„[NATO ģenerālsekretārs Jenss] Stoltenbergs tikko runāja ar [Lietuvas prezidenti Daļu] Grībauskaiti, tas ir vienu dienu pirms asā Grībauskaites paziņojuma. Es gribētu saskatīt Stoltenberga vārdos galveno būtību. Viņš pateica, ka NATO nedrīkst piegādāt nekādus ieročus Ukrainai kā organizācija. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra domu, ka atsevišķākām valstīm tiek dota iespēja divpusēji noslēgt ieroču piegādes līgumus,” skaidroja Daukšts.
„Un es domāju – caur Lietuvu NATO cenšas nevis piegādāt Lietuvas ieročus, kurai paši ir iepirkti, bet tā ir pārdomāta stratēģija un taktika,” sacīja politologs.
Viņš uzsvēra, ka Lietuva savās ārlietu izpausmēs nav patstāvīga, bet īsteno Eiropas un galvenokārt NATO politiku par palīdzību Ukrainai.
„Notiek tomēr kaut kāda pārbīde Ukraina palīdzības kontekstā, ka ne tikai neletālie, bet arī letālie līdzekļi tiek piegādāti. Un, manuprāt, Lietuva realizē nevis savu politiku, bet tā ir diktēta no NATO lielvalstu puses,” sacīja Daukšts.
Kā šonedēļ pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti paziņoja Ukrainas prezidents Petro Porošenko, Lietuva jau tuvākajā laikā piegādās Ukrainai ieročus un savā valstī apmācīs ukraiņu karavīrus.
Kā vēstīts, pēc ilgiem iedzīvotāju protestiem februārī gāzts prezidenta Viktora Janukoviča režīms, Janukovičs aizbēga uz Krieviju, bet Maskava, izmantojot politisko nestabilitāti, martā anektēja Krimu un sāka destabilizēt situāciju Donbasā, kur separātisti izveidoja pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas.
Rietumvalstis un Ukraina vaino Krieviju separātistu atbalstīšanā, bet Maskava to noliedz. Aprīlī Kijeva uzsāka pret kaujiniekiem pretterorisma operāciju. 20.septembrī Minskā panākta vienošanās par pamieru, taču sadursmes turpinās, un novembrī separātisti Doņeckā pat sarīkojuši neatzītas vēlēšanās.
