Riteņu bloķētājus pielietos tikai tām automašīnām, kurām ir neapmaksāti vismaz divi pēcapmaksas paziņojumi, kas piemēroti pēc 2018. gada 1. novembra, vai gadījumos, ja transportlīdzeklim nav piestiprināta valsts reģistrācijas numura zīme, informēja “Rīgas satiksme”.
Autovadītāji aizvadīto 5 gadu laikā nenomaksātos sodos uzkrājuši 3,4 miljonus eiro, tādēļ nolemts pielietot riteņu bloķēšanas iekārtas.
Jau saņemot otro pēcapmaksas paziņojumu, vadītājiem uz transporta līdzekļa tiks novietota brīdinājuma informācija, ka ar nākamo pēcapmaksas paziņojumu transporta līdzeklim tiks pielietots riteņu bloķētājs, informēja “Rīgas satiksme”.
Riteņa bloķēšanas iekārtas noņemšanu iespējams pieteikt pa tālruni 8585 vai 80001919, savukārt tās noņemšana tiek nodrošināta 2 stundu laikā pēc izsaukuma saņemšanas no plkst. 6.00 līdz plkst. 23.00 tikai tad, ja visi pēcapmaksas paziņojumi ir apmaksāti.
Uzņēmums informēja, ka par Latvijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem tiek saņemta samaksa par aptuveni 67% pēcapmaksas paziņojumiem. Taču par ārvalstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem, iesaistot parādu piedziņas kompāniju, samaksa tiek saņemta tikai par aptuveni 7% pēcapmaksas paziņojumu. Visvairāk neapmaksāto pēcapmaksas paziņojumu ir par Lietuvā un Igaunijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, pēc tam seko Krievijā un Vācijā reģistrētie transportlīdzekļi.
Rekordists esot Latvijā reģistrēts auto, kas sakrājis nepilnus astoņsimt pēcapmaksas paziņojumus no “Rīgas satiksmes”. Viņa parāds uzņēmumam pārsniedz 10 000 eiro.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta pārstāvis Dainis Platacs Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atgādināja, ka centrs un arī Konkurences padome jau iepriekš vērsa Rīgas domes uzmanību, ka šāda riteņu bloķēšana neatbilst prasībām par patērētāju tiesībām, un faktiski kopš 2014.gada šāda rīcība ir aizliegta.
Lai gan pašreizējie noteikumi par riteņu bloķēšanu atšķiras no iepriekšējiem, šāda rīcība uzskatāma par agresīvu komercpraksi, jo “Rīgas satiksme” darbojas privāttiesību jomā un strīdus ar patērētājiem var risināt tiesā, bet Rīgas dome tagad piešķīrusi vienam komersantam tiesības, kas nav piešķirtas nevienam citam privātajam pakalpojumu sniedzējam, norādīja Platacs.
Viņš skaidroja, ka situācijas var būt dažādas, piemēram, vienu auto lieto vairāki cilvēki, tad var būt strīds par to, kuram sodi jāmaksā.
Pašlaik patērētājiem ir iespējas ziņot centram, PTAC ir iespēja uzraudzīt un, konstatējot negodīgas prakses pazīmes, vērtēt konkrētas situācijas.
Konkurences padomes Konkurences veicināšanas nodaļas vadītājs Antis Apsītis raidījums “Pēcpusdienā” arī norādīja, ka tagad par vienādu pakalpojumu neapmaksāšanu būs atšķirīga rīcība, un tas nostāda “Rīgas satiksmi” labākā stāvokļi, nekā privātos konkurentus.
Konkurences padome gan var tikai aizrādīt un aicināt Rīgas domi mainīt situāciju, atzina Apsītis.
Savukārt privātā stāvvietu pakalpojuma sniedzēja “Europark” valdes loceklis Mārtiņš Meisītis raidījumam pauda, ka valstī būtu nepieciešams vienots regulējums šādām situācijām, neatkarīgi no teritorijas, un kas būtu saistošs privātajiem vai pašvaldību pakalpojumu sniedzējiem.
Pirms vairākiem gadiem mudinājums atteikties no bloķēšanas iekārtām izskanēja arī no tiesībsarga biroja, kas to uzskatīja par prettiesisku trešās personas mantas aizturēšanu.
