Pārvērtēti piedāvājumi Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā atklātajā konkursā - LU Akadēmiskā centra Torņakalnā būvniecību veiks "LNK Industries Group", informēja LU Preses centrā.
Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Škapars (,,Vienotība”) atlūgumu finanšu ministram Andrim Vilkam (,,Vienotība”) iesniedza uz Kazahstānu notikušā komandējuma dēļ, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Tieši pirms divām nedēļām lidostā pulcējās plaša delegācija no Latvijas, lai dotos vizītē uz Kazahstānu. Jau tobrīd Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Škapars (,,Vienotība”) stāvēja līdzās uzņēmējai Maijai Mikenenai. Viss turpmākais tikai apliecināja to, ka tā vietā, lai Škapars aizstāvētu Rīgas ostas intereses Centrālāzijas valstī, viņš pārsvarā laiku pavadīja Mikenenas sabiedrībā.
Šīs pašvaldību vēlēšanas mazliet pārkrāsojušas Latvijas politisko karti. No Saeimā pārstāvētajām partijām liels atbalsts saglabājies Zaļo un Zemnieku savienībai. Arī „Saskaņas centram” un Nacionālajai apvienībai ir stabils elektorāts. Taču tieši pretējā situācijā nonākusi premjera partija – „Vienotība”. Tā varētu kļūt par lielāko šo vēlēšanu zaudētāju.
Viens pēc otra cilvēki min, ka šogad izvēli vēlēšanās esot bijis izdarīt divtik grūti. Solījumi birst kā no pārpilnības raga, bet ticības, ka tie īstenosies, neesot. Tādēļ pat tie, kuri vienmēr bijuši aktīvi vēlētāji, šoreiz iecirkņiem met līkumu. Tik skaistā dienā esot gana daudz citu darbu un jāatlicina laiks arī atpūtai.
Sliktie ceļi, korupcija, naudas izšķērdēšana un līdzīgi pārmetumi tiek raidīti virknei pašvaldību. Mēneša garumā jūs savu viedokli paudāt īpašā anketā internetā. Savukārt mēs centāmies jums sniegt mērauklu, pēc kuras novērtēt līdzšinējo mēru darbu. Par ko visbiežāk sūrojas pilsētu un novadu iedzīvotāji?
Vērtējot 30 lielāko Latvijas novadu un pilsētu līdzšinējo vadītāju izredzes gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, LTV raidījums “De facto” prognozē, ka virknei ilggadīgo pašvaldību priekšsēdētāju ir liela iespēja tikt pārvēlētiem. Bet vismaz piecās pietiekami lielās pilsētās intriga saglabājas visnotaļ liela.
“Ātro kredītu” bums radījis negatīvas sekas ne tikai vecmāmiņām, kurām jāatmaksā savu mazbērnu parādi, bet nu jau arī reģionālajiem uzņēmumiem. Kamēr daļa cilvēku priecātos par iespēju izkļūt no ēnu ekonomikas un saņemt visu darba algu oficiāli, citi vēlas pilnīgi pretējo un pieprasa algu maksāt aploksnē. Atsakoties to darīt, kāds darba devējs jau zaudējis speciālistus, kuru vietā darbiniekus atrast ir grūti. Šī tendence ir sekas nebanku kredītiestāžu ekspansijai valstī.
Viena no biežāk pieminētajām problēmām sabiedrisko mediju veiktajā iedzīvotāju aptaujā "#tavapašvaldība" par pašvaldību darbu ir bažas par to, ka vietējās varas pasūtījumus saņem ar valdošo varu acīmredzami saistīti uzņēmēji, piemēram – partijas biedri vai radinieki. Viens no tādiem uzņēmumiem, iespējams, ir “Līvija un ko”, kuras īpašniece ir Ogrē valdošās partijas spicē un kas piedalās un uzvar tikai Ogres novada rīkotajos iepirkumos.
Kopš pašvaldību vēlēšanu aģitācijas laika posma sākšanās aizritējuši jau vairāk nekā divi mēneši. Tajās kandidējošie politiķi rūpīgāk seko līdzi par viņiem publiski izskanējušajai informācijai. Tā vien šķiet, ka Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa šoreiz nedaudz pārcentusies sava labā tēla spodrināšanā. Pēc tam, kad kādā mājas lapā internetā ievietoja domes darbu kritizējošu interviju ar Bērziņu, vietni pēkšņi slēdza. Cenzūra vai priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpums?
Daļai pašvaldību gadu no gada ir problēmas ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu pamatotu izlietošanu, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums”De facto”. Kopumā tās zaudējušas 8,19 miljonus latu. Visbiežāk nepamatoti nauda tērēta Jelgavas novada domes īstenotajos projektos (18 gadījumos), tai seko Kuldīgas novada dome (16 gadījumi), Balvu novada dome (10 gadījumi) un citas pašvaldības.
Lietuvā nav atļautas tādas mārketinga kampaņas, kas uzskatāmas par finanšu piramīdas veidošanu. Tāpat Lietuvā atšķirībā no Latvijas “ātro kredītu” nozari kontrolē daudz aktīvāk, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. “Ātro kredītu” uzņēmumus tā pat kā citas kredītiestādes valstī uzrauga Lietuvas banka. Tai savā darbībā līdzīga Latvijā ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tāpat Lietuvā “ātrajiem kredītiem” noteikta maksimālā gada procentu likme – 200%.
Sestās lielākās Lietuvas finanšu iestādes,,Ūkio bankas” iespējamais krahs neesot bijis pārsteigums. Jau pēc ,,Snoras” sabrukuma prognozēja šīs Kauņā bāzētās kredītiestādes bankrotu. Turklāt ekskluzīvā sarunā ar Latvijas Televīzijas korespondentu Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks atklāj, ka bankas klupšanas akmens bijis fakts, ka kredīti izsniegti ar ,,Ūkio bankas” saistītām personām, iespējams, lielākajiem akcionāriem.
Lai atmaksātu ātri ņemtos ātros kredītus, ne viens vien jaunietis bijis pārsimt latu dēļ spiests doties darba meklējumos uz ārzemēm. Un, lai gan ātrie kredīti būtu noderīgi īstermiņa finanšu roba aizlāpīšanai, faktiski tie daudzās ģimenēs kļuvuši par īstu traģēdiju, turklāt vienam otram radījuši līdzīgu atkarību kā azartspēles.