Tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā nonākusi zeme pie lidostas, ko pirms pāris gadiem Rīgas pašvaldība par 5,7 miljoniem eiro pārdeva Lietuvas investoram piederošam uzņēmumam. Šonedēļ Rīgas dome pulcējās uz sēdi, nolemjot atjaunot pašvaldības īpašuma tiesības uz šiem kopumā 22 zemesgabaliem, kas atrodas līdzās starptautiskajai lidostai "Rīga". Par privatizācijas atcelšanu rātē lēma pēc Ģenerālprokuratūras prasības. Prokurors Armīns Reinis raidījumā "Kas notiek Latvijā?" trešdien, 6.martā, sacīja, ka pārbaudes par amatpersonu atbildību šajā lietā vēl notiek.
6. marta raidījumā "Kas noticis ar skandalozo zemes privatizāciju pie lidostas un ģenerālprokurora prasību to atcelt?" piedalās Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība"), partijas "Progresīvie" Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Mārtiņš Kossovičs, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Vladimirs Ozoliņš, satiksmes ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") padomnieks Jānis Meirāns, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļas prokurors Armīns Reinis, bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs, domes deputāts Mārtiņš Staķis ("Progresīvie"), kā arī bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits ("Konservatīvie").
6. marta raidījumā "Kas noticis ar skandalozo zemes privatizāciju pie lidostas un ģenerālprokurora prasību to atcelt?" piedalās Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība"), partijas "Progresīvie" Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Mārtiņš Kossovičs, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Vladimirs Ozoliņš, satiksmes ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") padomnieks Jānis Meirāns, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļas prokurors Armīns Reinis, bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs, domes deputāts Mārtiņš Staķis ("Progresīvie"), kā arī bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).
Valdību veidojošo partiju koalīcija nolēmusi, ka par pašvaldību lietām atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sāks darbu pie likumprojekta par Rēzeknes valstspilsētas domes atlaišanu. Finanšu grūtībās nonākusī pilsēta, kuras mērs Aleksandrs Bartaševičs amatu jau zaudējis, noteiktajā termiņā nepieņēma bezdeficīta budžetu. 28. februāra raidījumā "Kas notiek ar Rēzeknes domes atlaišanu, ārkārtas vēlēšanām un pašvaldību finanšu uzraudzību?" tā dalībnieki diskutēja par finansiālo grūtību iemesliem, piemēram, Rēzeknē sāktajiem vērienīgajiem būvniecības projektiem, un ceļiem, kādus iet, kad dome būs atlaista.
"Mans personīgais viedoklis ir, ka Rēzeknes dome savu spēju strādāt ir izsmēlusi un ir atlaižama," trešdien raidījumā "Kas notiek Latvijā?" pauda vides un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka viņas vadītā ministrija šobrīd strādā pie likumprojekta par Rēzeknes valstspilsētas domes atlaišanu. Darbu plānots pabeigt pusotras līdz divu nedēļu laikā. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs diskusijā uzsvēra, ka pēc 21. februāra, kad dome nespēja pieņemt 2024. gada budžetu, sarunu un kompromisu iespējas ir izsmeltas.
28. februāra diskusijā "Kas notiek ar Rēzeknes domes atlaišanu, ārkārtas vēlēšanām un pašvaldību finanšu uzraudzību?" piedalās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība" (JV)), Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre, Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas priekšsēdētāja Karīna Ploka (JV), bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts"), Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere, Rēzeknes valstspilsētas domes deputāts, bijušais pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs un opozīcijā esošās partijas "Stabilitātei!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.
28. februāra diskusijā "Kas notiek ar Rēzeknes domes atlaišanu, ārkārtas vēlēšanām un pašvaldību finanšu uzraudzību?" piedalās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība" (JV)), Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre, Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas priekšsēdētāja Karīna Ploka (JV), bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts"), Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs, Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere, Rēzeknes valstspilsētas domes deputāts, bijušais pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs un opozīcijā esošās partijas "Stabilitātei!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.
Pirms gada Ukrainas parlaments Latvijas Saeimai un valdībai nosūtīja vēstuli ar aicinājumu aktualizēt jautājumu par Krievijas izcelsmes sašķidrinātās naftas gāzes importa aizliegšanu. Tomēr drīza rezultāta nebija. Kamēr dabasgāzes importu aizliedza aizpērn, citus energoresursus – propānu, butānu un dažādus to un citu ogļūdeņražu maisījumus – no Krievijas 2023. gadā Latvijā ieveda 136 miljonu eiro vērtībā: to importa vērtība par desmitiem miljonu pārsniedz daudz apspriesto graudaugu produktu importa vērtību. Nepilna trešdaļa no šī apjoma laista apgrozībā Latvijā, tostarp valsts un pašvaldību iepirkumos, pārējais eksportēts – lai gan, līdzīgi kā ar dabasgāzi, Krievijas ogļūdeņražus jeb naftas gāzes var aizstāt ar Rietumu izcelsmes precēm.
Šonedēļ aprit divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Ir zudušas cerības uz ātru Ukrainas uzvaru, jo Ukrainai joprojām nepietiek ieroču un atbalsta cīņai. Abas valstis – gan agresors, gan Ukraina – pārgājušas aizsardzības pozīcijās. Tikmēr daudzi uzņēmēji cīnās ar savu morālo kompasu, vieni uzreiz pēc kara sākuma pārrāvuši biznesa saiknes ar Krieviju, bet citi dzīvo pēc principa "Kas nav aizliegts, tas ir atļauts". Šīs ir dažas no atziņām, kas šonedēļ izskanēja raidījuma "Kas notiek Latvijā?" diskusijā.
Iedzīvotāji politiķu paveikto Latvijas ārējās un iekšējās drošības stiprināšanā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī novērtē vidēji ar atzīmi 4,46, liecina pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma februārī veiktās SKDS aptaujas rezultāti. Politiķi atzīst, ka tas ir knapi ieskaitīts, taču sabiedrības pārstāvji 21. februāra diskusijā atzina, ka politiķu veikumam desmit ballu skalā liktu vēl mazāku vai līdzīgu atzīmi.