Krievijas un rietumvalstu sadarbība Sīrijas krīzes risināšanā nepalīdzēs atcelt Eiropas Savienības sankcijas pret šo valsti. Tā ir pārliecināts Eiropas Savienības-Krievijas centra direktors Freizers Kamerons. Viņš uzstāj, ka abi jautājumi ir pilnībā nodalīti:
“Jo Eiropas Savienība ir vienota savā pozīcijā par sankcijām. [Eiropadomes vadītājs Donalds] Tusks un Baltijas valstis ir nospēlējuši būtisku lomu, lai nostiprinātu šo viedokli. Un es nedomāju, ka tas mainīsies. Tajā pašā laikā cilvēki apzinās, ka Krievijai ir sava loma citos jautājumos, it sevišķi tajos, kas skar Irānu un Tuvos Austrumus kopumā. Bet tas neietekmēs Eiropas Savienības politiku pret Ukrainu vai Austrumeiropu.”
Pēc tam, kad Krievija uzsāka gaisa uzbrukumus Sīrijas teritorijā, Eiropā bija dzirdami viedokļi, ka tas tiek darīts ar nolūku uzlabot attiecības ar Rietumiem. Tomēr šobrīd pastāv arī cits uzskats. Proti, Krievijas uzlidojumi tiek veikti nepareiziem mērķiem, un tie tikai palielina bēgļu plūsmu uz mūsu kontinentu. Krievijas vēstnieks Eiropas Savienībā Vladimirs Čižovs gan apgalvo, ka viņi tāpat kā pārējie cīnās ar teroristiem.
Krievija ir arī viena no retajām valstīm, kas aizstāv pašreizējā Sīrijas līdera Bašara al Asada režīmu. Atbildot uz Latvijas Radio jautājumu, Čižovs noliedz nesen pasaules medijos izskanējušo informāciju, ka nu jau mirušais Krievijas armijas izlūkošanas dienesta vadītājs Igors Serguns būtu decembrī devies uz Damasku, lai piedāvātu Asadam atkāpties:
“Tās ir muļķības! Uz to [Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs] Peskovs jau ir devis atbildi. Man, godīgi sakot, pat ir nepatīkami, ka sākuši vazāt nesen mirušā cilvēka vārdu, te es domāju ģenerāli Sergunu.”
Rietumvalstis lielākoties uzskata, ka Asads nevar ilgtermiņā palikt pie varas, jo viņš ir izmantojis ķīmiskos ieročus pret saviem iedzīvotājiem. Tomēr Krievija uzskata, ka viņa aiziešana neatrisinās Sīrijas problēmas, bet tikai veicinās valsts sadalīšanos.
“Nu labi, šodien ir Asads, rīt viņa nav. Kas - ''Islāma valsts'' no tā pazudīs? Kas - esošās domstarpības starp dažādām Sīrijas grupām kaut kur izgaisīs? Protams, ka ne,” secina Čižovs.
Tomēr vienā punktā gan rietumvalstu, gan Krievijas uzskati saskan. Proti, konfliktu Sīrijā ilgtermiņā atrisināt var tikai paši šīs valsts iedzīvotāji. To pasvītro arī Freizers Kamerons:
“Krievija nevar atrisināt Sīrijas konfliktu. Neviens no malas nevar atrisināt Sīrijas konfliktu. Jautājums ir tikai par to”, kā mazināt zaudējumus, kamēr dažādas konfliktējošās puses šajā valstī nebūs gatavas iet uz kompromisiem. Un līdz tam vēl ir tāls ceļš ejams.”
Jaunākā Sīrijas konflikta risināšanas sarunu kārta ANO īpašā sūtņa vadībā ir paredzēta piektdien.
