Ārpus ētera / Spēles
Šis būs tests gan tiem, kas skatās LTV erudīcijas spēli "Veiksme. Intuīcija. Prāts." (VIP), gan tiem, kas vienkārši domā par Latvijas apceļošanu nedēļas nogalēs jau ziemas mēnešos vai plāno maršrutus pavasarim. VIP dalībnieki bieži meklē atbildes uz jautājumiem par Latvijas novadiem, pilsētām, apdzīvotām vietām un, ja atbilde nedodas rokā, spēles vadītājs Uģis Joksts iesaka apmeklēt tuvo, bet nezināmo vietu. Paceļosim virtuāli!
30. decembrī Latvijas Televīzijas ēterā izskanēja raidījuma "Gudrs, vēl gudrāks" 10. sezonas Zvaigžņu spēle. Pie dalībnieku pultīm tikās iemīļoti mūziķi, sportisti, televīzijas un radio personības, bet āķīgus jautājumus svētku laikam esam sagatavojuši arī LSM.lv lasītājiem!
Ziemassvētkus decembrī Latvijas Televīzijas spēles "Gudrs, vēl gudrāks" skatītāji sagaidīs kopā ar astoto klašu dalībniekiem, tādēļ pienācis laiks pārbaudīt savas zināšanas 8. klases vielā!
LSM.lv portālā aicinām ikvienu pārbaudīt savas zināšanas, atbildot uz dažiem no jautājumiem, kas deviņu sezonu laikā izskanējuši Latvijas Televīzijas spēlē visai ģimenei "Gudrs, vēl gudrāks"!
Kļūsti par LTV erudīcijas spēles "Veiksme. Intuīcija. Prāts." neklātienes dalībnieku. Pārbaudi savas zināšanas par rudeni un rudens darbiem, atzīmējamām dienām, arī lauksaimniecību, sabiedriskajām norisēm, svētkiem un literatūru.
Piektdien, 7. oktobrī, Latvijas Televīzijas spēle visai ģimenei "Gudrs, vēl gudrāks" uzsāka savu 10. sezonu, tāpēc LSM.lv portālā aicinām ikvienu pārbaudīt savas zināšanas, atbildot uz dažiem no jautājumiem, kas deviņu sezonu laikā izskanējuši šajā raidījumā.
Vai labāk būt laimīgam un stulbam, nevis gudram un nelaimīgam? Spēlē "Republiku"
Latvijas upes savus krastos un to tuvumā ir izlolojušas daudzus sabiedrībā pazīstamus un savos arodos atzītus kultūras jomas cilvēkus. Par astoņiem no viņiem stāstīja raidījuma “Pa straumei” jaunākajā sezonā. Vai spēsi atpazīst viņus visus?
Šogad aprit simt gadi kopš Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas un izsludināšanas. Simt gados Satversme kritizēta un slavēta, mainīta un papildināta, apturēta un atjaunota. Katru no šiem pagriezieniem ir pavadījušas gan kaislības, gan mūsu vēstures traģēdijas, gan, protams, kas vissvarīgāk, mūsu sasniegumi. Līdz ar to Satversme nav tikai abstrakts juridisks dokuments. Tās liktenis ir dziļi saausts ar mūsu vēsturi, un pati Satversme bieži ir bijusi kā spogulis mūsu sabiedrībai. Piedāvājam pārbaudīt savas zināšanas par gadsimtu, kuru esam pavadījuši kopā ar Satversmi.
Negadījumi un krīzes parasti liek vairāk aizdomāties, vai esam finansiāli parūpējušies par nebaltām dienām, veidojot dažāda veida uzkrājumus. Uzkrājumu līmenis Latvijā vēsturiski ir visai zems, Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2020. gadā vairāk nekā trešdaļai (35%) Latvijas mājsaimniecību nebija uzkrājumu.
Rīgas Doma ērģelēm grūti atrast līdzvērtīgas citur Eiropā. Lai pastāstītu par šī instrumenta vēsturi, tapusi izglītojoši dokumentāla filma “Rīgas Doma ērģeļu noslēpumi”.
Pirms trīsdesmit viena gada desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju stājās uz barikādēm, lai nosargātu atjaunotās valsts neatkarību. Varbūt arī jūs bijāt uz barikādēm vai piedzīvojāt šos notikumus caur radio un televīziju. Iespējams, jums nav apzinātu atmiņu par barikādēm vai arī nemaz nebijāt dzimuši, esat par tiem dzirdējuši stāstos. Abējādi – esam sagatavojuši testu, kurā jums ir iespēja pārbaudīt savas zināšanas par barikāžu laiku 1991. gada janvārī.
Padomju laikā kā Preses diena tika svinēts 5. maijs, kad 1912. gadā sāka iznākt boļševiku dibinātais padomju propagandas rupors “Pravda”. Bet par latviešu preses svētku dienu uzskatāms 5. janvāris, kad 1822. gadā tika izdots laikraksta “Latviešu Avīzes” pirmais numurs. Šogad varam svinēt latviešu preses 200 gadu jubileju.
1. janvāra rīts pirms 20 gadiem daudziem eiropiešiem nāca ar lielām pārmaiņām, jo ierasto marku, franku, liru un pesetu vietā viņu maciņus sāka piepildīt eiro banknotes un monētas. Eiropas vienotā valūta bezskaidras naudas norēķinos tika ieviesta jau 1999. gadā, bet skaidras naudas apgrozībā to sāka izmantot 2002. gada 1. janvārī.
Šogad un nākamā gada sākumā notiek Eiropas Savienības nākotnes plānošana – tā sauktā Eiropas nākotnes konference. Bet vai, plānojot Eiropas nākotni, mēs zinām, kuras valstis ir pašreizējie Eiropas Savienības līderi un zaudētāji dažādās jomās? Vai spētu starp izcilniekiem vai atpalicējiem atpazīt Latviju?
Toms Grēviņš, Kaspars Ozoliņš un Zanda Zaļakmene steidz rotāt egli, lai “Gudrs, vēl gudrāks” studijā sagaidītu īpašus viesus – 12 Latvijā populārus cilvēkus. Bet, kamēr Samanta Tīna, Būū, rolands če, Lauris Reiniks, Sanda Dejus, Magnuss Eriņš, Ilze Dobele, Marģers Majors, sportisti Nauris Miezis, Madara Palameika, māksliniece Elita Patmalniece un influenceris un skatuves personība Rojs Rodžers Linkevičs gatavojas spēlei, “Gudrs, vēl gudrāks” izaicina Tevi pārbaudīt savas zināšanas.
Šogad un nākamā gada sākumā notiek Eiropas Savienības nākotnes plānošana - tā sauktā Eiropas nākotnes konference. Lai kvalitatīvi piedalītos šajā procesā, jāzina dažas pamatlietas par Eiropas Savienības funkcionēšanu, tās institūcijām. Diemžēl Eiropas Savienība ir bēdīgi slavena ar savu komplicēto struktūru. Tādēļ tests "Iepazīsti Briseles personības!" ļauj svarīgākās institūcijas iepazīt caur atpazīstamu cilvēku sejām.
Sestdien, 27. novembrī, pievēršot uzmanību sabiedrības rakstītprasmei latgaliski, notiks jau piektais pasaules diktāts latgaliešu rakstu valodā. Tas skanēs raidījumā “Kolnasāta” sestdienas vakarā pulksten 18.15 Latvijas Radio 1 ēterā, kā arī video formātā būs skatāms sabiedrisko mediju portālā LSM.lv, latgaliešu kultūras ziņu portālā lakuga.lv un sociālajos tīklos. Diktātu organizē biedrība “LgSC”, Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv un Latvijas Radio Latgales studija. Šī gada diktātā aktrise Inga Misāne-Grasberga lasīs fragmentu no Ilzes Spergas vēl nepublicētā stāsta “Seiki kūceni zīdēja”. Īsi pirms diktāta piedāvājam noskaidrot, vai māki rakstīt latgaliski un cik daudz zini par latviešu valodas vēsturisko paveidu – latgaliešu rakstu valodu.
Atzīmējot Lāčplēša dienu, piedāvājam pārbaudīt savas zināšanas par Lāčplēša Kara ordeni, tā kavalieriem un Lāčplēša dienas tradīciju.
Pirms 103 gadiem – 1918. gada 18. novembrī tika pasludināta Latvijas valsts. 1924. gada 25. martā Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu par civilo ordeni, kam jāizceļ varoņi, kuri sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
