"Viss pludo, un katru pavasari pludo, tāpēc viņi, nabadziņi, nevar iebraukt. Kad ir lielie plūdi, jūs vispār nestādaties priekšā, kas te darās," stāstīja Jelgavas novada iedzīvotāja Mārīte. Viņa sacīja – tālāk dzīvojošie jau nedēļu liek mašīnas nostāk prom no mājām, uzvelk zābakus un dodas mājup brienot. Arī viņas pašas meita spiesta auto atstāt pie kaimiņiem un mājās nokļūst, brienot pa ūdeni.
"Visas palienas pļavas apkārt, arī tur zemākās mājas ir ūdenī iekšā," teica Jelgavas novada iedzīvotājs Kārlis Amoliņš.
Pirms pāris gadiem pašvaldība ar Eiropas līdzfinansējumu – vairāk nekā diviem miljoni eiro – padziļināja grāvjus, izbūvēja caurtekas, slūžas, kas regulē ūdens līmeni, kā arī veica virkni citu darbu. Tas īstenots Svētes upes vienā pusē, tikmēr iedzīvotāji norādīja – situācija otrpus upei tagad kļuvusi vēl sliktāka.
"Tā ir upes lejtece, tā ir augštece, tur var redzēt, ka pusmetru ir starpība, ūdens pret kalnu netek, tur ir inženierei kļūda. Ja šīs slūžas attaisītu, būtu labi," sacīja Bāra ceļa iedzīvotājs Vilnis Vaškevics Jelgavas novadā.
Pašvaldības viena no atbildīgajām personām par projektu ir hidroinženiere Žanna Barkovska. Uz jautājumu, kāpēc veidojas šādi plūdi, lai gan ieguldīti divi miljoni eiro, viņa atbildēja: projekta nauda paredzēta vien upes vienai pusei.
"Svētes upes līmeņi netiek regulēti, tā ir dabīga tecēšana, šī projekta realizācija vairāk bija tendēta uz Miezītes ceļa un Būriņu ceļa rajonu virsūdeņu uzlabošanu," skaidroja Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes "Pilsētsaimniecība" pārstāve Kristīne Lazdiņa.
Iedzīvotājiem gan ir pretenzijas pret teikto.
"Ūdeni tur noslēdz nost un slīcina mūs. Hidroinženiere atbildēja tā, ka Miezītes ceļā ir daudz vairāk cilvēku, kas slīkst, nu, ja jūs slīksiet, tad mēs jūs izglābsim, un vispār, kāpēc jūs tur nopirkāt īpašumu," zināja stāstīt Vaškevics.
"Būvējot mājas vai izvēloties, kur dzīvot, cilvēkam jārēķinās, – ja tu esi upju aizsargjoslā vai tauvas joslā, mēdz katru gadu būt applūšanas riski, ar ko arī jārēķinās," norādīja hidroinženiere.
Viņa apgalvoja, ka problēmu risināšanai varētu līdzēt Svētes upes grunts tīrīšana, kas ir pašvaldības darbu plānā, taču vēl nav skaidrs, kad to varētu darīt. Patlaban slēgts transporta kustībai arī kritiskā stāvoklī esošais Bāra ceļa tilts, kas bīstams arī gājējiem.
"Pašlaik ir izstrādāta būvniecības iecere šī Bāra ceļa tilta atjaunošanai un tiek gatavota dokumentācija iepirkuma procedūrai," klāstīja Lazdiņa.
Šogad pašvaldība arī sola Bāra ceļa paaugstināšanu posmā, kuru Svētes upe regulāri appludina. Tikmēr šobrīd iedzīvotāji turpina brist uz mājām, tomēr tik kritiska situācija, ka būtu nepieciešama evakuācija, nav.
