Valkā atzīmē Latviešu pagaidu nacionālās padomes simtgadi

Ar starptautisku zinātnisku konferenci, muzeja ekspozīcijas, piemiņas monumenta atklāšanu un vēl daudziem citiem pasākumiem šodien Valkā atzīmē Latviešu pagaidu nacionālās padomes izveides simtgadi. Pats galvenais dokuments, kuru tolaik pieņem Latviešu pagaidu nacionālā padome, ir deklarācija „Ārvalstīm un tautām”, kurā teikts, ka Latvija, kurā ieiet Vidzeme, Kurzeme un Latgale ir autonoma valstsvienība, kuras stāvokli attiecībās uz ārieni un iekšējo iekārtu noteiks viņas Satversmes sapulce un tautas plebiscīts. Līdz ar to, kā vērtē vēsturnieki, Valkā tika ielikts pamatakmens Latvijas valstij.

Valkā ar konferenci un piemiņas monumenta atklāšanu atzīmē notikumus pirms 100 gadiemGunta Matisone

    Ceļa un ratu troksnis, ugunskura sprakšķi - šīs bēgļu gaitām tik raksturīgās skaņas Valkas novadpētniecības muzeja jaunajā ekspozīcijā, kas veltīta Latviešu pagaidu nacionālās padomes izveidei un kuru atklās šodien, liek skaudrāk izprast situāciju, kāda bija tolaik, kad no Kurzemes un citiem novadiem uz Valku dodas bēgļi.

    ''Daudzi, lai neizklīstu tālu Krievijā, palika Valkā, un, ja pirms kara Valkā bija apmēram 18 tūkstoši iedzīvotāju, tad kara laikā iedzīvotāju skaits dubultojās un pieauga līdz apmēram 35 tūkstošiem.'' - Valkas muzeja galvenā krājumu glabātāja Aija Priedīte iepazīstināšanu ar ekspozīciju sāk ar tās sadaļu par bēgļu gaitām. Jo līdz ar to Valkā veidojas latviešu centrs, te pārceļas laikraksts „Līdums”, dibinās Latviešu zemnieku savienība.

    ''Tajā laikā tā Latvijas brīvības ideja jau gaisā virmoja, bet nebija vienas tādas organizācijas, kas varētu runāt visas latviešu tautas vārdā, un tāpēc nolēma dibināt Latviešu pagaidu nacionālo padomi.

    Tas viss jau sākās Petrogradā, Pēterburgā, vai Pēterpilī, dažādi tolaik sauca, bet tur notika tā lielā oktobra sociālistiskā revolūcija, vai oktobra apvērsums un tad izvēlējās Valku, kas tajā laikā bija tā lielākā latviešu pilsēta,'' klāsta Priedīte.

    Un tā 1917.gadā no 16. līdz 19. novembrim, pēc jaunā stila no 29.novembra līdz 2.decembrim, Valkā norit pirmā Latviešu pagaidu nacionālās padomes sesija. Pats galvenais dokuments, kuru tā pieņem ir deklarācija „Ārvalstīm un tautām”.

    Par šī laika notikumiem ir saglabājies maz vēstures liecību, un arī par to nozīmību maz zina plašāka auditorija, tāpēc, kā stāsta Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, visa šī gada garumā Valkā ir bijuši dažādi pasākumi, kas veltīti Latviešu pagaidu nacionālajai padomei, kā arī izdota grāmata. Šodien nozīmīgajam notikumam būs veltīta starptautiska zinātniska konference.

    ''Mūsu mērķis bija arī lielākai Latvijas sabiedrības daļai izstāstīt, lai viņi zinātu, kā bija, jo nevar jau nodibināt valsti, sanākot teātrī, tukšā vietā, tam vispirms ir jāieliek pamati, un tie pamati tapa Valkā. Faktiski ar šo viņu darbu tika panākts, ka Lielbritānija 1918.gada 11. novembrī atzina Latviju. Diemžēl ir tā, ka

    kopš Ulmaņa apvērsuma par Latviešu nacionālo padomi runāja arvien mazāk, un ir izaugušas vairākas vēsturnieku paaudzes, kas vai nu maz zina par šo nozīmi, vai arī vienmēr ir bijušas diskusijas - bija tā neatkarība vai nebija, vai tam bija būtiska nozīme vai vairāk simboliska nozīme.

    Tieši tāpēc ir šī starptautiskā zinātniskā konference, lai saliktu punktus uz ''i'','' saka Vents Armands Krauklis.

    Konferencē savu vērtējumu par pagaidu nacionālās padomes nozīmi sniegs arī vēsturnieks Jānis Tomaševskis, kurš pētījis un arī grāmatā apkopojis šos notikumus. Viņš stāsta, ka tolaik vēl skaļi minēt vārdu ''neatkarība'' neļauj politiskā situācija, bet būtībā tas ir nopietns solis valsts izveidē:

    ''Tajā brīdī šie nacionālās padomes dibinātāji nevarēja teikt, mēs gribam neatkarīgu valsti, un līdz ar to tajā nacionālās padomes deklarācijā ārvalstīm un tautām ir tāds diezgan komplicēts tas formulējums. Ievērojami latviešu juristi, kā Kārlis Dišlers ir teicis, ka tas būtībā nozīmē to, ka mēs gribam būt neatkarīgi, tikai pateikts citiem vārdiem, un faktiski Ulmaņa valdība un 1918. gada 18.novembra arhitekti, viņi pateica šos pašus vārdus skaidrāk, un viņiem bija daudz labāki starptautiskie apstākļi, jo viņi varēja uzreiz sākt šo valsti realizēt.''

    Šodien visas dienas garumā Valkā būs dažādi pasākumi un norises, kas veltīti notikumiem pirms 100 gadiem, un vakarpusē atklās arī tēlnieces Artas Dumpes veidoto monumentu Latviešu pagaidu nacionālajai padomei.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti