Ārpus ētera
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā pie Andra Auziņa viesojas Šveices 2. līgas čempions Toms Andersons. Toms uz Šveici aizbrauca jau 15 gadu vecumā, šobrīd viņš ir apmierināts ar savu lomu komandā: "Labāk es spēlēju un uzvaru, nekā esmu rezervists Šveices NL līgā". Pērn Andersons tika arī pie bronzas medaļas pasaules čempionātā, bet tas viņa karjerā bija tikai pirmais čempionāts, kaut pirms tam bija piedalījies jau septiņās atlasēs uz pasaules čempionātu.
Aprīļa vidū kopā ar Latvijas Poļu savienības sekretāru Kristīni Kuņicku (Krystyna Kunicka) viesojāmies poļu organizācijas – Lietuvas Poļu savienības – Zarasu nodaļā, Turmantā, uz Lietuvas un Latvijas robežas. Pirms 1939. gada te darbojās Polijas valsts dzelzceļa pēdējā stacija pirms robežas ar Latviju "Zemgale".
Parīzes olimpiskās spēles tuvojas. Katru dienu pasaules medijos, arī sociālajos, parādās arvien vairāk ziņu par gaidāmo notikumu – kā gatavojas delegācijas, par lielākajām zvaigznēm, par valstu olimpiskajiem tērpiem. Lāpas stafete 11 dienas bija Grieķijā, 27. aprīlī uguns uz senlaiku burinieka "Belem" burās uz Franciju, kur 8. maijā sāksies stafete šajā valstī. Tomēr dominē divu veidu ziņas – par drošības pasākumiem, tāpat tā dēvēto neitrālo sportistu piedalīšanos un pārējās pasaules attieksmi pret to.
Kad pienāk tādas gadadienas kā šī – 20 gadi kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004. gada 1. maijā –, ir pieņemts izvērtēt, kas ticis sasniegts un kas ne. Tipisks kritērijs ir aplūkot ienākumu uz cilvēku līmeni Latvijā kā daļu no ES vidējā, un tas ir būtiski pieaudzis – 40% no vidējā ES līmeņa toreiz līdz 71% šodien.
Saeima šā gada 18.aprīlī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem tiks kriminalizēta dziļviltojumu izmantošana vēlēšanās. Likumprojekta autori, apelējot pie iedzīvotāju tiesībām piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās, vēlas kriminalizēt dziļviltojuma tehnoloģiju radītos foto, video un audio materiālus, kuri būs radīti ar mērķi izplatīt nepatiesu informāciju, diskreditēt vai graut politisko partiju, Saeimas, pašvaldības domes vai Eiroparlamenta deputātu kandidātu reputāciju.
Manā dzimtajā Baltkrievijā 12. aprīlī atzīmē Vispasaules aviācijas un kosmonautikas dienu. Bet vēl pavisam nesen bija epohāls notikums – mana valsts kļuva par… kosmosa lielvalsti! Šis stāsts, ja to aplūko sīkāk, ir no tiem, par kuriem manā tautā saka – gan jāraud, gan jāsmejas. Jo skarbāka valstī ir diktatūra, jo ciešāk tā "pievelk skrūves", jo augstāk, augstāk un augstāk tās propaganda sūta lidojumā savus putnus. Vai priesterienes. Vai verdzenes?
Nesen kopā ar meitu apciemojām Irinu. Viņa ir ukrainiete, atbraukusi uz Latviju no Luhanskas apgabala pēc kara sākuma, arī kopā ar 15 gadus vecu meitu. Īrē dzīvokli un lūdza palīdzēt, jo sabojājusies griestu lampa. Diemžēl nevarēju salabot. Tā ir lietuviešu projekta ēka, elektroinstalācija ir veca, un gan Irinai, gan man ir bail no elektrības. Jāizsauc elektriķis. Apsēdāmies un sākām runāties.
Sahāras putekļi gaisā un ziņās, klimata pārmaiņas un "karmas latvieši", kara stratēģijas vai sabiedriskās domas tendences – arī tā ir daļa no zinātnes žurnālistikas. Lielākajai daļai sabiedrības masu mediji ir vienīgais informācijas avots par zinātnes aktuālajiem jautājumiem. Padziļināti ar to nodarbojas zinātnes žurnālisti, kuru darba jomu raksturo trīs būtiski aspekti. Pirmkārt, zinātne ir kolektīva, jo pētniecībā mūsdienās parasti strādā pētnieku grupas, kas kritiski salīdzina dažādus datus, secinājumus un atklājumus; otrkārt, tā ir kumulatīva jeb nepārtraukti sevi papildinoša, un visbeidzot – zinātne ir korektīva jeb zinātnieki pastāvīgi labo savas kļūdas un maldus.
Pēc Lieldienu brīvdienām poļi bieži vien sāk apdomāt, kurp šogad doties atvaļinājumā. Arvien populārāks kļūst galamērķis Latvija. Lidmašīnas "Ryanair" lido uz Rīgu no trim vietām: Varšava–Modlina, Krakova un Gdaņska. Tomēr visbiežāk cilvēki dodas uz Latviju ar autobusu vai privāto auto. "Rail Baltica" vilciens vēl ir jāpagaida līdz 2030. gadam, lai "drīzumā" (ar pārsēšanos) pa "dzelzs ceļu" varētu no Varšavas sasniegt pat Tallinu.
Teātra kritiķe un Latvijas Televīzijas žurnāliste, raidījuma "Kultūrdeva" vadītāja Henrieta Verhoustinska, šķiet, pirmajā acu uzmetienā piesaista ar savu spilgto vizuālo tēlu un košajiem smiekliem, ko gandrīz var saukt par viņas vizītkarti. Un, kaut gan "Kultūrdevas" saimniece apgalvo, ka vizuālais tēls ir tikai un vienīgi stila un grima mākslinieču darbs, viņa nenoliedz: "Esmu ekstraverts cilvēks!", ko apliecina arī viņas dāsnā dalīšanās dzīves atklāsmēs. Labi izjuzdama intervijas žanru, Henrieta atklāj pērlēm līdzīgus stāstus no savas bērnības un jaunības tā, ka brīžam gandrīz gribas viņu apstādināt un pasargāt.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā Raimonds Gekišs uz sarunu aicinājis Latvijas izlases hokejistu Kristiānu Rubīnu. Diemžēl savainojuma dēļ Kristiāns izlaidīs šī gada pasaules čempionātu hokejā, bet, kā pats uzsver, šogad svarīgākais ir olimpiskais kvalifikācijas turnīrs augusta beigās.
Valsts prezidenta 8. aprīlī rīkotajai diskusijai par sabiedriskajiem medijiem biju sagatavojusi tēzes, kuras laika ierobežojuma dēļ pilnībā neizklāstīju. Piedāvāju tās LSM.lv lasītājiem, lai plašāk pamatotu savu domu.
Valsts prezidenta rosinātajā un vadītajā diskusijā par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību, kā jau paredzams, vislielākās diskusijas dalībnieku vidū raisīja valodas jautājums – Nacionālajā drošības koncepcijā paredzētais termiņš 2026. gadā atteikties no krievu valodas sabiedriskajos medijos. Nozares profesionāļi īpaši uzsvēra, ka Latvijai lojālie kanāli Latvijas Radio 4 (LR4) un "Rus.LSM" ir vienīgie, kas spēj sasniegt Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus un veicināt viņu lojalitāti valstij.
Šodien pie Valsts prezidenta notiek svarīga diskusija par sabiedriskajiem medijiem. Apsveicama ideja, lai apstātos, pārdomātu būtiskus jautājumus. Apspriešanai plānotajās tēmās iekļauta "redakcionālā neatkarība un tās praktiskās uzraudzības mehānisms". Šo vārdu savienojumu uztveru ļoti nopietni. Tas tieši un netieši atspoguļo jau ilgāku laiku notiekošās pārmaiņas publiskajā diskusijā un politiķu attieksmē pret sabiedrisko mediju lomu, vēlmi tos politizēt un instrumentalizēt, ierobežojot neatkarību un viedokļu daudzveidību.
Kad es, baltkrievu bēgle, tikko biju ieradusies Latvijā un sāku iepazīties ar vietējo kultūru, tradīcijām un svētkiem, mana draudzene latviete teica: "Interesanti, ka ukraiņi iet uz baznīcu, biežāk uz pareizticīgo, un viņi patiešām ir ticīgi. Bet baltkrievi ir tālu no kanoniem un ceremonijām. Un arī tev tas nav tuvs, vai ne?" Nav gan.