Kultūra / Mūzika
"Es zināju, ka gribu rakstīt klavesīnam un stīgām, un visu laiku domāju, ko man tā skaņu kopība atgādina. Tad man kaut kā vienkārši uzausa saule, kaut kas zeltains," – tā komponists Andris Dzenītis iepazīstina ar savu jaundarbu "Strēles", kas pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" koncertā "Zviedru Mocarts un Koncerts klavesīnam". Programma, kurā soliste būs klavesīniste Ieva Saliete, diriģenta Normunda Šnē vadībā izskanēs 3. novembrī Lielajā ģildē un Latvijas Radio 3 "Klasika" tiešraidē, bet 4. novembrī – Latgales vēstniecībā "Gors".
2. novembrī pie klausītājiem visā pasaulē nonāks leģendārās britu grupas "The Beatles" dziesma "Now and Then". Šo un vēl vairākas dziesmas 1979. gadā kā demo bija ierakstījis Džons Lenons, kuru 1980. gadā nošāva pie viņa dzīvesvietas Ņujorkā. Lenona atraitne Joko Ono kaseti ar šiem ierakstiem 1994. gadā nodeva Polam Makartnijam, tomēr "Now and Then" netika izdota, jo demo bija slikta skaņas kvalitāte.
"Ja skatāmies pasaules kontekstā, tad mēs – Latvija, Lietuva un Igaunija – esam tāda saujiņa ļaužu uz Brazīlijas, Kubas vai citu valstu fona. Tāpēc man šķiet ļoti svarīgi, ka esam spējuši apvienoties un esam sapratuši, ka daudz labāk mēs sevi varam prezentēt un cilvēkiem pastāstīt par sevi, ejot visi kopā – kā Baltijas reģions," tā savas sajūtas un novērojumus Pasaules mūzikas gadatirgū "Womex" atklāj Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītāja un Latvijas Televīzijas "Kultūras ziņu" veidotāja Anete Ašmane-Vilsone.
Ikdienā esam pieraduši sevi salīdzināt ar kaimiņzemēm – kas labāk Igaunijā, kas Lietuvā… Taču pasaules kontekstā sevi spēcīgāk varam prezentēt, apvienojot spēkus. To apliecināja arī šī gada pasaules mūzikas forums "Womex", kur pirmo reizi visas trīs Baltijas valstis veidoja kopīgu stendu un vizuālo identitāti.
"Gadu no gada nemainās viens no svarīgākajiem rādītājiem: 92% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem klausās mūzikas ierakstus," ikgadējo socioloģisko aptauju par Latvijas sabiedrības mūzikas patēriņa paradumiem komentēja Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Edvardsa.
Ar krāšņu koncertu nedēļas nogalē 20 gadu jubileju atzīmēja Rīgas gospelkoris, kas savā pastāvēšanas vēsturē divreiz ieguvis Pasaules koru olimpiādes zelta medaļas. Jubilejas koncerta programmā koris iekļāva ar kora vēsturi saistītas kompozīcijas. Uz skatuves kāpa arī viesmākslinieki no ASV un Lielbritānijas.
Latvijas Radio 3 – "Klasika" šoruden īpašu uzmanību velta ukraiņu mūziķiem un mūzikai no Ukrainas, kas ieskanēsies gan jaunajā raidījumu ciklā "Ukrainas pasakalja", gan Latvijas Radio fondu ierakstos, gan arī koncertā Latvijas Radio 1. studijā, kur 30. oktobrī pulksten 18 pirmo reizi viesosies ukraiņu kontrabasista Jurija Natsvlišvili džeza kvartets.
"Mūsu valsts mūziķu raksturīgākā iezīme ir vēlme sasniegt maksimālo rezultātu, un to tiešām jūt gan mēģinājumu procesā, gan arī koncertos. Neskatoties uz nereti grūtākiem vai neparastākiem apstākļiem, visi ir ieinteresēti, lai būtu rezultāts pēc iespējas labāks. Klausītājiem tādā ziņā ir paveicies," novērojis diriģents Artūrs Gailis, kurš savā radošajā ikdienā ir arī altu grupas koncertmeistars Valsts kamerorķestrī "Sinfonietta Rīga", aizrautīgs kamermūziķis visdažādākajos sastāvos, turklāt lieliski spēlē ģitāru, mandolīnu un bandžo.
Latvijas Radio 3 – "Klasika" šoruden īpašu uzmanību velta ukraiņu mūziķiem un mūzikai no Ukrainas, kas ieskanēsies gan jaunajā raidījumu ciklā "Ukrainas pasakalja", gan Latvijas Radio fondu ierakstos, gan arī koncertā Latvijas Radio 1. studijā, kur 30. oktobrī pulksten 18 pirmo reizi viesosies ukraiņu kontrabasista Jurija Natsvlišvili džeza kvartets.
"Mūziku jau mēs radām tāpēc, lai pasaulei dotu vairāk mīlestības, šeit mīlestība strāvoja jebkurā skaņā. Paldies par tik fantastisku interpretāciju," tā par vācu čellistes Simones Drešeres izpildījumu koncertā ar Valsts kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" un diriģentu Jāni Liepiņu sacīja komponists Pēteris Vasks.