Ārpus ētera
Vai zināt, ar ko atšķiras tāda cilvēka dzīve, kas dzimis, uzaudzis un lielāko daļu mūža nodzīvojis diktatūras apstākļos, no cilvēku dzīves demokrātiskā sabiedrībā? Pirmām kārtām ar to, ka diktatūras apstākļos audzināta cilvēka domas, lēmumus un rīcību ik dienu un ik minūti vada bailes. Un šķiet, ka šīs bailes nav iespējams izskaust. Es tam esmu dzīvs piemērs. Pagājuši jau gandrīz trīs gadi, kopš saņēmu politisko patvērumu Latvijā un atrodos drošībā, bet bail man ir joprojām.
Saeima ceturtdien, 23. maijā, nodeva skatīšanai komisijās opozīcijas deputātu ierosinājumu pirmsvēlēšanu debates rīkot tikai valsts valodā, tās pielīdzinot priekšvēlēšanu aģitācijai. Likumprojekts vēl jāskata trijos lasījumos.
Hipokrata pirms vairāk nekā 2000 gadiem sacīto, ka visas slimības sākas zarnās, zinātniece un molekulārā bioloģe Ilze Elbere stāsta arī saviem studentiem. Viņa raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja, kā un kāpēc jārūpējas par savu mikrobiomu, kā arī dalījās zināšanas, vai cilvēkam jālieto labās baktērijas un kur tās meklēt uzturā.
Latvijas hokeja izlase, kura pagājušajā gada pasaules čempionātā hokejā izcīnīja bronzas medaļas, šogad nekvalificējās ceturtdaļfinālam. Esam pateicīgi komandai par cīņas sparu un ceram uz labākiem panākumiem nākamgad.
Trīs gadi un trīs pētījumi. Rezultāti ļoti līdzīgi. No dažādu Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) diskusiju par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem dalībniekiem tikai aptuveni trešā daļa ir sievietes. Par visai sabiedrībai svarīgo pārsvarā spriež amatpersonas un politiķi, ierēdņi un arī eksperti. Diskusijās reti sastopami sabiedrības pārstāvji.
Jau pavisam drīz, 8. jūnijā, notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Diemžēl iepriekšējās EP vēlēšanās, kas notika 2019. gadā, piedalījās tikai trešdaļa jeb 33,53% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju. Zemā vēlētāju aktivitāte palīdzēja ar salīdzinoši nelielu balsu skaitu iekļūt Eiroparlamentā, piemēram, Tatjanai Ždanokai no Latvijas Krievu savienības, lai gan gadu iepriekš notikušajās Saeimas vēlēšanās šī partija saņēma tikai 3,20% balsu un palika ārpus Saeimas. Tāpēc, lai Eiropas Parlamentā mēs tiktu pārstāvēti ar cienījamiem kandidātiem, piedalīšanās vēlēšanās ir katra godprātīga pilsoņa pienākums.
Būt draudzīgiem, bet saglabāt darba attiecības, sasniegt biznesa mērķus un vienlaikus respektēt individuālās vajadzības, gūt lielu peļņu un nopelnīt labu algu – vadītāja un darbinieka attiecības nav vienkāršas, jo tajās satiekas vara, nauda, cieņa un uzticēšanās, biznesa riski un cilvēcīgas vājības. Kā šajās attiecībās atrast abiem izdevīgu un veiksmīgu sadarbības ceļu? Klausies jaunāko "Darbmācības" sēriju!
Nesen man piezvanīja paziņa Karolīna, novadniece, nebijām sazinājušies kādu pusgadu. Viņai ir Ukrainas tālruņa numurs (starp citu, tikpat kā visi bēgļi saglabājuši savus Ukrainas numurus), tāpēc grūti noteikt, kur fiziski atrodas abonents. Pēc ierastās apsveicināšanās painteresējos: "Kā tev klājas Daugavpilī, kā iet darbā?" Atbilde bija: "Esmu Odesā. Mēs ar meitu pirms trim mēnešiem atgriezāmies. Kad projekts beidzās, mani atlaida no darba, neko jaunu nepiedāvāja, un es Daugavpilī vairs neredzu nekādas perspektīvas ne sev, ne viņai."
Gatavošanās šī gada Eirovīzijai sākās, tiklīdz 10. februārī noslēdzās Latvijas nacionālās atlases, LTV konkursa "Supernova" fināls, noskaidrojot, ka mūs starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā pārstāvēs mūziķis Dons. Tātad tas bija trīs mēnešus ilgs darbs. Kas šajā laikā iespēts, un kāda tajā visā loma ir delegācijas vadītājam? Kādas emocijas valdīja Eirovīzijas laikā, kad pēc astoņu gadu pārtraukuma tikām finālā un ieguvām 16. vietu? Kamēr karsts, kamēr vēl pat koferi nav izkrāmēti, to visu podkāsta jeb raidieraksta "Parunāsim" jaunākajā epizodē Latvijas delegācijas vadītājam Eirovīzijā Guntaram Gulbiņam jautāja Danuta Juste.
Visu pilsētu pārņem ziņa – stūra veikaliņa pīrādziņos ir nagi! Par laimi, Boriss varonīgi pastāstīja visiem par šo ekoloģiski gastronomisko krīzi! Ne katram ir dota iespēja kļūt par varoni, bet Borisam, kurš izglāba pilsētniekus no nagainiem pīrādziņiem, tas izdevās! Tomēr... cik ātri tracis izplatījās, tik ātri tas arī atrisinājās, jo Boriss šo "ziņu", kas izrādījās nepatiesa, ir paķēris no sena joku raksta.
"Brīvprātīgais darbs man atkal deva dzīves jēgu," saka Edgars. "2022. gada sākumā es biju briesmīgā depresijā, bija pagājuši divi gadi ar kovida dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, dzīve noritēja izolācijā pie datora, čipsi, alus, miegs, darbs… Jaunuzņēmums, kurā strādāju attālināti, sekmīgi attīstījās, bet man tas nedeva nekādu prieku. Es arvien biežāk uzdevu sev jautājumu – un tā ir visa mana dzīve?"
Veikalu plauktos var atrast arī veselīgus ātri pagatavojamus ēdienus un organismam noderīgus saldus produktus, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" norādīja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra uztura speciāliste Inese Liepiņa-Ašmane, kura skaidroja, ko organismam nodara intensīvi apstrādātu jeb ultrapārstrādātu pārtikas produktu ēšana ikdienā.
"Eiropas Ogļu un tērauda kopiena" – tā sauc organizāciju, kuru var uzskatīt par Eiropas Savienības priekšteci. Lai izvairītos no kara atkārtošanās, sešas Eiropas valstis apvienoja kontroli pār tolaik galvenajām stratēģiskajām nozarēm – ogļu un tērauda industriju. Testā pārbaudi savu erudīciju āķīgos jautājumos par Eiropas Savienību, bet Latvijas Radio 2 spēlē "Deputāti pret deputātiem" noskaidro, vai Eiropas parlamenta deputāta amata kandidāti ir zinošāki par tevi!
Laika prognozes liecina, ka Latvijā vēl pat līdz maija vidum ir gaidāmas salnas un temperatūra var noslīdēt zem nulles.
Dadze ir nonākusi pārdomu un šaubu bezdibenī, jo Didzis izspļāva, ka viņai ir liels deguns. Ko nu? Kā tad to lielo degunu varētu labot – ar kosmētikas palīdzību, motorzāģi vai neiet ārā no mājas? Reizēm jebkuru var pārņemt šaubas, domājot par sevi, savu ķermeni vai spējām, bet ne vienmēr tās ir pamatotas. Par to arī šis stāsts.
1986. gadā vēl biju pavisam mazs bērns. Tajā dienā, 26. aprīlī, Minskā bija brīnišķīga saulaina diena, un es ar māsu un brāli pavadīju laiku mūsu mājas pagalmā. Biju ģērbusies pavisam vasarīgi – vieglā bezpiedurkņu kleitā. Bet pēc tam sākās lietus. Tas bija silts un patīkams, kā bieži mēdz būt pavasarī un vasarā, un no tā pat negribējās slēpties. Vai tā ir bijis jūsu bērnībā, kad gribējās speciāli bradāt pa peļķēm, saceļot lielas šļakatas, un spēlēties, cenšoties citam citu pēc iespējas vairāk apšļakstīt? Droši vien ir bijis.