Kas notiek 20 gadus kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā?

Inna Šteinbuka, Uldis Biķis, Gatis Krūmiņš, Miks Muižarājs, Laura Groza, Fransisko Havjers Fernandess Kruzs, Imants Miezis

Jānis Domburs 8.maijs, trešdiena 21:15
Daļa no Kariņa specreisiem – dārgāki par «airBaltic» čarterlidojumu cenām
Daļa no Kariņa specreisiem – dārgāki par «airBaltic» čarterlidojumu cenām
"Maksimāli jāizmanto arī viņu iespējas" – tā Ministru prezidente Evika Siliņa pērn novembrī intervijā TV3 teica par nacionālo aviokompāniju "airBaltic" un bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem speciāli pasūtītos avioreisos. Siliņas teiktais bija par regulārajiem komercreisiem. Taču raidījuma "Kas notiek Latvijā?" noskaidrotais liecina, ka pat "airBaltic" čarterreisi – piemēram tāds, ar kādu Latvijas hokeja izlase pērn atgriezās no pasaules čempionāta, vairākos maršrutos izmaksātu lētāk, nekā no Latvijas un Eiropas nodokļu maksātāju naudas samaksāts par Kariņa delegāciju lidojumiem. Tikmēr Valsts kanceleja ilgstoši nesniedz konkrētu informāciju, kā notikusi lidojumu alternatīvu meklēšana un izvērtēšana.
«Ministrs ar likumu zobos», «varējām darīt kā francūži» un «kur ir morāle»: lauksaimnieki pret valdo...
«Ministrs ar likumu zobos», «varējām darīt kā francūži» un «kur ir morāle»: lauksaimnieki pret valdošo koalīciju
Lauksaimnieki, kas pirmdien piedalījās protesta akcijās sešpadsmit Latvijas pilsētās, pagaidām tās nolēmuši neturpināt, taču no politiķiem sagaida, ka sarunas par protestu organizētāju – Zemnieku saeimas – izvirzītajām prasībām tiks turpinātas. Šonedēļ,  politiķiem, protestētājiem un arīdzan no protesta akcijām norobežojušos lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem aci pret aci tiekoties "Kas notiek Latvijā?" studijā gan izrādījās, ka arī prasību izpilde tiek interpretēta atšķirīgi.
Septiņas vai viena? Krauzem un zemniekiem nesapas rēķini par protestu prasību izpildi
Septiņas vai viena? Krauzem un zemniekiem nesapas rēķini par protestu prasību izpildi
Daļa lauksaimnieku prasību, kuras tika izvirzītas pirms šīs nedēļas sākumā notikušās protesta akcijas, jau ir izpildītas, apgalvo zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)). Lauksaimnieki šādam ministra vērtējumam nepiekrīt, bet par prioritāri pildāmo sauc prasību nekavējoties aizliegt pārtikas produktu importu no Krievijas un Baltkrievijas.
Kas notiek ar lauksaimnieku protestiem un prasībām politiķiem? Raidieraksts
Kas notiek ar lauksaimnieku protestiem un prasībām politiķiem? Raidieraksts
7. februāra diskusijā "Kas notiek ar lauksaimnieku protestiem un prasībām politiķiem?" piedalās zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks ("Jaunā Vienotība"), Saeimas deputāte Jana Simanovska ("Progresīvie"), biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons, saimniecības "Mazdzērvītes" saimnieks Jānis Ločmelis no Valmieras puses, Ēriks Pucens, kurš organizēja protestu norisi Kuldīgā. Lauksaimnieku organizāciju vidū gan nav vienprātības par to, vai protesti šobrīd ir nepieciešami, tādēļ diskusijā piedalās pārstāvji no organizācijām, kas šajos protestos nepiedalījās, – Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes locekļi Jānis Miezītis un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.
VIDEO. Kas notiek ar lauksaimnieku protestiem un prasībām politiķiem?
VIDEO. Kas notiek ar lauksaimnieku protestiem un prasībām politiķiem?
7. februāra diskusijā "Kas notiek ar lauksaimnieku protestiem un prasībām politiķiem?" piedalās zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība), Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks ("Jaunā Vienotība"), Saeimas deputāte Jana Simanovska ("Progresīvie"), biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons, saimniecības "Mazdzērvītes" saimnieks Jānis Ločmelis no Valmieras puses, Ēriks Pucens, kurš organizēja protestu norisi Kuldīgā. Lauksaimnieku organizāciju vidū gan nav vienprātības par to, vai protesti šobrīd ir nepieciešami, tādēļ diskusijā piedalās pārstāvji no organizācijām, kas šajos protestos nepiedalījās, – Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes locekļi Jānis Miezītis un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.
Nauda ekselī, unificēts brutālisms un «bērnu nobāž stūrī»: strīdi par skolu tīklu un finansēšanas re...
Nauda ekselī, unificēts brutālisms un «bērnu nobāž stūrī»: strīdi par skolu tīklu un finansēšanas reformu
Šonedēļ Izglītības un zinātnes ministrija publiskai apspriešanai nodeva Izglītības likuma grozījumus, kas tapuši ar mērķi ieviest jaunu izglītības finansēšanas modeli – "Programma skolā". Valdības noteikto kritēriju un iecerēto finansēšanas modeļa izmaiņu dēļ vairākas vietvaras jau lēmušas par sava skolu tīkla reorganizāciju.
Kas notiek ar izglītības finansēšanas modeļa maiņu un mazo skolu slēgšanu? Raidieraksts
Kas notiek ar izglītības finansēšanas modeļa maiņu un mazo skolu slēgšanu? Raidieraksts
31. janvāra raidījumā "Kas notiek ar izglītības finansēšanas modeļa maiņu un mazo skolu slēgšanu?" piedalās izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"), Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts no opozīcijā esošās "Apvienotā saraksta" frakcijas Česlavs Batņa,  Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas vadītāja, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns, kā arī iniciatīvas "Lauku mazajām vidusskolām – būt!" autore Margarita Kolosova, Mērsraga vidusskolas skolēnu vecāku pārstāvis Arno Marnics un Rīgas Katoļu ģimnāzijas skolēnu vecāku pārstāve Vineta Skujiņa.
«Lai nav atkal stresa un agonijas,» apšauba Čakšas skolu tīkla un finansēšanas reformu strauju īsten...
«Lai nav atkal stresa un agonijas,» apšauba Čakšas skolu tīkla un finansēšanas reformu strauju īstenošanu
"Jebkurai reformai ir vajadzīgs gan laiks, gan finanses," trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?", mudinot pagarināt termiņu jaunā izglītības finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, uzsvēra  Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Rita Vectirāne. Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns uzsvēra, ka pašvaldības sagaida skaidrību par to, kāds atbalsts tām no valsts tiks sniegts reformas ieviešanai.