Bija jārisina virkne neatrisinātu problēmu
Bijusī veselības ministre Viņķele par sava darba prioritāti noteica psihiskās veselības jomas sakārtošanu. Viņķele skaidroja – šo tēmu izvēlējusies, jo redzējusi stigmatizāciju, pieejamības trūkumu un virkni nerisinātu problēmu. Viņķele uzskata, ka pirmais ieguvums bijis jau tas vien, ka šis jautājums atklāti nosaukts par prioritāti. Proti, sākusies cīņa ar stigmu. Tagad, atskatoties uz aizvadītās ministrijas paveikto, Viņķele minēja arī konkrētas lietas, kuras bez psihiskās veselības kā prioritātes nebūtu notikušas. Piemēram, nu jau apstiprināti vairāki psihiskās veselības plāni.
Viņķele norādīja: "Tie paredz gan tīri organizatoriskas, strukturālas rīcības, gan iezīmētu papildu finansējumu. Labi, to ne visu pilnā apjomā var saņemt, bet tas nosaka ceļakarti, kā mēs strādājam ar psihiskās veselības jautājumiem."
Viņķele gan atzina – pa īstam šo plānu "augļus" nav paspējusi piedzīvot. Viņķeli 2021. gada sākumā amatā nomainīja partijas biedrs Pavļuts, kurš uzskata – arī viņš psihisko veselību turpinājis uzturēt kā prioritāti, līdzās onkoloģijas un veselības aprūpes digitalizācijas jautājumiem.
Galvenais – izdevies mainīt sabiedrības izpratni
Pavļuts atzīmēja: "Par psihisko veselību runājot, pats galvenais, ko mums izdevies iekustināt, ir sabiedrības izpratnes maiņa par psihiskās veselības nozīmi, un arī pašā profesijā, jāsaka, pirms vēl četriem gadiem palīdzības līmenis bija tāds visai atpalicis. Tas, ko izdevies panākt, – ieviest multidisciplināro komandu pieeju, ka tur, kur psihiskās veselības ārstēšanas pakalpojumi tiek sniegti, tas nenozīmē automātiski ārstēšanu slimnīcā, tikai psihiatriju, tikai medikamentozu ārstēšanu. Tas nozīmē, pirmkārt, ka cilvēkiem cenšas palīdzēt ambulatori, cilvēkus neievietojot slimnīcā; un nākamā pakāpe, ko ir izdevies attīstīt pēdējo divu gadu laikā, ir nevalstisko organizāciju iesaiste pakalpojuma sniegšanā tieši bērniem un jauniešiem."
Taču daudz detalizētākus konkrētos jauninājumus un uzlabojumus mācējusi uzskaitīt Marta Krivade. Viņa bijusi abu aizvadītās valdības veselības ministru padomniece nozares politikas plānošanas jautājumos. Krivade uzskata – droši var teikt, ka psihiskās veselības jautājumi bijuši prioritāri.
"Ilzes Viņķeles laika plānā vēl mēs sākām multiprofesionālo komandu pieeju attīstīt, tika atrisināti tiešām kritiski bērnu psihiatru pieejamības jautājumi un izlīdzināti maksājumi cilvēkiem, kas strādā šajā nozarē. Toreiz mēs arī sākām pirmo pilotprojektu ar pusaudžu resursu centru, kas ir sabiedrībā balstīts pakalpojums un kas ir šogad viens no veiksmīgākajiem piemēriem, ko arī kaimiņvalstis mācās no mums," sacīja Krivade.
Tāpat papildināts pakalpojumu klāsts un iegūta nauda. Tas gan lielā mērā noticis, pateicoties kovida pandēmijas radītajam spiedienam. Ne mazāk svarīgi – kāpināts rezidentūras vietu skaits speciālistiem. Liels ieguvums ir arī 10 valsts apmaksātas psihoterapeita, psihologa vizītes. Tiesa gan, jau iepriekš Latvijas Radio stāstījis par problēmām piemeklēt atbilstošus speciālistus, kuri šajā programmā piedalītos.
Tāpat pie paveiktajiem darbiem Krivade minēja sabiedrības informēšanu un cīņu ar aizspriedumiem. Piemēram, kampaņā "Viss ir Norm.a" – cilvēki ar psihiskās veselības traucējumiem dalījās savā pieredzē un mazināja aizspriedumus. Un arī Pavļuta laikā psihiskās veselības aktualitāte nav mazinājusies, uzskata Krivade.
Viņa pauda: "Patiešām es esmu sajutusi, un es domāju, ka arī nozare ir sajutusi absolūtu interesi par šīs nozares attīstību."
Krivade darbu ministrijā gan beigusi, bet par ministrijas nākotnes darbiem sauc atbalsta vairošanu bērniem ar psihiskās veselības problēmām. Tāpat jāveido jaunas specializētas programmas cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem, kā arī jānodrošina, ka pilngadību sasniegušie jaunieši nepaliek bez atbalsta.
Atzinīgus vārdus par panākto velta arī nozare
Visnotaļ atzinīgus vārdus par psihiskās veselības attīstību pēdējos gados paudusi arī nozare.
Latvijas Psihiatru asociācijas vadītājs, psihiatrs Māris Taube vērtēja, – lai arī ļoti nepieciešams sakārtot smagu hronisku pacientu ārstēšanu, kā arī mazināt aizspriedumus gados vecākās sabiedrības daļā, taču, neskatoties uz to, ir manāms, ka aizvadītajos gados psihiskajai veselībai kopumā sniegts ievērojams atbalsts.
Taube skaidroja: "Es tomēr redzu uzlabojumus! Grūti teikt, cik tie ir lieli, bet tiešām var teikt, ka tā prioritāte bija. Piemēram, šie speciālisti, kas nav tikai psihiatri, bet kas ir mākslas terapeiti, mūzikas, drāmas, deju, kustības terapeiti, fizioterapeiti. Viņi ir vairāk parādījušies psihiatrijā, tātad es varu brīvāk pieņemt darbā, man ir papildu slodzes. Un līdz ar to pacientiem būtiski uzlabojas ārstēšana. Vēl, piemēram, ir atsevišķi medikamenti parādījušies, teiksim, šizofrēnijas ārstēšanai, kas atzīti par vieniem no labākajiem pasaulē, kur faktiski ir viena retā reize, kur Latvija ir priekšā Lietuvai, kur pie mums ir tas medikaments pieejams, bet Lietuvā nav."
Taube uzteica arī pusaudžu resursu centra attīstību un psihiatru rezidentūras vietu skaita kāpumu. Tāpat valsts apmaksātu 10 psihoterapeita vizīšu ieviešanu Taube vērtēja atzinīgi. Un to tāpat vērtēja arī Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijas vadītāja, ārste psihoterapeite Gunta Andžāne. Viņa uzsvēra – aizvadītajos gados panākts, ka cilvēki sāk uzticēties psihoterapeitam un uztver to kā kopējās veselības sastāvdaļu. Andžāne gan uzskata, ka izpratnes veicināšanā liela loma bijusi nevis tieši prioritātes statusam, bet lielajiem notikumiem pasaulē – kovida pandēmijai un Ukrainā notiekošajam karam.
Vēl daudz darāmā
Andžāne uzskaitīja virkni darbu, pie kuriem vēl daudz jāstrādā: "Es domāju, ka jāturpina ieguldīties izglītībā, ir jāapmāca speciālisti. Arī izglītošana kā tāda bērnu, pusaudžu vidū, lai viņiem nerodas tā otra galējība, ka par to nerunāja vispār un tagad tā ir modes lieta. Tad, ja tu neesi tur bijis [pie psihoterapeita], tad tu esi vai nu atkritējs, vai lūzeris. Un pieskarties tai lietai, ka valsts iesaistās psihoterapeitiskajā procesā un uzņemas lielāku daļu kompensācijas."
Savukārt aizvadītajos četros gados, pēc Andžānes domām, jau daudz paveikts, vairojot rezidentūras vietas un nodrošinot valsts apmaksātās vizītes, taču tas jāturpina darīt vēl aktīvāk.
Taču – kā būs tālāk? Veselības ministrijas vadību pārņēmuši jauni politiskie spēki, ministres amatā stājusies "Apvienotā saraksta" virzītā Meņģelsone. Ārsti gan cer, ka arī turpmāk ministrija, saprotot, ka visu savest pilnīgā kārtībā nav iespējams, tomēr izvirzīs vienu vai dažas galvenās prioritātes.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs Latvijas Radio jau minējis, ka tas varētu būt insulta jautājums. Tur ir daudz uzlabojama gan profilaksē, gan diagnostikā, speciālistu pieejamībā un ārstēšanā.
Taču uzrunāta, pati jaunā ministre sacīja – tāda viena prioritāšu prioritāte viņas vadībā gan, visticamāk, izcelta netiks. Psihiskā veselība gan noteikti palikšot starp galvenajām jomām, jo iesākto darbu viņa vērtē kā ļoti labu, taču veselības sektors saskaras ar daudziem izaicinājumiem un visi pelnījuši vienlīdzīgas rūpes un uzmanību.
Meņģelsone norādīja: "Kopumā es raugos, lai tās lietas, kas ir labi un pareizi iesāktas, lai tās mēs turpinātu, bet ļoti svarīgi, lai mēs esam izveidojuši jaunu pilnā laika atalgojuma modeli. Otrā lieta noteikti ir tie jautājumi, kas ir saistīti gan ar veselības nozares stratēģiskajiem virzieniem, gan arī vienkārši noturību, un ar to ir saistītas prioritātes, kas ir tarifi onkoloģijā, specializētā pārtika, metodiskās vadības centri, mātes un bērna plāna pasākumi, arī paliatīvā aprūpe, primārās veselības aprūpe, reto slimību plāns, tā pati psihiskā veselība, rehabilitācija. Nākošais svarīgais ir ataudze un, protams, ir daudzas lietas, kas ir saistītas ar tarifu pārskatīšanu."
Arī iedzīvotāji novērtē paveikto
Taču to, vai darbs cilvēku psihiskās veselības labā ir pamanīts, novērtēt var tikai paši cilvēki. Latvijas Radio devās Rīgas ielās, lai vaicātu iedzīvotājiem, vai aizvadītās valdības darba laikā manījuši, ka psihiskā veselība bijusi jomas prioritāte.
Uzrunātie cilvēki sacīja:
Jā, es ievēroju. Mana mamma darbojas ar krīzes tālruni, tad šobrīd raksta visādus projektus saistībā ar to, tā ka – jā, es pamanīju.
Teikt, ka pamanīju, ka tā ir prioritāte valsts mērogā, – varbūt nē, nav bijusi padziļināta interese no manas puses. Bet savukārt, ka par šo tēmu diskutē vairāk mediju un sabiedrība – jā.
Es kā iedzīvotājs ar diagnozi ''depresija'', esmu pamanījusi, ka ir lielāks atbalsts. Es ievēroju daudz vairāk rakstus, kas popularizē jautājumus saistībā ar depresiju. Un es saņemu arī valsts apmaksātu psihologa palīdzību jau ilgstoši un esmu par to pateicīga.
Drīzāk laikam nepamanīju.
Tagad cilvēki jau kaut kā popularizē to visu un saprot, ka tas ir ļoti svarīgi – psihiskā veselība cilvēkam, tā ka –jā.
Tātad paši politiķi, speciālisti un pakalpojumu saņēmēji atzinuši – ministrija centusies doties nospraustā mērķa virzienā. Pēdējos gados audzis psihiskās veselības uzlabošanas pakalpojumu klāsts un pieejamība. Arī sabiedrības izpratne. Joma tikusi pie konkrētiem plāniem un galvenais – arī pie naudas. Grūti spriest, cik daudz būtu izdarīts, ja pasauli nebūtu skārusi kovida pandēmija un Krievijas karš Ukrainā. Cerību nākotnei dod jaunās ministres sacītais, ka psihiskā veselība būs arī viena no ministrijas prioritātēm nākotnē, taču tādu galvenās prioritātes statusu, kāds šai jomai bijis līdz šim, nākotne vairs nesola.