Ārpus ētera
Latvijas Televīzijai kā sabiedriskajam medijam šis laiks ir bijis sarežģīts. Mēs esam bijuši pakļauti gan dezinformācijai, gan agresīviem uzbrukumiem no dažādām pusēm – esam saukti gan par putinistiem, gan nacistiem. Vienā brīdī mums pārmests, ka esam valsts medijs, citā – ka esam pretvalstisks.
Maija sākumā Česki Tešīna pilsētas Poļu kongresa centru apmeklēja trīs vēstnieki. Par diplomātu- Polijas vēstnieka Prāgā Mateuša Gniazdovska (Mateusz Gniazdowski), Latvijas vēstnieces Prāgā Elitas Kuzmas un Latvijas vēstnieka Varšavā Jura Poikāna - ierašanās iemeslu pilsētā pie Polijas un Čehijas robežas bija Itai Kozakēvičai (Ita Kozakiewicz) veltītas filmas demonstrācija.
Tuvojoties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas Latvijā notiks 8. jūnijā, arvien vairāk runā gan par 2019. gadā ievēlētajiem EP deputātiem un viņu veikumu, gan jaunajiem kandidātiem un viņu solījumiem. Šajās sarunās nereti piemin partijas/deputāta piederību Eiropas Parlamenta politiskajai grupai. Kas ir EP politiskās grupas, kāpēc partijām ir vai nav svarīgi tām piederēt, un kāpēc vēlētājiem svarīgi to zināt?
Jaunākajā "Sporta studijas Aizkulises" epizodē pie Raimonda Gekiša viesojas hokejists Edgars Kulda. Sarunas laikā pieskārāmies gan Latvijas izlasei, gan dažādajiem Edgara hokejista karjeras līkločiem.
28. maijā LTV1 un replay.lv pārraidīs Staņislava Tokalova godalgoto dokumentālo filmu "Viss būs labi". Filma nesamāksloti un atkailināti rāda 21. gadsimta Latvijas realitāti triju paaudžu (ne)saprašanās pieredzē un kopienu (ne)saskares punktu iemeslos.
Vai zināt, ar ko atšķiras tāda cilvēka dzīve, kas dzimis, uzaudzis un lielāko daļu mūža nodzīvojis diktatūras apstākļos, no cilvēku dzīves demokrātiskā sabiedrībā? Pirmām kārtām ar to, ka diktatūras apstākļos audzināta cilvēka domas, lēmumus un rīcību ik dienu un ik minūti vada bailes. Un šķiet, ka šīs bailes nav iespējams izskaust. Es tam esmu dzīvs piemērs. Pagājuši jau gandrīz trīs gadi, kopš saņēmu politisko patvērumu Latvijā un atrodos drošībā, bet bail man ir joprojām.
Saeima ceturtdien, 23. maijā, nodeva skatīšanai komisijās opozīcijas deputātu ierosinājumu pirmsvēlēšanu debates rīkot tikai valsts valodā, tās pielīdzinot priekšvēlēšanu aģitācijai. Likumprojekts vēl jāskata trijos lasījumos.
2022. gada aprīlī bijušajā dzelzceļa stacijas ēkā Rīgā, Andrejostas ielā, sāka skanēt dziesmas. Tās bija ukraiņu dziesmas, kurās bija dzirdamas skumjas un cerības, ilgas un mīlestība, ticība uzvarai.
Trīs gadi un trīs pētījumi. Rezultāti ļoti līdzīgi. No dažādu Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) diskusiju par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem dalībniekiem tikai aptuveni trešā daļa ir sievietes. Par visai sabiedrībai svarīgo pārsvarā spriež amatpersonas un politiķi, ierēdņi un arī eksperti. Diskusijās reti sastopami sabiedrības pārstāvji.
Nesen man piezvanīja paziņa Karolīna, novadniece, nebijām sazinājušies kādu pusgadu. Viņai ir Ukrainas tālruņa numurs (starp citu, tikpat kā visi bēgļi saglabājuši savus Ukrainas numurus), tāpēc grūti noteikt, kur fiziski atrodas abonents. Pēc ierastās apsveicināšanās painteresējos: "Kā tev klājas Daugavpilī, kā iet darbā?" Atbilde bija: "Esmu Odesā. Mēs ar meitu pirms trim mēnešiem atgriezāmies. Kad projekts beidzās, mani atlaida no darba, neko jaunu nepiedāvāja, un es Daugavpilī vairs neredzu nekādas perspektīvas ne sev, ne viņai."
"Brīvprātīgais darbs man atkal deva dzīves jēgu," saka Edgars. "2022. gada sākumā es biju briesmīgā depresijā, bija pagājuši divi gadi ar kovida dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, dzīve noritēja izolācijā pie datora, čipsi, alus, miegs, darbs… Jaunuzņēmums, kurā strādāju attālināti, sekmīgi attīstījās, bet man tas nedeva nekādu prieku. Es arvien biežāk uzdevu sev jautājumu – un tā ir visa mana dzīve?"
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā pie Reiņa Ošenieka viesojas Latvijas izlases un Šarlotes "Hornets" spēlētājs Dāvis Bertāns.
1986. gadā vēl biju pavisam mazs bērns. Tajā dienā, 26. aprīlī, Minskā bija brīnišķīga saulaina diena, un es ar māsu un brāli pavadīju laiku mūsu mājas pagalmā. Biju ģērbusies pavisam vasarīgi – vieglā bezpiedurkņu kleitā. Bet pēc tam sākās lietus. Tas bija silts un patīkams, kā bieži mēdz būt pavasarī un vasarā, un no tā pat negribējās slēpties. Vai tā ir bijis jūsu bērnībā, kad gribējās speciāli bradāt pa peļķēm, saceļot lielas šļakatas, un spēlēties, cenšoties citam citu pēc iespējas vairāk apšļakstīt? Droši vien ir bijis.
"Vai es gribu iemācīties latviešu valodu? Jā. Vai viss man izdodas? Nē. Vai esmu pietiekami centīgs? Nē. Kas man traucē? Es pats, pārējais ir atrunas." Tāds iekšējais dialogs man bieži ir pašam ar sevi, kad es kārtējo reizi centīgi mēģinu savākties un pateikt sakarīgu frāzi latviešu valodā.
Daudzi no Eiropas Parlamenta (EP) lēmumiem skar mums katram ļoti aktuālus jautājumus – drošību, dzīves kvalitāti, nacionālo vērtību saglabāšanu, sociālos jautājumus, tiesības un arī to, kā turpmāk sadzīvosim ar mākslīgo intelektu. Un, ja esat nolēmuši doties uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām, nereti viens no lielajiem un būtiskākajiem jautājumiem ir – kā izlemt, par kuru partiju balsot, kuram deputātam pielikt plusiņu, bet kuru no saraksta svītrot.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā pie Raimonda Gekiša viesojas bijušais Latvijas basketbola izlases spēlētājs Žanis Peiners. Pēc karjeras beigām viņš pievērsies basketbola analītikai un tās pielietošanai. Pērnajā vasarā Žanis īpaši palīdzēja Kristapam Porziņgim attīstīt Kristapa spēcīgākās īpašības, lai tās pielietotu basketbola laukumā.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā pie Andra Auziņa viesojas Šveices 2. līgas čempions Toms Andersons. Toms uz Šveici aizbrauca jau 15 gadu vecumā, šobrīd viņš ir apmierināts ar savu lomu komandā: "Labāk es spēlēju un uzvaru, nekā esmu rezervists Šveices NL līgā". Pērn Andersons tika arī pie bronzas medaļas pasaules čempionātā, bet tas viņa karjerā bija tikai pirmais čempionāts, kaut pirms tam bija piedalījies jau septiņās atlasēs uz pasaules čempionātu.
Portāla LSM.lv anketa "Kandidātu šķirotava" izveidota 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tās saturu LSM.lv veidoja sadarbībā ar "Sabiedriskās politikas centru PROVIDUS", bet anketas formu veidoja portāls LSM.lv.
Portāla LSM.lv anketa "ES Partiju šķirotava – VoteMatchEU" izveidota 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tās saturu veidoja "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS" sadarbībā ar Nīderlandes organizāciju "ProDemos - House for Democracy and the Rule of Law.", bet anketas formu veidoja portāls LSM.lv.
Aprīļa vidū kopā ar Latvijas Poļu savienības sekretāru Kristīni Kuņicku (Krystyna Kunicka) viesojāmies poļu organizācijas – Lietuvas Poļu savienības – Zarasu nodaļā, Turmantā, uz Lietuvas un Latvijas robežas. Pirms 1939. gada te darbojās Polijas valsts dzelzceļa pēdējā stacija pirms robežas ar Latviju "Zemgale".
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
