Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Kamerona vadītajai Konservatīvo partijai un Eda Milibenda vadītajai Leiboristu partijai, kas ir lielākais opozīcijas spēks, ir līdzīgas izredzes uzvarēt - katra no šīm partijām varētu iegūt apmēram 35% balsu.
Tiek prognozēts, ka trešajā vietā būs eiroskeptiskā Apvienotās Karalistes Neatkarības partija , kas varētu saņemt līdz 14% balsu. Savukārt konservatīvo partneri - liberāldemokrāti, kurus vada Niks Klegs, varētu iegūt iegūt līdz 10% balsu. Ja šīs prognozēs īstenosies, Kamerons varētu saglabāt premjera amatu.
Kopumā šīs vēlēšanas ir nozīmīgas ne tikai pašiem Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem, bet arī visā Eiropā, tā kā rezultāti noteiks to, vai Lielbritānija rīkos referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
To ir apsolījis līdzšinējais premjerministrs un konservatīvo līderis Deivids Kamerons.
Šis patiešām ir viens no scenārijiem, kas netiek izslēgts. Prognozē, ka rezultāts varētu būt ļoti, ļoti līdzīgs, ar minimālu pārsvaru labējo – konservatīvo, vai kreiso – leiboristu pusē. Tas nozīmētu, ka nevienam nebūtu vairākuma un līdz ar to nāktos veidot koalīciju ar liberāļiem, kas ir vairāk uz ES vērsta partija. Laikraksti vēsta, ka Kamerons jau ir licis savam partijas politikas vadītājam Oliveram Letvinam sākt sarunas ar liberāldemokrātiem. Taču tas nebūs vienkārši, jo liberāļiem ir atšķirīgi uzskati jautājumā par referendumu par izstāšanos no ES, ko uzvaras gadījumā Kamerons ir solījis sarīkot jau pēc diviem gadiem. Tas nozīmēs, ka liberāļi varētu prasīt Kameronam izdevīgākas pozīcijas valdībā vai ko citu pretī, lai nestu šo smago nastu.
Taču tikpat labi ar leiboristiem var nākties runāt arī liberāļiem, kuri tikpat labi var iegūt kaut nelielu, tomēr pārsvaru un izrādīties valdības veidotāji.
Ja uzvarēs un valdību izveidos Deivida Kamerona konservatīvie, tad referendums tiešām var notikt. Izdevums „The Economist”, kurā strādā Latvijai draudzīgais žurnālists Edvards Lūkass, pēdējā izdevumā raksta, ka skaidri un gaiši atbalsta konservatīvos, jo uzskata, ka viņu ekonomikas kurss Lielbritānijai patlaban ir visizdevīgākais un pareizākais, taču Kamerona vēlme rīkot referendumu, izdevuma ieskatā, ir biedējoša un Lieblritānijai būtu ārkārtīgi neizdevīgi izstāties no ES.
Kamerons līdz šim ir bijis tāds līderis, ar kuru, vismaz no malas vērojot, Latvijai ir gan veicies, gan arī bijušas galvassāpes. Par galvassāpēm runājot, Kamerons bija tas, kurš ļoti aktīvi iestājās par ES budžeta samazināšanu, kas pavisam nebija izdevīgi jaunajām valstīm, arī Latvijai, kurai ir svarīga Eiropas Savienības atbalsta nauda, piemēram, lauksaimniecībai.
Kamerons arī ļoti asi izteicās par imigrāciju un draudēja ar ierobežojumiem, taču Lielbritānijā ir ļoti liela latviešu diaspora, kas patiesībā ir palīdzējusi celt Lielbritānijas ekonomiku. Tajā pašā laikā nenoliedzami Lielbritānija ir bijusi sabiedrotā Baltijai tādos jautājumos, kā, piemēram, sankcijās pret Krieviju. Briti ir asi iestājušies par atbalstu Ukrainai. Līdz ar pašreizējās valdības maiņu, un nākot pie varas kreisajiem, šī valoda varētu mainīties.
Iecirkņus slēdz desmitos vakarā. Un uzreiz būtībā būtu jābūt zināmiem vismaz provizoriskajiem rezultātiem. Un jau interesantā diena būs piektdien, kad varēs jau pavisam droši būvēt koalīciju namiņus.
