Kas ir zemapziņas aizspriedumi?
Iztēlojieties, ka ir otrdienas vakars un jūs no savas darbavietas Rīgas centrā dodieties uz savām mājām kādā no Rīgas mikrorajoniem ar sabiedrisko transportu. Transports ir salīdzinoši tukšs, līdz vienā no pieturām iekāpj liels pūlis cilvēku. Gribot, negribot, jūs sākat skenēt visus iekāpušos un kategorizēt viņus grupās “lūdzu, sēdi man blakus!” un “lūdzu, soļo tālāk!” (vai, ja esat īstens latvietis, nodurtām acīm, visus automātiski ievietojat otrajā kategorijā). Šī ir jūsu zemapziņas aizspriedumu balss darbībā.
Vēl viens piemērs. Lūdzu, izlasiet nākamo rindkopu:
Sociālo uzvedību bieži uzskata pakļautu apzinātai indivīdu kontrolei. Tomēr jau teju trīs dekāžu garumā pieaugošs pētnieku loks balstās pieņēmumā, ka mūsu uzvedība parasti balstās mums pašiem neizzināmos priekštatos un pieredzēs, kuras dēvē par netiešām jeb slēptām.
Ja jūs palaidāt garām rindkopā iekļauto pareizrakstības kļūdu, tas ir tāpēc, ka jūsu zemapziņa caur slēptiem procesiem nekavējoties saprata burtu virknes priekštatos pareizo rakstību (priekšstatos) un nozīmi un veiksmīgi virzījās uz nākamā vārda interpretāciju.
Ar šādiem apziņas līmenī neizdibināmiem procesiem mēs saskaramies neskaitāmu reižu dienā – arī sabiedrības līmenī. Tā, piemēram, izglītības iestādēs netiešās asociācijas var izraisīt fenomenu, kas pazīstams kā stereotipu slazds. Ir parādīts, piemēram, ka jaunas meitenes bieži internalizē netiešās asociācijas, kas saistītas ar skolēna dzimumu un matemātisko sniegumu. Proti, vēl nesasniedzot 10 gadu vecumu, meitenes neapzināti sāk sekot pieņēmumam, ka sievietēm labāk padodas apgūt valodas, nevis matemātiku. Jo ciešākas ir šāda veida asociācijas, jo mazāka iespēja, ka attiecīgā persona vēlēsies apgūt ar matemātiku saistītos priekšmetus. Ar šo fenomenu ciešā sasaistē ir fakts, ka nomācošā vairākumā gadījumu tieši vīrieši apgūst STEM (Dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmas (angliski tiek sauktas par STEM – Science, Technology, Engineering and Mathematics – red.)) jomas, kā inženieriju un tehnoloģijas.
Šis ir tikai viens no piemēriem, kā sabiedrības kopējie zemapziņas stereotipi konstruē konkrētas cilvēku grupas, definējot, ko viņiem ir pieņemami darīt un ko nē. Lai identificētu to, kādi zemapziņas pieņēmumi pret lesbietēm, gejiem un biseksuāļiem, personām ar invaliditāti un sievietēm pastāv Latvijā un vēl 6 Ziemeļeiropas valstīs, biedrība “Safe Space” izveidoja platformu www.HiddenBias.eu, kurā pieejamo netiešo asociāciju testu 4 mēnešu laikā aizpildīja 4500 cilvēki.
Netiešo asociāciju tests
Netiešo asociāciju tests ir viena no plašāk izmantotajām slēptās izziņas izpētes metodēm pēdējās divās desmitgadēs. Testa būtība ir tajā, ka tiek piedāvāti vārdi un attēli, kas respondentam jāgrupē četrās kategorijās, no kurām katras divas ir savstarpēji saistītas. Piemēram, lai noteiktu aizspriedumu līmeni pret personām ar invaliditāti, testa gaitā ir nepieciešams grupēt attēlus, kas atbilst (a) personām ar invaliditāti, (b) personām bez invaliditātes, kā arī vārdus ar (c) pozitīvu un (d) negatīvu konotāciju.
Eksperimentā ir septiņas dažādas kārtas, kuru gaitā programmatūra fiksē respondenta atbilžu sniegšanas ātrumu, kas raksturo tā attieksmi pret piedāvātajiem stimulvārdiem un attēliem. Piemēram, vienā no testa kārtām vienā kategorijā ir nepieciešams grupēt attēlus, kas atbilst personām ar invaliditāti, un negatīvus īpašības vārdus. Jo īsāks reakcijas laiks, jo respondents saskaras ar mazāku kognitīvo piepūli, veicot grupēšanu. Šajā kārtā ātrāka reakcija nozīmē augstāku aizspriedumu līmeni pret cilvēkiem ar invaliditāti.
Vienā citā būtiskā testa kārtā grupēšana ir jāveic pretēji – vienā kategorijā ievietojot attēlus, kas atbilst personām ar invaliditāti, un pozitīvus īpašības vārdus. Respondenta netiešo aizspriedumu līmenis tiek noteikts, atņemot vidējos atbilžu sniegšanas ātrumus starp šīm divām kārtām.
Pētījuma rezultāti
Pētījuma analīze iezīmē virkni intriģējošu un nozīmīgu tendenču. Tālāk pievienotajā grafikā apkopoti vidējie slēpto asociāciju rādītāji pret personām ar invaliditāti, sievietēm un LGB personām visās 7 pētījumā iekļautajās valstīs. Piebilde, ka, jo tālāk pa kreisi no 0 vērtības atrodas kāds rādītājs, jo negatīvāki slēptie aizspriedumi pret konkrēto mazākaizsargāto grupu pastāv konkrētās valsts respondentu starpā.
Redzams, ka diezgan skaidri iezīmējas katras pētāmās kategorijas “vieta” spektrā. Tirkīza krāsas punkti, kas attiecas uz invaliditātes testa rezultātiem, vairumā gadījumu atrodas virs nulles vērtības, liecinot par pret personām AR invaliditāti iekļaujošām netiešajām asociācijām (proti, kopumā respondentiem testa gaitā ir bijis viegli asociēt pozitīvos stimulvārdus ar attēliem, kas apzīmē personas AR invaliditāti). Violetie punkti, kas korespondē ar dzimuma testa rādītājiem, pārsvarā atrodas zem nulles vērtības, kas nozīmē, ka vairumam respondentu ir tendence zemapziņā automātiski saistīt sievietes ar ģimenes jēdzieniem (piem., “bērni”, “laulība”, “radinieki”), kamēr vīriešus – ar karjerai piesaistītiem jēdzieniem (“nauda”, “bizness”, “nodarbinātība” u.c.). Līdzīga situācija ir arī seksualitātes testā (dzeltenie punkti), kur 5 no 7 valstīm vidējie rādītāji ir negatīvi, liecinot, ka caurmērā respondentiem ir kognitīvi vieglāk asociēt negatīvus īpašības vārdus (“neglīts”, “slims” u.tml.) ar lesbietēm, gejiem un biseksuāļiem.
Ziņojumā pastiprināti pievērsta uzmanība arī tam, kādi faktori katrā valstī viskonsekventāk ietekmē zemapziņas pieņēmumus (gan pozitīvos, gan negatīvos) pret katru no pētītajām grupām. Tā, piemēram, Latvijā seksualitātes testa kontekstā novērojama pozitīva korelācija starp respondentiem ar iekļaujošiem slēptajiem pieņēmumiem un pozitīvām attieksmēm pret nevalstiskajām organizācijām, kas publiski cīnās par LGB personu tiesībām. Šis liecina par augstu sabiedrības uzticēšanās līmeni NVO sektoram attiecībā uz atvērtas sabiedrības veicināšanu.
Pretēja situācija izveidojās dzimumu testa kontekstā. Latvijā (un arī Dānijā) respondenti ar iekļaujošām attieksmēm pret sievietēm kopumā ir skeptiski noskaņoti pret reliģisko organizāciju centieniem veicināt atvērtu un sievietēm draudzīgu sabiedrību, Šis liecina par kopumā zemu uzticēšanās līmeni reliģisko organizāciju centieniem veicināt sievietēm iekļaujošu vidi.
Ar pētījuma pilno ziņojumu var iepazīties šeit, kā arī vietnē www.SafeSpace.lv.
Par projektu
Vietne www.HiddenBias.eu izstrādāta, biedrībai “Safe Space” sadarbojoties ar Konrāda Adenauera fondu Latvijā, kā arī Kasparu Eglīti no medicīnas tehnoloģiju projektu studijas LU DF LAB. Tajā ikviens interesents var izmērīt savus zemapziņas aizspriedumus pret sievietēm, personām ar invaliditāti, kā arī gejiem, lesbietēm un biseksuāļiem.
Biedrība “Safe Space” ir 2019. gada novembrī dibināta biedrība, kuras mērķis ir veicināt izpratni par mazākaizsargātām sabiedrības grupām Latvijā.
