Ārpus ētera
Nesen kopā ar meitu apciemojām Irinu. Viņa ir ukrainiete, atbraukusi uz Latviju no Luhanskas apgabala pēc kara sākuma, arī kopā ar 15 gadus vecu meitu. Īrē dzīvokli un lūdza palīdzēt, jo sabojājusies griestu lampa. Diemžēl nevarēju salabot. Tā ir lietuviešu projekta ēka, elektroinstalācija ir veca, un gan Irinai, gan man ir bail no elektrības. Jāizsauc elektriķis. Apsēdāmies un sākām runāties.
Sahāras putekļi gaisā un ziņās, klimata pārmaiņas un "karmas latvieši", kara stratēģijas vai sabiedriskās domas tendences – arī tā ir daļa no zinātnes žurnālistikas. Lielākajai daļai sabiedrības masu mediji ir vienīgais informācijas avots par zinātnes aktuālajiem jautājumiem. Padziļināti ar to nodarbojas zinātnes žurnālisti, kuru darba jomu raksturo trīs būtiski aspekti. Pirmkārt, zinātne ir kolektīva, jo pētniecībā mūsdienās parasti strādā pētnieku grupas, kas kritiski salīdzina dažādus datus, secinājumus un atklājumus; otrkārt, tā ir kumulatīva jeb nepārtraukti sevi papildinoša, un visbeidzot – zinātne ir korektīva jeb zinātnieki pastāvīgi labo savas kļūdas un maldus.
Pēc Lieldienu brīvdienām poļi bieži vien sāk apdomāt, kurp šogad doties atvaļinājumā. Arvien populārāks kļūst galamērķis Latvija. Lidmašīnas "Ryanair" lido uz Rīgu no trim vietām: Varšava–Modlina, Krakova un Gdaņska. Tomēr visbiežāk cilvēki dodas uz Latviju ar autobusu vai privāto auto. "Rail Baltica" vilciens vēl ir jāpagaida līdz 2030. gadam, lai "drīzumā" (ar pārsēšanos) pa "dzelzs ceļu" varētu no Varšavas sasniegt pat Tallinu.
Teātra kritiķe un Latvijas Televīzijas žurnāliste, raidījuma "Kultūrdeva" vadītāja Henrieta Verhoustinska, šķiet, pirmajā acu uzmetienā piesaista ar savu spilgto vizuālo tēlu un košajiem smiekliem, ko gandrīz var saukt par viņas vizītkarti. Un, kaut gan "Kultūrdevas" saimniece apgalvo, ka vizuālais tēls ir tikai un vienīgi stila un grima mākslinieču darbs, viņa nenoliedz: "Esmu ekstraverts cilvēks!", ko apliecina arī viņas dāsnā dalīšanās dzīves atklāsmēs. Labi izjuzdama intervijas žanru, Henrieta atklāj pērlēm līdzīgus stāstus no savas bērnības un jaunības tā, ka brīžam gandrīz gribas viņu apstādināt un pasargāt.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā Raimonds Gekišs uz sarunu aicinājis Latvijas izlases hokejistu Kristiānu Rubīnu. Diemžēl savainojuma dēļ Kristiāns izlaidīs šī gada pasaules čempionātu hokejā, bet, kā pats uzsver, šogad svarīgākais ir olimpiskais kvalifikācijas turnīrs augusta beigās.
Valsts prezidenta 8. aprīlī rīkotajai diskusijai par sabiedriskajiem medijiem biju sagatavojusi tēzes, kuras laika ierobežojuma dēļ pilnībā neizklāstīju. Piedāvāju tās LSM.lv lasītājiem, lai plašāk pamatotu savu domu.
Valsts prezidenta rosinātajā un vadītajā diskusijā par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību, kā jau paredzams, vislielākās diskusijas dalībnieku vidū raisīja valodas jautājums – Nacionālajā drošības koncepcijā paredzētais termiņš 2026. gadā atteikties no krievu valodas sabiedriskajos medijos. Nozares profesionāļi īpaši uzsvēra, ka Latvijai lojālie kanāli Latvijas Radio 4 (LR4) un "Rus.LSM" ir vienīgie, kas spēj sasniegt Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus un veicināt viņu lojalitāti valstij.
Šodien pie Valsts prezidenta notiek svarīga diskusija par sabiedriskajiem medijiem. Apsveicama ideja, lai apstātos, pārdomātu būtiskus jautājumus. Apspriešanai plānotajās tēmās iekļauta "redakcionālā neatkarība un tās praktiskās uzraudzības mehānisms". Šo vārdu savienojumu uztveru ļoti nopietni. Tas tieši un netieši atspoguļo jau ilgāku laiku notiekošās pārmaiņas publiskajā diskusijā un politiķu attieksmē pret sabiedrisko mediju lomu, vēlmi tos politizēt un instrumentalizēt, ierobežojot neatkarību un viedokļu daudzveidību.
Kad es, baltkrievu bēgle, tikko biju ieradusies Latvijā un sāku iepazīties ar vietējo kultūru, tradīcijām un svētkiem, mana draudzene latviete teica: "Interesanti, ka ukraiņi iet uz baznīcu, biežāk uz pareizticīgo, un viņi patiešām ir ticīgi. Bet baltkrievi ir tālu no kanoniem un ceremonijām. Un arī tev tas nav tuvs, vai ne?" Nav gan.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" podkāstā Reinis Ošenieks uz sarunu aicinājis "Base Motion" vienu no dibinātājiem Armandu Blumbergu. Šī Latvijas kompānija veido iespaidīgus dronu šovus – NBA, MLB un citām sporta līgām. Viens no lielākajiem viņu projektiem bija pirms 2 gadiem, kad viņi veidoja dronu šovu Amerikas futbola līgas "Superbolam".
Kāpēc tu strādā? Cik daudz no tevis prasa darbs? Vai tu redzi vērtību savam darbam? Visiem laiku pa laikam ir vērtīgi uzdot tādus un līdzīgus jautājumus. Tie ir jautājumi, kuri palīdz atcerēties, ka darbs nav svarīgākais dzīvē un ka strādājot pavadām teju trešo daļu pieaugušo dzīves, tāpēc darbam, ko darām, jābūt vismaz paciešamam.
Mākslīgi savā ceļā radīt grūtības un pēc tam varonīgi censties tās pārvarēt – tā īsumā var raksturot par sportu atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbu 2024. gada valsts finansējuma sadalē sporta organizācijām. Acīmredzot secinājuši, ka tuvāku un tālāku mūsu reģiona valstu prakse Latvijai neder, politiķi un ierēdņi meklēja jaunu ceļu, kas noveda pie tā, ka viens pulciņš federāciju tagad mēģina apvienoties, lai sūdzētu IZM tiesā, bet citi vispirms grib saņemt kontā naudiņu un pēc tam ar iesniegumu uzrīdīt ministrijai Valsts kontroli.