"Zīmējumi brīvībai" – ar šādu nosaukumu Ženēvas ezera krastā Šveicē atklāta karikatūru izstāde, godinot šīs politiskās mākslas formas sasniegumus un atgādinot par preses brīvību. Kā galvenās tēmas izvēlēts karš Ukrainā, Covid-19 krīze un klimata pārmaiņas. Šogad īpaši godināti divi karikatūristi, kuriem bijis jāstrādā ļoti smagos apstākļos – ukraiņu karikatūrists Vladimirs Kazaņevskis un viņa ungāru amata brālis Gabors Papajs.
Autora ziņas
Abpusēji izdevīgs solis drošības vairošanai – lielākoties tā militārie eksperti raksturo Somijas un Zviedrijas potenciālo dalību NATO. Abas valstis jau tagad ir cieši integrētas savā starpā ar vērā ņemamu ieroču un bruņutehnikas ražošanas industriju. Tām ir arī izkoptas sadarbības attiecības ar aliansi kopumā un tās dalībvalstīm atsevišķi.
Ķīnā ar vērienīgu atklāšanas ceremoniju sākušās Pekinas ziemas olimpiskās spēles. Tikmēr nav rimušās bažas, ka tieši februārī Krievija varētu uzsākt iebrukumu Ukrainā. Olimpisko spēļu laiks tiek saistīts ar miera vēstījumu, taču tieši Krievija nesenā pagātnē jau divreiz pārkāpusi simboliski izsludināto olimpisko pamieru.
Asās Lietuvas Ārlietu ministrijas retorikas dēļ, nostājoties pret Ķīnu un politiski atbalstot Taivānu, ne vien samazināts diplomātisko attiecību līmenis starp abām valstīm, bet arī faktiski apturēts Lietuvas preču eksports uz komunistisko valsti. Lietuvas šķietamā ekonomiskā sodīšana raisījusi arī diskusijas Eiropas Savienības (ES) līmenī par to, ko tā var darīt, ja tāds ekonomiskais smagsvars kā Ķīna šādi vēršas pret kādu no mazajām dalībvalstīm.
Ukrainas vārds jau ilgāku laiku ir augsta līmeņa politiķu un mediju uzmanības centrā, kopš atkal parādījusies informācija par lielu Krievijas karaspēka koncentrēšanos pie Ukrainas austrumu robežām. Ukrainas politologi spriež, ka šoreiz Ukrainai ir cerības saņemt lielāku atbalstu no Rietumiem nekā 2014. gadā, kad Krievija gandrīz nesodīta varēja okupēt Krimu un atbalstīt separātistus Donbasa reģionā.
Ukraina ir paziņojusi par ievērojamu līdzekļu investēšanu robežas stiprināšanā ar Baltkrieviju un organizējusi mācības pierobežā, raizējoties par Aleksandra Lukašenko režīma organizētā migrācijas viļņa pavēršanu dienvidu virzienā. Turklāt bažas pieaugušas laikā, kad atkārtoti situācija saasinājusies Austrumukrainā.
Migrantu plūsma, kas vasarā no Baltkrievijas sāka plūst uz Latviju, Lietuvu un Poliju, līdz ar rudens atnākšanu nebūt nav apsīkusi, un palielinās bažas par traģisku situāciju, ko var izraisīt ziemai raksturīgu laika apstākļu iestāšanās. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite vēsta, ka Baltkrievijā pie Eiropas Savienības (ES) valstu robežām joprojām gaida 6000 līdz 7000 migrantu.
Latviešu izcelsmes zviedru māksliniekam Lāšam Vilkam bija savdabīga humora izjūta, un pēc nāves draudu saņemšanas no islāma ekstrēmistiem viņš mēdzis jokot, ka miesassargi sēdēs arī pie viņa nāves gultas. Kā norāda laikraksts “Dagens Nyheter”, liktenis bija lēmis, ka nāves brīdī viņi tiešam bija kopā: pirms nedēļas Vilks gāja bojā autokatastrofā kopā ar diviem likumsargiem.
Ukraina jau drīzumā varētu sagaidīt kārtējo finansiālo palīdzību no starptautiskajām organizācijām. Vispirms 600 miljonu eiro no Eiropas Savienības novembrī, bet pēc tam vēl 750 miljonus no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) decembrī. Šīs summas izmaksa, kas bija tikai daļa no kopējās palīdzības, jau atkal tika iesaldēta, raizējoties par reformu gausumu.
Afganistānā pie varas nākušais “Taliban” režīms otrdien paziņoja par pagaidu valdības izveidošanu. Ietekmīgākie amati uzticēti “Taliban” līderiem, bet iekšlietu ministra amatā darbosies kaujinieku grupējuma vadītājs Saradžudīns Hakāni, kuru ASV uzskata par teroristu un par viņa notveršanu piedāvā piecu miljonu ASV dolāru atlīdzību.
Igaunijas Veselības departamenta ģenerāldirektors Illars Lanno pirmdien paziņojis par atkāpšanos no amata. Lanno žurnālistiem sacīja, ka nolēmis demisionēt, uzņemoties atbildību par to, ka vasarā Veselības departamenta noliktavās neatbilstoši augstas temperatūras dēļ sabojājās liels daudzums vakcīnu un citu medikamentu, nodarot apmēram trīs miljonu eiro zaudējumus.
Rietumāfrikas valstī Gvinejā noticis valsts apvērsums, varu sagrābjot bruņoto spēku specvienībām. Militārpersonas aizturējušas Gvinejas prezidentu Alfu Kondē, uz nenoteiktu laiku izsludinājušas komandanta stundu, kā arī slēgušas Gvinejas sauszemes un gaisa robežas. Šis apvērsums jau izpelnījies starptautisku nosodījumu.