Tukuma pilsēta ir cieši saplūdusi ar blakus esošo Tumes pagastu, un daudzviet vienā ielas pusē mājas ir pilsētas teritorijā, bet otrā lauku. Turpmāk tā vairs nevarēs būt, jo kopš 2013. gada spēkā stājušies MK noteikumi Nr.242, kas nosaka, ka savrupmāju apbūves teritorijas nedrīkst paredzēt ārpus pilsētas vai ciema.
„Šādi atstāt viņus mēs vairs nevaram, tāpēc mūsu priekšlikums bija pievienot viņu teritorijas Tukuma pilsētai, lai saglabātos zonējums, bet, ja viņi nepiekrīt, tad mums šinī teritorijā ir jāparedz lauksaimniecības teritorija,” skaidro Tukuma novada domes arhitektūras nodaļas vadītāja Zane Koroļa.
Situācijas gan ir visai dažādas. Dažviet jau šobrīd piepilsētas laucinieki izmanto pilsētas infrastruktūru un vienīgā atšķirība ir nekustamā īpašuma nodokļa lielumā, bet citviet mājiņas uzceltas uz kādreiz dārzkopības kooperatīvam iemērītās zemes. „Mēs paši par savu naudu te visu izveidojām. Paši pirkām granti, paši pirkām melnzemi, grāvjus rakām, žogu likām un paši elektrību savilkām,” norāda Tumes pagasta iedzīvotājs Staņislavs.
Kādreizējo mazdārziņu iedzīvotājiem arī ir lielākie iebildumi pret pievienošanos un solītos pilsētas labumus viņi nemaz nevēlas.
Turklāt, lai izbūvētu pilsētas prasībām atbilstošu ceļu, zemes gabaliem uz katru ielas pusi jākļūst par trīs metriem mazākiem „Nu, tad padomājiet, mums jau diez vai tad nebūs līdz siltumnīcām tie trīs metri. Tas nozīmē, ka jātaisa pāri visi zemes plāni, viss jāpārmēra, pašiem viss jākārto,” saka Tumes pagasta iedzīvotāja Silvija.
Bet lielākās sāpes ir nekustamā īpašuma nodoklis, kas, pievienojoties pilsētai, vairs nebūs pārdesmit eiro kā šobrīd, bet gan 3-10 reizes lielāks. „N-tos gadus uz priekš pilsēta paplašināsies un būs mums jāiet pilsētā. Bet tuvākajos gados mēs to nevēlamies,” norāda vēl viens Tumes pagasta iedzīvotājs Voldemārs.
Jautājums par Tumes pierobežas zemju pievienošanu Tukumam tiks skatīts šā mēneša domes sēdē. Veiktās aptaujas liecina, ka pret pilsētnieku statusu ir 90% no 300 zemju īpašniekiem.
