Rīgā, Radio ielā, tolaik 22 gadus vecais students Bruno Javoišs 1963. gada 5. decembra rītā 76 metrus augstajā radiotornī netālu no toreizējās pilsētas milicijas pārvaldes uzvilka paša šūtu sarkanbaltsarkano karogu. Tagad viņš saka, ka rīkotos tāpat, tikai uzvilktu citas kurpes.
"Lai tiktu uz torni, man bija jānokāpj lejā un jālec uz konstrukcijas, tad pa trepēm augša. Pati augša bija tik šaura, ka tad bija jārāpjas no ārpuses. Tālāk bija pamatne, no kuras cēlās augšā masta stienis.
Tā bija ļoti tumša nakts, nevarēja redzēt, bet tikai dzirdēt, ka augšā plīvo viļņainais Latvijas PSR karogs; tas bija jānomaina. Naiva bija doma, ka, paceļot karogu, pazudīs okupācijas vara," stāstīja Javoišs.
Javoišs tika tiesāts par "pretpadomju aģitāciju" un Mordovijas lēģeros pavadījis septiņus gadus.
Lai cildinātu viņa un to cilvēku veikumu, kuri pretojās padomju okupācijas režīmam un atgādināja par zaudēto Latvijas suverenitāti, Radio ielā taps piemineklis. Žūrija par labāko atzinusi tēlnieka Kristapa Gulbja piedāvāto metu ar devīzi "Svešo varai spītējot".
"Idejas pamatā ir Latvijas karogs, kas vienlīdz labi nolasās no visām pusēm. Piemineklis būtu visiem tiem, kas iebilda padomju varai," teica tēlnieks Kristaps Gulbis.
Plānots, ka piemiņas zīme tiks izgatavota no pulēta tumši sarkana granīta un nerūsējošā tērauda loksnēm. Diennakts tumšajā laikā piemiņas zīmi izgaismos no iekšpuses. Vairāk nekā trīs metrus augstais piemineklis Radio ielā varētu būt gatavs 2023. gadā, kad apritēs 60 gadi, kopš Rīgas centrā tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.
