Andris Vilks ir atjaunotās Latvijas vēsturē līdz šim visilgāk amatā nostrādājušais ministrs, pārspējot iepriekšējo ministru ilgdzīvotāju Oskaru Spurdziņu.
„Valdis Dombrovskis pēc trīs nedēļu nepārtrauktas bombardēšanas ieguva mani kā finanšu ministru. Es sapratu, ka tas brīdis ir tāds, kad tas ir jādara” pierunāšanu atceras Andris Vilks.
Eksperti norāda, ka Andra Vilka laikā valsts finanšu sistēmas sakārtošanas labā padarīts ļoti daudz - slēgta Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma programma, ieviests eiro, kā arī panākta būtiska kredītreitingu uzlabošana, kas padarījis Latviju pievilcīgāku investoru acīs. Tas lielā mērā panākts, turot budžeta deficītu stingros rāmjos.
Neseno vēlēšanu ietekmē politiķiem gan parādījusies vēlme tērēt vairāk nekā sapelnīts. Pēc Vilka domām tā ir bīstama tendence:
„Latvija nevar atļauties zaudēt savu starptautisko reputāciju. Mēs to esam uzlabojuši smagā darbā. To novērtē investori, to novērtē politiski. Ja tagad mēs aizmirstam par disciplīnu un budžeta deficīts ir tikai otršķirīgs mērķis, tad tas ir absurds un mēs nonākam zināmā līmenī, kādā Latvija bija pirms pāris gadiem, kad bija ļoti neskaidra vide. Tad arī mums ir jāaizmirst par dažādiem konkurētspējas indeksiem, kur uzņēmēji grib redzēt, lai mēs esam pirmajā divdesmitniekā, pirmajā desmitniekā. Un mēs uz tiem, starp citu, virzāmies pozitīvi. Tad jāaizmirst ir arī par investīcijām, jo vide ir krietni nestabilāka.”
Nepieciešamību saglabāt budžeta deficītu rāmjos diktē arī pašreizējie ģeopolitiskie notikumi - izaugsme eirozonā ir vāja, bet Krievijas agresīvā uzvedība Ukrainā jau šobrīd sāk atbaidīt investorus. Piesardzīga budžeta politika gan nebūs vienīgais jaunā ministra darbs.
„Bet tas nav vienīgais - otra lieta ir par kopējo nodokļu slogu. Protams, mēs varam runāt, ka esošo naudu varam izmantot efektīvāk. Bet, ja skatāmies uz kopējo iekasēto nodokļu apmēru, tas ir viens no zemākajiem Eiropā. Tai pašā laikā mums vajag finansējumu veselībai, izglītībai un tālāk. Tā kā tā ir joma, par ko Vilks sāka runāt un, brutāli sakot, dabūja pa muti pavisam nepelnīti,” norāda „Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Šobrīd kā nākamais iespējamais finanšu ministrs tiek minēts Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas vadītājs Jānis Reirs. Arodbiedrības uz viņa kandidatūru raugās cerīgi, īpaši nevienlīdzības problēmu risināšanas jautājumā.
„No mūsu viedokļa ir tāda iespēja un cerība, ka viņš varētu būt mazliet elastīgāks, nevis - ka jāpārkāpj fiskālā disciplīna, bet ņemtu vērā pašreizējos netradicionālos apstākļus. Ir vajadzīga ne tikai spēcīga nostāja, bet caursišanas spēja koalīcijā. Tas ir tas galvenais. Ministra kungs Vilks ir precīzi pateicis savu nostāju, bet vajag bīdīt cauri. To viņš ne vienmēr darījis. - Reiram tas izdosies? - Es domāju, ka vairāk,” savu viedokli pauž Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.
Tikmēr aizejošais ministrs neslēpj, ka viens no iemesliem attālināties no politikas saistīts ar zemo atalgojumu, strādājot ministra amatā. Tiesa, šis iemesls nav vienīgais.
„Otrs - tā nepārtrauktā spriedze. Lai vai kā ir biznesā, arī tur ir daudz stresa, tur tomēr ir džentlmeņu kodekss. Tur nav tāda kretīniska attieksme kā politikā. - No kā kretīniskā attieksme? - Jo tu labākas lietas dari, jo vairāk ienaidniekus iegūsti. Tur ir plašs spektrs. Tāpēc es negribu,” savu izvēli pamato Andris Vilks.
Kur plānots strādāt turpmāk, Vilks neatklāj, taču neslēpj, ka saņemot piedāvājumus. Jēgu atgriezties politikā viņš vairs neredz.
