Ik gadu Latvijā vidēji noslīkst 136 cilvēki. Šis skaitlis starp Eiropas Savienības valstīm mūs ierindo pirmajās vietā negatīvā ziņā. Visbiežāk noslīkušie bijuši gados jauni, pārgalvīgi vīrieši.
Arī atrašanās nezināmā ūdenstilpē, peldēšana naktī un pārgalvīga lēkšana ūdenī daudzkārt ir beigusies ar nāvi.
"Baudām grādīgos dzērienus un dodamies peldēt – pirmā kļūda, un ļoti nozīmīga, jo tas, ko mēs redzam: ļoti bieži alkohols un ūdens prieki ir saistīti. Man pašai šajā nedēļas izskaņā sanāca laivot un es skatos – jaunieši atpūšas, laivo, bet drošības vestes ir paliktas zem dibena," stāstīja Valsts ugunsdzēsības un glabšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes pārstāve Sandra Vējiņa.
Nelaimes ūdenstilpēs bieži ir saistītas ar bezrūpīgu rīcību un visvienkāršāko drošības pasākumu neievērošanu. Organizācija "Glabsim.lv" un Peldēšanas federācija uzskata – galvenais cēlonis tam, ka Latvijā slīkoņu ir daudz, ir arī zemā peldētprasme.
"Ļoti daudziem bērniem ir vispār ierobežotas iespējas mācīties peldēt. Ja vecāki nevar finansiāli atļauties mācīt peldēt, tad bērns faktiski nemācās peldēt, kas, manuprāt, nav pieņemami," sacīja "Glabsim.lv" dibinātājs, ārsts Roberts Fūrmanis.
Gadiem ilgi ministrijās un atbildīgajās Saeimas komisijās esot bezatbildīga attieksme pret obligāto peldētapmācību skolās.
Peldēšanas eksperts un glābēju organizācijas pārstāvis norādīja arī uz citiem ar likumu risināmiem jautājumiem.
"Ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas pašvaldības Latvijā, kuras izturas ar adekvātu attieksmi pret to, kādā veidā organizēt saviem iedzīvotājiem drošu peldēšanos, labiekārto peldvietas, nodrošina tur glābšanas dienestu," teica Fūrmanis.
"Likums nosaka, ka tikai līdz 12 gadu vecumam laivojot jābūt obligāti vestei, bet no 13 gadu vecuma nevajag. Likums nereglamentē to, vai drīkst atrasties alkohola reibumā uz ūdens laivojot. Nu tādas triviālas lietas, bet tas viss kopsummā arī veido šo traģisko statistiku," norādīja Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs.
Pasaules noslīkšanas novēršanas dienā uzmanību pievērš arī cietušo glābšanai. Lai arī varbūtība izglābt slīkstošu cilvēku ir maza, tomēr der zināt – glābjot nelaimē nonākušo, jāizvairas no slīcēja tvēriena. Labāk jāpadod kāds peldošs priekšmets, kas palīdz noturēties virs ūdens. Taču vispirms – jāzvana 112.
"Vēl nopietna kļūda – kad dodamies atpūsties, mēs ieslēdzam kaut kādu – "Viss ir skaisti!" – un aizmirstam pat, kur atrodamies. Ja mēs laivojam, vismaz zināt to posmu, kurā vietā es iekāpu Gaujā laivā un līdz kurienei man ir plānots aizlaivot," piebilda VUGD pārstāve.
Problēma Latvijā ir ne tikai noslīkšana, bet arī dažādu traumu gūšana ūdenī. Pērn bijuši vairāk nekā 80 gadījumi, kad gūtas traumas, piemēram, lecot ūdenī uz galvas. Pērn 10 cilvēki kļuvuši par invalīdiem, jo guvuši nopietnus mugurkaula vai galvaskausa lūzumus.
