Ratiņkrēslā uz darbu 3,5 km un lietū. Kā cilvēkiem ar invaliditāti palīdz iekļauties darba tirgū?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Šobrīd Latvijā no aptuveni 54 000 Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētajiem bezdarbniekiem vairāk nekā 8000 ir personas ar invaliditāti. Iemesli, kāpēc nav izdevies iekārtoties darbā, ir dažādi, taču, kā atzina paši cilvēki ar funkcionālajiem traucējumiem, dažkārt viens no tiem ir vides pieejamības problēmas.

Atgriezties sabiedrībā un darbā – ļoti svarīgi tas bija tukumniecei Margitai Kanopkai. Pirms 17 gadiem viņa smagi cieta autoavārijā. Kopš tā laika pārvietojas ratiņkrēslā. Augums ir paralizēts, taču, kā pati sacīja – ir galva un rokas, ar kurām var daudz ko izdarīt un izdomāt, ja tiešām ir vēlme turpināt dzīvot.

"Man visu šo stimulu un neatlaidību deva bērni. Man nebija variantu. Bērnu dēļ, kā jau mamma, biju gatava uz visu, lai man viņus neatņemtu. Cik tur daudz vajag, lai pateiktu, ka māte tādā stāvoklī netiek galā. Nē, to es nevarēju pieļaut, tāpēc biju gatava uz visu, lai savu dzīvi izdomātu un dzīvotu. Pirms avārijas es strādāju veikaliņā. Protams, pēc negadījuma man vairs nebija iespēja šo darbu veikt. Tādēļ bija jāsāk domāt, kā man uzturēt savus divus bērnus," stāstīja tukumniece, biedrības "Līdzvērtība" vadītāja Margita Kanopka.

Bija jādomā, ko var darīt sēdus. Gadu pēc avārijas Margita apguva grāmatvedību. Darbu šajā jomā gan nedabūja. Tad darbā par lietvedi pieņēma sociālais dienests, kas bija subsidētā darba vieta. Bija arī jādomā, kā pārvietoties.

"Man tajā brīdī nebija autovadītāja apliecības, un man bija arī svarīgi iegūt tiesības, lai varu pārvietoties. Tukumā [tam] nav pielāgots neviens autobuss. Es dzīvoju apmēram trīsarpus kilometrus no pilsētas. Ir tā bijis, ka braucu uz sociālo dienestu uz darbu, laukā līst lietus. Zinu, ka man ir autobuss septiņos no rīta un tur pienāk autobuss ar trijiem, četriem pakāpieniem. Un saprotu, ka iekšā netikšu un mani neviens nevar iecelt. Nu, tad man bija jābrauc ar ratiem.

Ļoti biežu braucu ar ratiem no paša rīta, neskatoties uz laika apstākļiem," atzina Margita Kanopka.

Vides pieejamības problēmas – viens no šķēršļiem

Pirms septiņiem gadiem Margita Kanopka dibināja biedrību "Līdzvērtība", kas apvieno cilvēkus ar invaliditāti. Kā tās vadītājai tagad noder pēc avārijas iegūtās grāmatvedības zināšanas. Gan pašai saskaroties ar dažādiem šķēršļiem un grūtībām, lai iekļautos pārējā sabiedrībā, gan redzot, kā klājas citiem ar invaliditāti, Margita Kanopka atzina, ka tā ir problēma – atrast darbu. Un viens no sākotnējiem šķēršļiem ir vides pieejamība.

"Varbūt jāsāk ar to pašu dzīvesvietu. Tu vienkārši netiec ārā no savas dzīvesvietas, lai nokļūtu darbā, ja arī kāds šo darbu piedāvājis.

Cilvēkiem ar dažāda cita rakstura invaliditāti... negrib jau ņemt. Tiem, kuriem garīga rakstura saslimšana, protams, tiem arī atkal ir savi mīnusi. Darba devējam arī grūti saprast, cik daudz šis cilvēks spēj izdarīt un cik daudz viņš saprot, cik daudz varbūt šim cilvēkam jāsēž ikdienā blakus, lai paskaidrotu vēlreiz un vēlreiz to pašu, Nedzirdīgiem cilvēkiem vispār, man liekas, ir visgrūtāk, jo man māsa ir nedzirdīga. Viņai jau ir cik gadu, un viņa nav ne reizi bijusi darba attiecībās. Sarežģīti noteikti tādus cilvēkus ņemt darbiņā, jo tur blakus visu laiku ir vajadzīgs kāds cilvēks, kurš māk ar viņu sarunāties, tulkot," sprieda Margita Kanopka.

Tukumā vidi pielāgo sociālo dzīvokļu mājā

Tukuma novada pašvaldības speciāliste mājokļa jautājumos Ligita Proņina stāstīja, ka, lai risinātu vides pieejamības problēmas, ir izveidota sociālo dzīvokļu māja. Cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ja nepieciešams, pielāgojot pirmā stāva dzīvokļus. Tā kā tā ir piecstāvu māja, šobrīd tiek domāts par vides pieejamību visā ēkā. 

"Caur likuma prizmu tiek sniegta palīdzība tam personu lokam, kas atbilst, lai varētu īrēt no pašvaldības sociālo dzīvokli. Tie būtu pensijas vecuma personas vai 1. un 2. grupas invalīdi, kuriem nav apgādnieku vai tie ir maznodrošināti un nespēj šīm personām palīdzēt. Tā ir tāda kopmītņu tipa māja, kur ir garš koridors un ir vienistabas dzīvoklīši.

Konkrēti šajā mājā ir uztaisīts panduss, lai cilvēks var izkļūt ārā un doties uz darbu vai iepirkties.

Šobrīd gan vēl pašvaldība, tieši par šo māju runājot, ir izstrādājusi tehnisko projektu lifta uzstādīšanai. Pagaidām skatāmies optimistiski, cerēsim ka kaut kad īstenosies. Tas būs atvieglojums visiem, jo māja ir piecstāvu māja, līdz ar to vides pieejamība būs nodrošināta," klāstīja Proņina.

Pašvaldībai ir sociālie dzīvokļi vēl arī citās mājās, arī tos nepieciešamības gadījumā pielāgo personām ar kustību traucējumiem. Bet pārējās dzīvojamās mājās, kur nav pašvaldībai piederoši dzīvokļi, vides pielāgošanai līdzekļi nav plānoti, taču, ja kāds vērstos pašvaldībā, jautājumu risinātu.

Jelgavā sniedz atbalstu vides pielāgošanai dzīvojamās mājās

Savukārt Jelgavā, lai palīdzētu cilvēkiem ratiņkrēslā izkļūt no savas mājas, kopš 2013. gada pieņemti saistošie noteikumi, paredzot maksimālo naudas summu gan ārējās, gan iekšējās vides pielāgošanai noteiktam personu lokam, stāstīja Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne.

"Tie ir pacēlāji, tajā skaitā stacionāru pacēlāju izbūve, tie ir tehniskie palīglīdzekļi, kas novērš un kompensē funkcionālos traucējumus un nav iekļauti valsts tehnisko palīglīdzekļu sarakstā. Zinot, ka visiem šiem līdzekļiem ir jābūt drošiem, tātad tiek paredzēta saistošajos noteikumos arī palīdzība šo tehnisko palīglīdzekļu remontam un ikgadējai tehniskajai apkopei.

Pirmkārt, tiek iesaistīta speciālistu komanda. Pirmais ir būvvalde, kas novērtē, vai vispār šie pielāgošanas pasākumi ir iespējami.

Ļoti labi ir tas, ka vairs nebūs vajadzīga daudzdzīvokļu mājā pārējo mājas iedzīvotāju piekrišana šādai pārbūvei, ir vajadzīgs tikai šis atzinums. Bet tas turpmākajai dzīvei. Tad ergoterapeits vienojas ar iedzīvotāju par to, kas var tikt izpildīts, kādi pielāgošanas darbi nepieciešami atbilstoši tā cilvēka vajadzībām un piešķiramās summas šī maksimuma robežās. Zinām, ka ir Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka, ka vides pielāgošanai var cilvēks ņemt kredītu un valsts sedz kredīta procentus, bet ar to kredīta ņemšanu mūsu klientiem ir lielas problēmas un tāpēc pašvaldība piešķir pabalstu šīs vides pielāgošanai," stāstīja Stūrāne.

Darba tirgū ap 42 000 cilvēku ar invaliditāti

Gadījumos, kad izdevies atrisināt izkļūšanu no savas dzīvesvietas un ja cilvēkam ir iespēja strādāt, tad jau nākamais solis ir pašas darba vietas atrašana. Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis stāstīja, pēdējos gados cilvēku ar dažāda veida invaliditāti nodarbinātība ir augusi. Piemēram, šobrīd darba tirgū gan privātajā, gan publiskajā sektorā ir aptuveni 42 000 cilvēku ar invaliditāti, bet pirms vairākiem gadiem tie bija aptuveni 25 000.

"Strādā cilvēki ar ļoti dažādām invaliditātēm – gan ar kustību traucējumiem, redzes invaliditāti, dzirdes invaliditāti, gan ar GRT [garīga rakstura traucējumiem], gan vispārējām saslimšanām, kur varbūt neredz ārēji šo invaliditāti. Vismazāk cilvēku ir nodarbināti no šīs grupas, kur ir GRT. Savukārt grupai, kas ir ar kustību traucējumiem, ir ļoti svarīgi, ka šī darba vide un vieta ir pielāgota, lai šie cilvēki tur varētu būt un atrasties kolektīvā. Tāpēc aicinām un veidojam gan subsidēto darba vietu programmas ietvaros darba vietu pielāgojumus, lai īpaši tos cilvēkus, kuri ir bez darba, ņemtu darbā un jau nāktu līdzi apmaksāti šie darba vietu pielāgojumi.

Nākamajā gadā plānojam startēt jaunu programmu, kas būs atbalsts jau strādājošiem cilvēkiem ar invaliditāti,

kuriem varbūt ir kādas problēmas noturēties un saglabāt savu darbavietu, lai varētu viņiem būt ergonomiskā vide apkārt, tad plānojam arī šādu programmu iedarbināt, kur darba vietu pelāgojumi tiktu apmaksāti arī jau strādājošiem cilvēkiem ar invaliditāti," stāstīja LM pārstāvis.

Lai vēl vairāk stimulētu darba devējus pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti un veidot subsidētās darbavietas, cilvēkiem ar smagākiem funkcionāliem traucējumiem tiek plānots pagarināt subsidēto darbavietu laiku no 12 līdz 18 mēnešiem. Papildus algas dotācijām plānots arī darba devējiem kompensēt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu daļu.

Lielākā daļa bezdarbnieku ar invaliditāti vecumā virs 50 gadiem 

NVA informēja, ka personas ar invaliditāti darbu atrod pamatā vidējās kvalifikācijas profesijās – tie ir pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, dažādu mašīnu operatori, kvalificēti strādnieki un amatnieki. Arī liela daļa – 30% – iekārtojas darbā vienkāršajās profesijās, bet aptuveni 15% augstas kvalifikācijas profesijās, stāstīja NVA Nodarbinātības pasākumu departamenta direktors Pāvels Beļisovs.

"Lielākā daļa, jāsaka, pat vairāk nekā 65% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti ir vecumā virs 50 gadiem. Izglītības līmeni, ja skatāmies, tad lielākā daļa no reģistrētajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti iepriekš ieguvuši profesionālo vai augstāko izglītību. Tā nav netipiska situācija tieši personām ar invaliditāti. Tā ir situācija kopumā, jo izglītība un iegūtās kvalifikācijas, prasmes mēdz novecot. Vēl jo vairāk mūsdienās, kad tik ļoti strauji attīstās visas digitālās jomas un visās jomās ir ļoti ātra attīstība. 

Tāpēc piedāvājam mūsu klientiem visa veida pasākumus, nodarbinātību atbalstošus, veicinošus. 

Ja mēs runājam par tieši personām ar invaliditāti, tad NVA piedāvā visus pakalpojuma grozā esošos pasākumus, bet vienlaikus tieši šai mērķa grupai ir arī specifiskie pakalpojumi," stāstīja NVA pārstāvis.

Sarunās vairāk jāiesaista cilvēki ar dažāda veida invaliditāti

Dobeles novada personu ar invaliditāti un atbalstītāju biedrības "Laimiņa" valdes priekšsēdētājas vietniece Kristīne Briede uzskata, ka, spriežot par dažādiem uzlabojumiem un atbalsta mehānismiem, valsts un pašvaldību iestādēm sarunu procesā vajadzētu vairāk iesaistīt tieši tos, kurus pieņemtie lēmumi un noteikumi skars.

"Man pašai arī bērns ar invaliditāti, ar kustību traucējumiem, un es šo dzīvi redzu no abām pusēm gan kā pakalpojumu sniedzējs, gan kā biedrības biedrs, gan ģimenes, kuras es satieku, gan manā dzīvē ir visa šī lieta iekšā. Tā nodarbinātība jau ir vēl kaut kur tālāk patiesībā, jo, ja skatamies par to pašu dzīves vietu un transprotu, un pakalpojumu pieejamību, tur jau ir problēmas. Nodarbinātība jau augstākā plauktiņā. Tad, kad tiek veidotas šīs darba grupas, ir kaut kādas lietas, kur vajag veidot darba grupas, tur netiek pārstāvētas, kā saka, visas kategorijas, visu vecumu pārstāvji, ka šī diskusija būtu visaptveroša. Tāpēc ir tā, ka daudz kas ir uz papīra un dzīvē nestrādā. Tas jau nav tikai saistībā ar šo jomu.

Uzskatu, ka būtu vairāk jābūt visai tai ministriju, ierēdņu darbībai, konsultējoties ar mērķa grupu pārstāvjiem.

Nevis ar vienu vai divām lielām organizācijām, bet lai būtu pārstāvniecība no dažādām vecuma grupām, dažādu diagnožu grupām. Lai tas nav tā, ka mums nāk priekšā jauni noteikumi un tu ļoti labi redzi, kas tur piedalījies, jo ir izceltas konkrētas kategorijas," teica Briede.

Lai arī no savas puses vēl vairāk iesaistītos cilvēku ar invaliditāti nodarbinātībā, pērnā gada nogalē biedrības "Laimiņa" pārstāvji izveidoja sociālo uzņēmumu SIA "Dare Audeamus", dodot iespēju gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem apgūt dažādas prasmes specializētās darbnīcās, gan jau kā darbiniekus nodarbinot personas arī ar cita veida invaliditāti.

Uzklausot dažādas iesaistītās puses, jāatzīst, izgaismojušās tik tiešām daudz un dažādas nianses.  Tāpēc, iesaistoties visām pusēm, var nonākt pie arvien labākiem risinājumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti