Aizbraukt līdz Ziemupei no Liepājas puses var pa diviem ceļiem - no Šķēdes puses un no Vērgales, kur jānogriežas no Grobiņas–Ventspils šosejas. Abi ir grantēti ceļa posmi.
Šobrīd tos var izbraukt, tie pārāk neput, jo ir mitrs un lietains laiks, jārēķinās vien ar bedrēm, taču tā saucamā redele ir bieža parādība, par ko runā arī viesu mājas „Laikas” saimniece Liene Zaļkalne-Glezere.
Viņa ir viena no ziemupniecēm, kura vērsusies Satiksmes ministrijā, lai pievērstu uzmanību grants ceļu stāvoklim.
„Ja ir nokrišņi, tad jau vēl var cerēt, ka ceļš būs nogreiderēts, un būs viss kārtībā, bet, ja trīs četras nedēļas nav nekādu nokrišņu, tad pārstumdīt putekļus ir zemē nomesta nauda. Ķeksīša pēc tas ir izdarīts, pēc vairākām dienām ceļš ir atkal kā redele. Mēs te esam Ziemupes patrioti, mēs dzīvosim, bet no jauna te klāt nenāks,” spriež Zaļkalne-Glezere.
Viesu nams „Laikas” no šosejas atrodas 13 kilometru attālumā, tāpēc ir jāmēro paliels ceļa posms, lai nonāktu līdz jūrai.
Liene Zaļkalne-Glezere stāsta, ka mašīnām par labu tas viss nenāk, arī daļa ārzemju tūristu tālāk nebrauc, tā grūtāk piesaistīt jaunus klientus.
„Mēs paši esam pieraduši un turpināsim braukt ar divdesmit gadus vecu mašīnu, nav jēgas pirkt jaunu. To nevar darīt, jo būs uzreiz beigta. Reti jau es esmu uz ceļa tajā brīdī, kad ārzemnieki pagriež mašīnu uz otru pusi, varbūt latvieši un lietuvieši vēl to saprot,
bet ir ārzemnieki, kuri pabrauc simt metrus un griež mašīnu atpakaļ, viņam te nav ko darīt.
Droši vien Latvijā ir vēl sliktāki ceļi, bet mēs ziemupnieki gribam, lai mums ir vieglāka dzīvošana,” saka saimniece.
Neasfaltēti ceļi uz tūrisma objektiem Latvijā ir visas valsts problēma, spriež Kurzemes Tūrisma asociācijas priekšsēdētājs Artis Gustovskis.
Viņam šīs situācijas ir labi zināmas arī Kuldīgas novadā. Viņš min piemēru Maras muižā, kas specializējas tikai uz vācu tūristiem, daudzi otrreiz vairs deviņus kilometrus pa grantēto ceļu braukt negribot.
„Tā ir liela problēma ārzemniekiem, viņi nav pieraduši pie putekļiem. Kurzemē īpaši liels ir vācu tūristu segments. Viņi pieraduši, ka asfalts ir līdz katrai fermai; ja brauc ar savu auto, jūtas ļoti nekomfortabli.
Vācu tūrists nav apmierināts, ja viņam katru dienu jākratās pa grantētu un putekļainu ceļu,” norāda Gustovskis.
Lauku ceļu sakārtošana būtu liels pienesums tūrisma nozarei, uzskata Artis Gustovskis, tāpēc Latvijai derētu rast kādu piemērotu veidu. Pasaulē risinājumi ir dažādi, tūrisma eksperts min Īrijas piemēru.
„Īrija pirms daudziem gadiem, kad bija tādā pašā situācijā kā Latvija, izveidoja lauku ceļu programmu, kas paredzēju šaurākus mazos lauku celiņus noasfaltēt visus vai veikt dubulto apstrādi. Uzsveru - mazos celiņus. Viņi paši smejas, ka avāriju nav vairāk kā Latvijā,” stāstīja tūrisma eksperts.
Kopš 2016.gada valsts vietējo autoceļu pārbūve ar asfaltbetona seguma izbūvi veikta 14,08 km garumā - 0,1% no visiem valsts vietējiem autoceļiem, savukārt dubultās virsmas apstrāde veikta 173,30 km garumā - 1,3% no visiem valsts vietējiem autoceļiem.
Dati: SM
„Šie ceļi ir ar zemu satiksmes intensitāti, tur brauc neliels skaits automašīnu, tāpēc remontdarbi tuvākajos gados nav plānoti un tiks veikti ikdienas uzturēšanas darbi. Turpmākajos gados atkarībā no tā, cik liels finansējums valsts autoceļu tīklam būs pieejams, tad, protams, ir izskatīta iespēja veikt dubulto apstrādi, kas padara ceļus komfortablākus braukšanai, tie arī neput, bet ir ierobežojums, ka tos nevar lietot smagais transports, ceļi ar dubulto apstrādes virsmu nav paredzēti lielām slodzēm,” skaidro Kononova.
Lai risinātu situāciju Ziemupē, vietējie iedzīvotāji plāno vērsties arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Tikmēr Satiksmes ministrija izvērtēs iespēju iekļaut Ziemupes posmu grants segumu atputekļošanas plānā, kas paredzēts 2020. gada vasarā.
Valsts īpašumā kopumā ir 20 066km valsts autoceļu, no kuriem ar grants segumu ir 12 883km, jeb 63,95%. Valsts īpašumā valsts vietējo autoceļu garums 12 883 km, no šiem valsts vietējiem autoceļiem 9 944 km ir ar grants segumu, no kuriem 5 041km jeb 50,7% ir sliktā stāvoklī.
