Federācijas pārstāvji otrdien apakškomisijas sēdē uzsvēra, ka Latvijā noslīkšana kā nāves cēlonis tiek konstatēta piecas reizes biežāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, un tā ir otrais biežākais nāves cēlonis bērniem un jauniešiem līdz 19 gadu vecumam. Tāpēc tiek rosināta ideja ieviest peldēšanas apmācību kā obligātu sākumskolas skolēniem.
Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Kaspars Pone norādīja, ka šie skaitļi ir dramatiski: “Protams, mūs neapmierina Izglītības [un zinātnes] ministrijas nostāja, ka naudas nav un mēs neko nedarām. Tiek ļoti liela uzmanība pievērsta tieši ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitam un tiek milzīgi lieli līdzekļi ieguldīti, lai uzlabotu šo statistiku. Diemžēl saistībā ar noslīkušajiem un ar peldēšanu netiek ieguldīti preventīvi nekādi līdzekļi, lai šo situāciju uzlabotu."
Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Upenieks savukārt norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jādomā par obligātu peldēšanas apmācības programmas ieviešanu skolās, kā arī aicināja iedzīvotājus jaunajā peldēšanas sezonā būt uzmanīgiem uz ūdens, informēja Saeimas Preses dienests.
“Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka vidēji uz 100 000 iedzīvotājiem ik gadu pie mums noslīkst seši līdz septiņi bērni, kas ir vislielākais traģiskākais rādītājs visā Eiropas Savienībā,” uzsvēra Upenieks, akcentējot, ka atbildīgajām iestādēm būtu jādomā arī par preventīviem pasākumiem iedzīvotāju peldētprasmes uzlabošanā.
Apakškomisijas deputāti arī norādīja, ka valstī nepieciešama viena peldēšanas apmācību programma, vienlaikus domājot par Eiropas Savienības līdzekļu ieguldīšanu sporta būvēs, kā arī regulāras sabiedrības informēšanas kampaņas.
Lai skolās ieviestu obligātu peldētprasmes apmācību, valstī būtu jāuzbūvē vēl 20 peldbaseini, deputātiem sacīja Latvijas Peldēšanas federācijas pārstāvji. Patlaban apmācības programma ir izstrādes procesā, un tā paredz, ka peldēšanas nodarbībai jābūt obligātai 1.-4.klašu audzēkņiem visās vispārējās izglītības iestādēs, kurām peldbaseins vai bērnu apmācībai piemērota baseina vanna ir pieejama 50 kilometru rādiusā.
Savukārt IZM pārstāvis deputātus informēja, ka patlaban finansējums nodarbību ieviešanai ir nepietiekams, un nākamajos gados ministrija to valdībai neplāno lūgt. Šogad tam būtu nepieciešams vairāk nekā miljons eiro, bet nākamgad vairāk nekā divi miljoni, teica IZM pārstāvis, norādot, ka šī mērķa īstenošanai vairāk jāsadarbojas peldēšanas federācijai un pašvaldībām.
Peldbaseiniem papildu finansējumu ne šogad, ne nākamgad no valsts nepieprasīs. Tā vietā tuvāko gadu laikā esošā budžeta ietvaros varētu nodrošināt katru sākumskolas skolēnu ar 38 stundu peldēšanas apmācību. Viena stunda vienam skolēnam izmaksātu vienu eiro un 42 centus, aprēķinājuši ministrijas darbinieki.
Baseinus, kas atrodas Natālijas Draudziņas vidusskolā, izmanto gan vietējie skolēni, tāpat blakus esošās Rīgas 22.vidusskolas audzēkņi. Otrdien uz nodarbību atnākuši Rīgas sākumskolas „Valodiņa” otrās klases bērni, no kuriem daži mācību gada laikā ir iemācījušies peldēt, bet daļa vēl ne. „Tā kā es strādāju ar peldētapmācības bērniem, viena gada laikā ne visi iemācās peldēt. Vēl mācību gada beigās mums ir dažiem nepieciešams drošības jostas izmantot. Ja peldētu no pirmās klases jau regulāri – kaut vai vienu reizi nedēļā – protams, ka tas būtu daudz lietderīgāk un bērni daudz vairāk apgūtu,” stāsta skolotāja Daiga Kalnupa.
Patlaban peldēšanas nodarbības bērniem apmaksā pašvaldības - 23 no tām ir pieejams vismaz viens publiskais peldbaseins, taču tikai lielākās pašvaldības saviem bērniem spēj nodrošināt bezmaksas apmācības, apakškomisijas sēdē informēja peldēšanas federācijas pārstāvji.
Statistikas dati liecina, ka kopumā ik gadu Latvijā noslīkst 150-200 cilvēku.
Apakškomisijas priekšsēdētājs un deputāti aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem, šovasar atpūšoties pie ūdens un vienmēr atcerēties par savu un līdzcilvēku drošību.
