Raidījumi
10. augusta diskusijā "Kas notiek ar Kariņa valdību un Ministru prezidenta ultimātu koalīcijas partneriem?" "Jauno Vienotību" pārstāv labklājības ministre Evika Siliņa, "Apvienoto sarakstu" – zemkopības ministrs Didzis Šmits, bet Nacionālo apvienību – Saeimas deputāts Jānis Dombrava. Politiķu argumentus vērtē politologs Juris Rozenvalds un Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons.
12. jūlija diskusijā "Kas notika un notiks Rīgas domē pirms un pēc Mārtiņa Staķa atkāpšanās?" piedalās Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība"), "Par!/Progresīvo" Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Mārtiņš Kossovičs, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība), Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Kods Rīgai") un no amata atstādinātais Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.
21. jūnija diskusijā "Kas notiek ar "Jaunās Vienotības", Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvo" sarunām?" piedalās finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), kā arī Saeimas deputāti Viktors Valainis (ZZS) un Kaspars Briškens ("Progresīvie").
14. jūnija diskusijā "Kas notiek ar ekonomikas transformāciju pusgadu kopš Kariņa valdības apstiprināšanas?" piedalās ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"), Saeimas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"), ekonomists Gundars Bērziņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Veckalne un Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvis Reinis Āzis.
7. jūnija raidījumā "Kas notiek ar Kariņa valdības koalīcijas paplašināšanu un izmaiņām austrumu robežas apsardzībā?" diskusijā par iespējamu valdību veidojošo partiju koalīcijas paplašināšanu piedalās labklājības ministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), "Apvienoto sarakstu" (AS) pārstāv Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, Nacionālo apvienību – tās valdes loceklis, Saeimas deputāts Artūrs Butāns, Zaļo un zemnieku savienību – tās Saeimas frakcijas priekšsēdis Viktors Valainis, bet partiju "Progresīvie" – Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens. Diskusijā par situāciju uz Baltkrievijas–Latvijas robežas un plānotiem grozījumiem Valsts robežsardzes likumā un Latvijas Republikas valsts robežas likumā piedalās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS), Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts, Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vecākā juriste Baiba Kiršteina un nevalstiskās organizācijas "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve Ieva Raubiško.
31. maija diskusijā "Kas notika Valsts prezidenta vēlēšanās, un kas notiks pēc Edgara Rinkēviča ievēlēšanas?" piedalās Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks Jānis Ikstens, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras Eiropas studiju fakultātes vadītājs Mārtiņš Daugulis, biedrības "Latvijas formula 2050" valdes loceklis Gundars Bērziņš, kā arī Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga un politisko notikumu komentētāji Māris Antonevičs ("Latvijas Avīze") un Aivars Ozoliņš (žurnāls "Ir").
Trīs dienas pirms Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas frakciju vadītāju diskusijā piedalās Ainars Latkovskis (JV), Raivis Dzintars (NA), Edgars Tavars (AS), Viktors Valainis (ZZS), Kaspars Briškens ("Progresīvie"), Ainārs Šlesers (LPV) un Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei!").
Rekordists ārlietu ministra amatā – bez šī epiteta pēdējos gados neiztiek neviena plašāka mediju publikācija, kurā vēstīts par ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču ("Jaunā Vienotība"). Ārlietu ministra amatu viņš ieņem kopš 2011. gada, kad tolaik vēl kā bezpartejisku kandidātu Rinkēviču darbam Valda Dombrovska (tolaik – "Vienotība") valdībā izvirzīja īsi pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām izveidotā Zatlera reformu partija. 11. maijā "Jaunā Vienotība" (JV) paziņoja, ka izvirza Rinkēviču Valsts prezidenta amatam.
"Atstājot darbu prezidenta Levita komandā, es apņēmos, ka, ja kādreiz man būs šāda iespēja, tad tiešām ieņemt šo proaktīvo, enerģisko, prasīgo pozīciju neatkarīgi no tā, kuras politiskās partijas priekšlikums tiek virzīts," tā pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Radio teica opozīcijā esošās partijas "Progresīvie" izvirzītā kandidāte Valsts prezidenta amatam Elīna Pinto. Sakarā ar aktīvu darbošanos ar diasporas jautājumiem kādreizējā Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāja ārpus Latvijas mītošo tautiešu vidū ir pazīstamāka nekā šeit.
Uzņēmēju un arhitektu Uldi Pīlēnu Valsts prezidenta amatam izvirzīja partiju apvienība "Apvienotais saraksts", kuras premjera amata kandidāts 14. Saeimas vēlēšanās bija Pīlēns.