ĪSUMĀ:
- Skolas slēdz vai reorganizē nepietiekama skolēnu skaita dēļ.
- Visvairāk slēgto skolu Alūksnes novadā.
- Visvairāk skolu reorganizēts Bauskas novadā.
- Šogad durvis vērs sešas jaunas skolas.
Visvairāk slēgto skolu Alūksnes novadā
Visbiežāk iemesls skolu reorganizācijai vai slēgšanai ir nepietiekams skolēnu skaits, norāda pašvaldībās. Šogad apvienotas 28 izglītības iestādes – lielākoties pirmsskola pievienota kādai citai izglītības iestādei. Reorganizētas, mainot to izglītības līmeni uz zemāku – 12, bet slēgtas 25 dažādas skolas visā Latvijā. Šogad visvairāk slēgto skolu ir Alūksnes novadā. Tur skolu tīkla optimizācija nozīmēja, ka pašvaldība lēma slēgt trīs skolas. Kā stāsta novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunita Kupča, viena no tām bija Liepnas internātpamatskola.
„Liepnas internātpamatskola tika slēgta sakarā ar to, ka valsts lēma nedot finansējumu izglītības iestāžu uzturēšanai. Galvenais ir šis iemesls. Liepnas pagastā ir arī otra skola, tā ir Liepnas vidusskola, kurā visus Liepnas internātpamatskolā esošos bērnus arī varēja uzņemt,” skaidro Kupča.
Viņa gan Latvijas Radio atklāj, ka no nākamā gada arī Liepnas vidusskolu reorganizēs, to pārveidojot par pamatskolu. Šogad Alūksnē slēgtas vēl divas skolas – Ilzenes pamatskola un Jaunlaicenes sākumskola, stāsta Kupča. Iemesls – abās skolās bijis nepietiekams bērnu skaits.
„Ilzenes pamatskolā iepriekšējā gadā mums pirmajās deviņās klasēs bija 25 bērni un septiņi vēl pirmsskolā. Šāda skola nevar pastāvēt, un nav arī iespējama kāda reorganizācija par sākumskolu, jo šis skolēnu skaits vienkārši nav pietiekams,” stāsta Kupča.
Tagad Ilzenes un Jaunlaicenes bērni mācās Alūksnes pilsētas vai citās tuvākās novada skolās. Pašvaldība speciāli tam izveidojusi arī skolēnu autobusu maršrutu. Tagad gan jādomā par ēkām. No tām lielākā ir Liepnas pamatskolas ēka.
„Pašvaldība piedāvājusi gan ministrijām kādu funkciju veikšanai, izmantošanai. Bet ieinteresētību neviens nav izteicis par Liepnas internātpamatskolas ēku. Ilzenes pamatskolas ēka daļēji tiek izmantota, tur ir bibliotēka,” stāsta Kupča.
Skolu reorganizētāji Bauskas novadā
Šogad aktīvākais skolu reorganizētājs, mainot to statusu uz zemāku, ir Bauskas novads. Tur Īslīces un Uzvaras vidusskolas no šā gada kļuvušas par pamatskolām, bet Mežotnes pamatskolā turpmāk varēs mācīties tikai sākumskolā no 1. - 4. klasei. Tāpat Bauskas novads jau tagad lēmis, ka no nākamā gada Mežgaļu pamatskola kļūs par sākumskolu. Šogad vienu skola slēgta arī Kocēnu novadā – Jaunburtnieku pamatskola.
Kā stāsta novada priekšsēdētājs Jānis Olmanis, lēmums pieņemts, jo skola pildījusi internātskolas funkciju. Tajā mācījušies bērni, kuriem bija grūtības citās skolās skolās un, lai gan bijis pietiekams skolēnu skaits, tajā mācījās maz tieši Kocēnu novada bērnu.
„Piemēram, pagājušogad arī, mums 9. klasē bija 17 bērni, kas patiesībā ir ļoti daudz. No tiem 10 bija no citām pašvaldībām - no Valmieras, Burtnieku novada, Mazsalacas, un līdz ar to mēs sākām saprast, ka tā skola ir tāda sociālā skola, kuru ļoti labprāt izmanto citas pašvaldības. Bet mēs tajā Jaunburtnieku skolā ieguldījām diezgan lielas finanses, lai varētu nodrošināt gan pedagogu atalgojumu, gan to skolu uzturēt,” skaidro Olmanis.
Šobrīd bērniem pašvaldība nodrošina autobusu, kas tos nogādā Kocēnu novadā esošajā vidusskolā. Tāpat tieši slēgtas skolas dēļ salabots ceļš uz Valmieru un Kocēniem, lai pēc skolas slēgšanas būtu ērtāk bērnus nogādāt citās izglītības iestādēs. Un kā norāda Olmanis, lai gan pirmais gads nesis zaudējumus, turpmāk pēc skolas slēgšanas, finanšu līdzekļus varēs ietaupīt.
„Jo mēs izmaksājam gan skolotājiem, gan visiem tehniskajiem darbiniekiem kompensācijas. Plus vēl veicām šo ieguldījumus, lai izveidotu jaunu pirmsskolas izglītības iestādi un sakārtojām šo ceļu tīklu. Bet es domāju, ka ilgtermiņā mēs būsim ieguvēji arī finansiāli,” uzskata Olmanis.
Šogad sešas jaunas skolas
Tomēr, lai gan vairāk runā par slēgtajām izglītības iestādēm, šogad durvis vērušas arī sešas jaunas. Lielākoties pirmsskolas – divas Garkalnē un pa vienai Ikšķiles un Dobeles pašvaldībās. Tāpat arī Saldus novadā dibināta Kalnsētas speciālā internātpamatskola. Bet sākumskola atvērta Līgatnes novadā.
Kā stāsta Līgatnes novada vadītājs Ainārs Šteins, tā ir daļa no šogad īstenotās visa novada izglītības reformas. Novads bija arī secinājis, ka bērni novadā ir, bet liela daļa mācās citur.
„Sabiedrība pati pateica priekšā, kas ir jādara. Viņi pateica, izveidojiet tādu skolu, kur vēlas mācīties mūsu bērni, un bērni mācīsies tuvu mājām. Un tika pieņemts šis lēmums atstāt Līgatnes vidusskolu, Līgatnes pilsētā izveidot pilnīgi jaunu skolu, kurā ir gan sešgadīgo grupiņa, gan skolā ir pagaidām tikai viena pirmā klase. Nākamgad būs pirmā, otrā, tad pirmā otrā, trešā un tā tālāk,” stāsta Šteins.
Pēc viņa teiktā, jaunajā skolā mācību process ir mūsdienīgāks, un tādā veidā tagad viņi cer noturēt bērnus pie sevis. Tomēr Šteins neslēpj, ka, iespējams, Līgatnes vidusskolu ilgtermiņā būs nepieciešams reorganizēt par pamatskolu. Kad tas varētu būt, vēl spriest nevar. Cik skolu reorganizēs vai likvidēs nākamgad, apkopots vēl nav. Bet jau tagad redzams, ka pašvaldības, kas sākušas skolu reformu, to arī turpina darīt.
“Skola beidzas, jo beidzas bērni”
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks (“Vienotība”) intervijā Latvijas Radio atzina, ka pašvaldībai būs jāķeras pie jautājuma par skolu tīkla sakārtošanas. Piemēram, nākamajā gadā Sunākstes pamatskolā varētu nebūt 1.klases, un novada deputātiem būs jālemj par skolas nākotni. “Skola beidzas, jo beidzas bērni,” viņš atzina.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka skola ir vietējās sabiedrības mugurkauls un svarīgākā iestāde. Katra situācija gan esot vērtējam atšķirīgi, un jāieklausās gan sabiedrības viedoklī, gan jāskatās uz kvalitāti skolā, teica Libeks, uzsverot – nevar apgalvot, ka maza skola vienmēr nozīmē nekvalitatīvu izglītību.
Savukārt, mazinot skolu tīklu, jādomā par bērnu vadāšanu, jo jau pašlaik uz mazajām skolām bērni nereti no viensētām brauc pusstundu. Vēl attālāka skola nozīmētu ceļā pavadītu kādu stundu.
