot tiešsaistes saziņas rīku ''Telegram'', kas ļāva teroristiem sazināties šifrētā veidā.
Lai spētu izsekot teroristu saziņai caur mobilajām aplikācijām, Francijas un Vācijas iekšlietu ministri vēlas Eiropas Savienības līmenī ieviest likumu, kas liktu aplikāciju veidotājiem nodot valsts iestādēm atšifrētas teroristu sarakstes. Ministri gan norāda, ka nevēlas aizliegt šifrētu saziņu kā tādu, bet gan atrast viedu, kā varas iestādēm sadarboties ar saziņas rīku uzturētājiem, stāsta Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kaznēvs:
''Drošība un cīņa ar terorismu ir Eiropas valstu prioritāte. Šis ierosinājums nekādā veidā nenozīmē, ka pilsoņu dati vai komunikācija tiks uzlauzta. Mums ir jāatrod legāls un tehnisks veids, kā nodrošināt izmeklēšanu.''
Vācija un Francija aicina pārrunāt šifrētās saziņas likumdošanas iespējas ar visu dalībvalstu līderiem nākamajā Eirosamitā Bratislavā, kas notiks septembrī. Savā paziņojumā Vācijas un Francijas līderi norāda, ka kompānijām varētu likt par pienākumu bloķēt nelegālu saturu, tajā skaitā teroristu sarakstes.
''Piemēram, mums ir laba pieredze cīņā ar bērnu pornogrāfiju. Tas ir kļuvis par operatoru pienākumu – izņemt nelegālu saturu no interneta. Mēs domājam, ka tas varētu attiekties arī uz teroristu sarakstēm,'' norāda Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs
Iecerētais likums attiektos arī uz visā pasaulē populāro tiešsaistes saziņas rīku ''WhatsApp'', kuram ir aptuveni miljards lietotāju, jo arī tas lietotāju saziņu šifrē pēc ''end-to-end encryption'' jeb pilnīgas šifrēšanas metodes, kuru ir praktiski neiespējami uzlauzt. Kompānijas izvēlas šādu šifrēšanas metodi, lai pēc iespējas vairāk pasargātu savus lietotājus no datu nozagšanas. Tehnoloģiju eksperts un Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs piesardzīgi vērtē valstu vēlmi ierobežot informācijas šifrēšanu. Viņš uzsver, ja kompānijas dos piekļuvi datiem tiesībsargājošajām iestādēm, arī hakeriem būs vieglāk piekļūt datiem:
''Ja tiek prasīts operatoriem glabāt dešifrētas, dekriptētas visu lietotāju sarakstes, lai tās būtu pieejamas, kad ievajagas, tas nozīmē, ka sarakstes ir faktiski pieejamas arī tiem, kas vēlas ielauzties šajās sistēmās, dažādiem hakeriem un citiem interesentiem, kas šajā gadījumā vairs nav valsts pārvalde.''
Šeļmanovs-Plešs arī norāda, ka ļaunprāši noteikti paši atrastu jaunus saziņas rīkus, ar kuriem sazināties ārpus varasiestāžu redzesloka. Visdrīzāk, tie, kam tas būs vajadzīgs, paši uzbūvēs savas šifrētās saziņas aplikācijas.
