Aptauja liecina par neapdomību
Lai apjaustu sabiedrības izpratni par elektrodrošību, AS "Sadales tīkls" sadarbībā ar SKDS veica Latvijas iedzīvotāju aptauju. Saskaņā ar rezultātiem aptuveni 80% orientējas elektrodrošības jautājumos, bet tikai 40% to pārrunājuši ģimenēs un ar bērniem.
Lai gan aptauja rāda, ka vīrieši ir zinošāki par elektrodrošību, tomēr statistika liecina, ka vīrieši ir pārdrošāki un pieļauj muļķīgas kļūdas, gūstot traumas.
AS “Sadales tīkls” pētījums “Latvijas iedzīvotāju izpratne par elektrodrošību” veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, šī gada vasarā aptaujājot 1005 dažāda vecuma un dzimuma iedzīvotājus visā Latvijā.
Tāpat aptauja liecina, ka 49% Latvijas iedzīvotāju sava mūža laikā – bērnībā vai vēlāk – ir veikuši bīstamas darbības ar elektroiekārtām vai elektrības infrastruktūru. Tostarp 30% ir neapdomīgi rīkojušies ar elektrības kontaktiem, piemēram, bāzuši priekšmetus rozetēs vai neuzmanīgi, velkot aiz vada, atvienojuši elektroierīces no sprieguma. Savukārt 27% – lietojuši elektroierīces ar bojātu vadu izolāciju vai nedrošas ierīces, kas mēdz ar elektrību “drusku iesist pa pirkstiem”.
3% iedzīvotāju ir veikuši arī pārgalvīgas un bīstamas darbības – mēģinājuši kaut ko iemest elektrības vados, rāpušies elektrības balstos vai mēģinājuši nesankcionēti atraut vaļā transformatoru apakšstaciju durvis, lai tajās iekļūtu.
Jautāti par bīstamo darbību iemesliem, 42% aptaujāto atbildēja, ka šādi rīkojās cerībā, ka nekas slikts nenotiks, bet katrs trešais (33%) – jo nezināja, ka veiktās darbības ir bīstamas. Savukārt 7% atzina, ka veica neapdomīgās darbības elektrības tuvumā, jo neuzskata, ka tas ir bīstami.
Atbilstoši datiem vīrieši biežāk nekā sievietes ir veikuši neapdomīgas vai bīstamas darbības ar elektroinfrastruktūru, cerot, ka nekas nenotiks.
Sekas - smagas un pat traģiskas
LTV raidījumā par savu pieredzi, gūstot smagu elektrotraumu, pastāstīja Gatis Caunītis: “Mans stāsts bija 1994. gadā, kad pēc smagas elektrotraumas es zaudēju abas rokas. Tas bija ļoti, ļoti smags periods, lai atveseļotos un atgūtos. (..) Man paveicies, ka esmu izdzīvojis. Bet sekas ir redzamas – esmu zaudējis rokas. Bet dzīvot tas mani nav apturējis.”
Arī “Sadales tīkls” paziņojumā medijiem skaidroja, ka pārgalvīgas vai neapdomīgas darbības ar elektrības kontaktiem un ierīcēm ir biežākais iemesls elektrotraumām, ko ik gadu gūst kā pieaugušie, tā bērni. Pieaugušo vidū no elektrotraumām visbiežāk cieš vīrieši, un nereti cēlonis ir lēmums pašiem veikt elektroiekārtu remontu, tās neatvienojot no sprieguma vai neatslēdzot īpašumam elektrības padevi. Savukārt mazi bērni elektrotraumas visbiežāk gūst, tiekot klāt neizolētiem elektrības vadiem vai piekļūstot rozetēm, kurās mēģina iebāzt pirkstus vai priekšmetus.
"Nekādā gadījumā nedrīkst remontēt no sprieguma neatslēgtas ierīces vai lietot bojātas ierīces – vai būtu traucēta to darbība vai, piemēram, bojāta vada izolācija. Vadu vai pašu ierīču pārtīšana ar izolācijas lenti nav risinājums – ja notiks īssavienojums, strāvas trieciens var būt nāvējošs. Ja mājoklī ir mazi bērni, svarīgi parūpēties par viņu drošību – piemēram, uzstādot kontaktligzdu bloķētājus. Nekad nedrīkst mazus bērnus atstāt bez uzraudzības elektroinfrastruktūras vai pie strāvas pieslēgtu ierīču tuvumā un, bērniem paaugoties, aicinām vecākus ar viņiem regulāri pārrunāt elektrodrošības noteikumus. Diemžēl pētījums rāda, ka vecāki ne vienmēr atgādina saviem bērniem par elektrodrošību,” paziņojumā medijiem norādīja uzņēmum vadītājs.
Elektrotraumu nopietnību apliecināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule. Dienesta mediķi katru nedēļu dodas sniegt palīdzību kādam, kurš guvis elektrotraumu. Bieži cilvēki gūst plašus ķermeņa apdegumus vai sirdsdarbības traucējumus, kas var parādīties tikai vēlāk
"Bet dažkārt elektrība arī nogalina. Piemēram, kāda pusaudža dzīvība šovasar izdzisa burtiski acumirklī pēc tam, kad zēns bija iekļuvis nožogotā privātā teritorijā, kur atrodas elektrotīkli. Savukārt kāds vīrietis spēka gados nāvējošu elektriskās strāvas triecienu saņēma, veicot remontdarbus ūdenssūknim, neaizdomājoties par blakus esošajiem atkailinātajiem elektrības vadiem," informēja Cipule.
Lai uzrunātu bērnus un jauniešus, šovasar tapusi īsfilma par elektrodrošību.
