Reaģējot uz nodokļu reformas ietvaros notikušajām izmaiņām Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, uzņēmēji strauji samazinājuši ziedojumus dažādām sporta organizācijām. Tā rezultātā privāto ziedojumu apjoms samazinājies par trim ceturtdaļām. Satraukumu par šo situāciju pauduši vairāki simti Latvijas sportistu un nozīmīgāko sporta organizāciju pārstāvju.
Saeimas Sporta apakškomisijā, kur otrdien, 4.septembrī, apspriesti iespējamie risinājumi, Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols skaidroja, ka sporta organizāciju atkarība tieši no uzņēmēju labvēlības ir vēsturiski izveidojusies.
"Privātpersonas vēsturiski ziedo galvenokārt kultūrai un mākslai, uzņēmēji vēsturiski ziedoja sportam. Tā ir gadiem iegājusies sistēma, kas tagad tiek sagrauta, un vietā nekas netiek piedāvāts," teica Koziols.
Viņš arī uzsvēra, ka valsts jau ilgstoši nav pildījusi Sporta likumā noteikto: "Sporta likumā ir rakstīts, ka valstij ir jānodrošina visas sporta izlases ar finansējumu. 20%-30% tas notiek realitātē."
Straujais ziedojumu apjoma kritums apdraud Latvijas sportistu sagatavošanos līdzdalībai nozīmīgās sacensībās, tostarp 2020.gada vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā.
Lai situāciju glābtu, sporta nozarei jau šogad būtu nepieciešama aptuveni divu miljonu eiro liela papildu dotācija no valsts budžeta. Skaidrības par to, kur šādu naudu ņemt, šobrīd nav. Tāpat nav skaidrs, vai nākamā gada valsts budžetā būs iespējams atrast papildu līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā. Tie būtu nepieciešami, lai kompensētu sponsoru ziedojumu sarukumu.
Latvijas Handbola federācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis ir pārliecināts, ka ziedojumu aizstāšana ar budžeta naudu vairotu sistēmas caurskatāmību.
"Tā neienākusī 10 miljonu daļa, mums ir acīmredzami, ka viņa ir nākamā gada valsts budžetā vajadzīga. Viņa tad, protams, būs daudz transparentāka, visiem caur budžetu būs redzams, kam tā nauda pēc vienotiem kritērijiem aiziet," sprieda Bičevskis.
Mazināt sporta atkarību no ziedotāju labvēlības mudināja arī Saeimas Sporta apakškomisijas deputāts Ilmārs Latkovskis.
"Atkarība no ziedojumiem ir pārāk liela Latvijas sportā. Tā ir pozitīvi darbojusies, ir bijuši ieguvumi, bet kā sistēma kopumā, ja tur ir viena trešdaļa, tad tas ir par daudz," vērtēja deputāts.
Kā sēdē norādīja sporta organizāciju pārstāvji, ziedojumi sportam šā gada pirmajos sešos mēnešos sarukuši par pusi.
Finanšu ministrija (FM) papildu naudu sportam vai jaunas atlaides ziedotājiem gan pagaidām nesola un aicina nogaidīt.
"Mēs šobrīd uzskatām, ka pēc datiem, kas ir tikai par pusgadu, nevar veikt nekādus nopietnus secinājumus. Uzņēmēju tendence vismaz iepriekšējos gados bija tāda, ka aptuveni 44% ziedojumu tiek veikti gada pēdējos mēnešos. Lielā ziedojumu masa ir tad, kad uzņēmums zina, kāds tam bija šis gads. Nevar gaidīt, ka uzņēmēji ļoti aktīvi ziedos janvārī, kad viņiem ir tikko ieviests jauns uzņēmumu ienākuma nodoklis, kad viņi neko nezina. Tad, kad grāmatveži sapratīs, kāds viņiem ir gads, kādi viņiem ir nodokļu maksājumi gada griezumā, tajā brīdī viņi arī sapratīs, kā rīkoties ar saviem līdzekļiem," norāda FM pārstāve Astra Kaļāne.
Priekšlikumu sportam piešķirt papildu naudu nākamnedēļ vērtēs premjera vadītā Latvijas Nacionālā sporta padome. Tikmēr koalīcijas partijas lēmušas atbalstīt "Vienotības" rosinājumu sabiedriskā labuma organizācijām novirzīt 1% iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Politiķi uzskata, ka tas varētu aizstāt sarūkošos ziedojumus nevalstiskajām organizācijām un sportam.
Šā gada valsts budžetā sporta nozarei kopumā paredzēts nedaudz vairāk kā 51 miljons eiro.
