No nākamā gada uz Latvijas ceļiem pakāpeniski parādīsies jauni stacionārie fotoradari. Par to šodien informēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) pēc informatīvā ziņojuma par radaru ieviešanu konceptuālas atbalstīšanas valdības komitejā. Pagaidām gan vēl nav skaidrs, kāda tipa radarus iegādāsies un cik tas izmaksās - to uzdots precizēt līdz jautājuma skatīšanai valdībā.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) kopā ar ārstiem - fiziologiem šodien Saulkrastos, „Statoil” degvielas uzpildes stacijā, veiks autovadītāju noguruma testus, bet rīt šādas pārbaudes būs Slokā. Vispirms autovadītājus brīvprātīgā kārtā anketē, kas prasa apmēram piecas minūtes laika. Pēc tam veic pašu mērījumu, kas ilgst apmēram 11 minūtes.
Latvijas Banka pirmdien laidīs apgrozībā jaunu viena lata monētu ar kokles attēlu reversā. Monētas kopējā tirāža ir viens miljons, un tā apgrozībā papildinās citus īpaša dizaina vienlatniekus - ar eža, sēnes, stārķa, alus un citiem simboliem, kā arī ierasto - ar laša attēlu. Pagājušā gada beigās apgrozībā bija gandrīz 40 miljoni viena lata monētu, un lielāko daļu veido monētas ar laša attēlu.
Jau no pirmdienas apgrozībā nonāks jauns īpaša dizaina vienlatnieks - ar kokles attēlu reversā. Tādējādi apgrozībā būs jau nedaudz vairāk kā 20 īpaša dizaina viena lata monētu. Pēc eiro ieviešanas šie simboliskie vienlatnieki pazudīs no apgrozības, taču to dzīve ar pāreju uz eiro nebeigsies - tie kalpos kā piemiņas simbols un noteikti kļūs vērtīgāki.
Līdztekus Zemes fonda izveidei Zemkopības ministrija virza ierobežojumus lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirgū. Plānots noteikt, ka šādu zemi varēs nopirkt vien pieredzējuši zemnieki ar atbilstošu izglītību. Turklāt, valstij būs tiesības atpirkt lauksaimniecības zemi, ja to neizmantos ražošanā. Šie ierobežojumi attieksies uz to lauksaimniecības zemi, kas būs iegādāta pēc Zemes fonda izveides. Tas iecerēts no nākamā gada, un pagaidām par fondu ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Skaidrs ir, ka sākotnējā ideja vērsties pret zemju nonākšanu ārzemnieku rokās ir noplakusi - tagad virsmērķis ir mazināt zemju nonākšanu spekulantu rokās.
Ceturtdien un piektdien notiekošajā starptautiskajā konferencē „Transbaltica 2013” nozares eksperti diskutēs par Baltijas transporta un tranzīta tirgu.
Otrdien notiks otrā Senioru konsultatīvās padomes sēde, kurā Labklājības ministrijas speciālisti uzklausīs pensionāru organizāciju pārstāvju viedokli par iepriekšējā padomes sēdē piedāvātajiem četriem mazo pensiju indeksācijas variantiem.
Lai izbēgtu no elektrības sadārdzināšanās saistībā ar obligāti iepērkamās elektroenerģijas komponentes jeb tā sauktās OIK apjomu pieaugumu, valdība šodien konceptuāli atbalstīja īpaša kompensācijas fonda izveidi. Pagaidām gan nav skaidrs, kur ņems tam nākamgad nepieciešamos gandrīz 30 miljonus latu.
Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas priekšlikumu no nākamā gada palielināt pabalstus personām ar invaliditāti. Tam turpmākajos trijos gados ik gadu būs nepieciešami aptuveni 10 miljoni latu.
Valdība šodien vienprātīgi un bez debatēm atbalstīja līdzšinējo Pārresoru koordinācijas centra (PKC) Attīstības plānošanas nodaļas vadītāju Pēteri Vilku, ieceļot centra direktora amatā.
Valdība otrdien atbalstīja centralizētu fondu naudas uzraudzību jeb tās nodošanu vienas institūcijas rokās.
Valdība otrdien skatīs Ekonomikas ministrijas izstrādāto reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu. Tas paredz virkni pasākumu, kā īstenošanai ik gadu vajadzētu apmēram miljonu latu.
Tas jau bija sagaidāms - tik lakoniski Eiropas Komisijas (EK) pozitīvo atzinumu Latvijas uzņemšanai eirozonā vērtē aptaujātie ekonomisti. Lai gan Latvijai ceļazīme uz eirozonu ir gandrīz jau kabatā, ekonomistiem joprojām ir dažādi viedokļi par laiku, kad Latvijai labāk būtu jānomaina lats pret eiro.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība") līdz oficiālai Eiropas Komisijas konverģences ziņojuma publiskošanai, kas gaidāms pēc divām dienām, atturas vērtēt un komentēt šī dokumenta saturu. Tikmēr finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība") atzīmē, ka Latvija gaidīja tieši šādu ziņojuma rezultātu, pie kā daudz strādāts.
Šodien Labklājības ministrija rīko konferenci „Atgriežoties pie izaugsmes: liekot pamatus iekļaujošai izaugsmei Latvijā". Tās laikā prezentēs Pasaules Bankas pētījuma „Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?" pilno versiju un spriedīs par pētījumā secināto.
Pēc pašvaldību vēlēšanās atsevišķas vietās piedzīvotajām problēmām ar vēlētāju sarakstu datu skenēšanu Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nolēmusi nākamajās vēlēšanās no šīs prakses atteikties. Elektroniskai datu apkopošanai skenēs vien vēlēšanu biļetenus jeb zīmes.
Rīdzinieki ļoti dažādi vērtē sestdien notikušās Rīgas domes (RD) vēlēšanas un līdzšinējā mēra Nila Ušakova (SC) darbu. Kamēr vieni slavē Ušakovu par saimnieciskumu un sociālo politiku, citi saka, ka viņš tiem nodarījis pāri.
Ārvalstu investoru padome šodien tikšanās laikā ar valdības pārstāvjiem mudināja pabeigt iesāktos reformu pasākumus. Tikšanās laikā spriests arī par pēdējās dienās plaši diskutēto ideju iesaldēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, un šajā jautājumā ārvalstu investoriem nav kategoriskas nostājas.
Kompānija "Balin Energy", kas veiktajā izpētes urbumā neatrada ogļūdeņražu klātbūtni jūrā pie Latvijas krastiem, par turpmākajiem plāniem ir izvairīga. Kompānijā Latvijas Radio norādīja, ka par tālāko stratēģiju tiks lemts pēc urbuma datu izvērtēšanas. Tas, cik daudz laika tas prasīs, nav zināms.
Banku krīze likusi uz finanšu kooperatīviem Eiropā raudzīties kā alternatīvu tradicionālajām bankām. Arī Latvijā šis segments nav novērtēts, atzīst uzrunātie speciālisti. Viņuprāt, krājaizdevu sabiedrības Latvijā drīzāk varētu būt alternatīva ātro kredītu sniedzējiem, ne bankām.
Latvijas iespējamā pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai jeb OECD nestu ne tikai ekonomiskus labumus, bet arī atbildību, uzskata aptaujātie ekonomisti. Viņi norāda, ka dalība par „bagātnieku klubu” dēvētajā organizācijā nozīmētu lielāku atskaitīšanos par attīstību dažādās jomās.
Pirmajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā, kas plānots Dziesmu svētku laikā no 2.līdz 4.jūlijam, paredzēts no ārzemju latviešiem smelties pieredzi, idejas un zināšanas, kas palīdzētu sasniegt mūsu valsts virsmērķi – ekonomikas izrāvienu. Pagaidām forumam reģistrējušies apmēram 200 dalībnieku, taču pasākuma organizatori cer, ka viņu pulks būs krietni lielāks.
Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk pieprasa īpaši vasarā iecienīto našķi - saldējumu, vairāk dodot priekšroku tieši no piena ražotam produktam. Tomēr nereti pircējam ir grūti atšķirt, kurš saldējums ir ražots no piena un kurš - no augu taukiem, jo produkta sastāvs marķējumā bieži vien ir grūti salasāms.
No šodienas Rīgā 6.tramvajs atsāks regulāru kustību līdz maršruta galapunktam Juglā, un iedzīvotājiem pie tirdzniecības centra "Alfa" vairs nevajadzēs pārsēsties 6.T autobusā, kas uz remonta laiku aizvietoja tramvaja kustību šajā maršruta posmā.
Daudzviet Latvijā novērota masveidīga maijvaboļu izlidošana - kukaiņu mākoņi pamanīti Zemgales pusē, Vidzemes vidienē un austrumos. Tas apgrūtina daudzu cilvēku ikdienu un var nodarīt lielu postu dārzos. Latvijas Radio uzrunātie eksperti min pāris veidus, kā ar lidoņiem cīnīties.
Atzīmējot Starptautisko bioloģiskās daudzveidības dienu, Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori šodien organizē pārgājienu pa dabas liegumu Sedas purvu. Pārgājienā aicināts piedalīties ikviens interesents. Pulcēšanās paredzēta plkst.10 Strenču autoostā.
Sestdien pasākumā „Zaļā diena” Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā tiks sumināti čaklākie bērni un izglītības iestādes par paveikto makulatūras un bateriju savākšanā visa mācību gada garumā.
Pēdējos pāris gados visai zīmīgi augusi Krievijas uzņēmēju interese par Latviju - lielās kaimiņvalsts biznesmeņi aktīvāk pērk nekustamos īpašumus, arī iegādājas uzņēmumus finanšu, pārtikas nozarē un citur. Vieni priecājas par naudas ieplūšanu. Citi uz to raugās piesardzīgāk, jo investīcijas no lielās kaimiņvalsts vienmēr ir raisījušas bažas par to drošumu iespējamās politiskās aizmugures dēļ.
Turpmāko septiņu gadu laikā Latvijā plānots savest kārtībā visus valsts galvenos autoceļus un vairumu reģionālo ceļu. To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātā valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014.-2020.gadam, ar ko otrdien iepazinās valdība.
Pagaidām uzņēmumam „Riga Fertilizer terminal” vēl nav atļauts pārkraut minerālmēslus Kundziņsalā uzbūvētajā terminālī. Pārbaude sākta pēc iedzīvotāju bažām, ka termināļa būves saskaņošanas procesā nav ievērotas visas prasības.
Pavasara plūdi radījuši vairāk nekā trīs miljonu latu lielus zaudējumus. No tiem gandrīz divi miljoni latu saistīti ar bojāto infrastruktūru kopumā 29 pašvaldībās. Desmit no šīm pašavaldībām ziņojušas arī par iedzīvotāju skādi - to kompensēšanai prasīts novirzīt nepilnus 200 000 latu.
Tā kā daudzos Latvijas eksporta tirgos vērojama lēnāka izaugsme vai pat recesijas padziļināšanās, mūsu valsts tautsaimniecība arī varētu augt lēnāk nekā iepriekš cerēts. Tāpēc ekonomisti mudina būt piesardzīgiem ar valsts budžeta grozījumiem un papildu tēriņiem – vieni norāda, ka tos vispār nevajadzētu pieļaut. Citi nav tik strikti, sakot, ka nelielus papildu tēriņus var atļauties.
