Laimdota Straujuma ir vispieredzējušākais cilvēks valsts pārvaldē, viņai ir doktora grāds ekonomikā un pašreizējā amatā izdevies panākt līdzsvaru zemkopības nozarē. Šie ir argumenti ar kādiem svētdienas vakarā Vienotības valde atbalstīja jau iepriekš šaurākā lokā izlemto - premjera amatam virzīt Zemkopības ministri Laimdotu Straujumu.
Straujumas kandidatūru slavē arī demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis. "Vienotībai" esot pārliecība, ka Straujuma amatā apstiprināšanas gadījumā, turpinās esošā ministru prezidenta "uzņemto kursu".
Pati Straujuma atzīst, ka lēmums piekrist būt par ministru prezidenta amata kandidātu, nācis pēc ilgākām pārdomām. Viņa pieņēmusi izaicinājumu , lai turpinātu iesāktos darbus. Kā vienu no saviem galvenajiem mērķiem Straujuma minēja nevienlīdzības mazināšanu valstī.
Jau tagad Straujumas apstiprināšanai varētu būt parlamenta vairākuma atbalsts. Vienīgi opozīcijā esošais Saskaņas centrs jau norādījis, ka Straujumas kandidatūru neatbalstīs, jo politiskais spēks ir pārliecināts, ka jaunajai valdībai jābūt tehniskai un jāsastāv no nozaru profesionāļiem.
Valdes sēdē Straujuma arī uzņemta partijas "Vienotība" rindās, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstīja "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns.
Par to, vai uzticēt Straujumai valdības veidošanu, tagad būs jāizšķiras Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.
Straujuma valdes sēdē arī uzņemta partijas "Vienotība" rindās. Kā Latvijas Radio pastāstīja "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns - Straujuma ir izvirzīta dēļ lielās pieredzes valsts pārvaldē.
Pirmdien par Straujumas kandidatūru būšot konsultācijas ar pārējām partijām un pēc tam arī ar Valsts prezidentu. Tā kā līdz šim Laimdotai Straujumai ir bijusi laba sadarbība ar Andri Bērziņu, Smiltēns neredz šķēršļus, kāpēc Valsts Prezidents nevarētu virzīt Straujumu par premjeri.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1951.gada 24.februārī dzimusī Straujuma ir beigusi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, 1992.gadā viņa ieguvusi ekonomikas doktora grādu.
Pēc augstskolas beigšanas Straujuma strādājusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā, SIA "Latvijas Datu centrs", kā arī vadījusi SIA "Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs".
Kopš 1999.gada 16.novembra Straujuma strādāja par valsts sekretāra vietnieci Zemkopības ministrijā, bet no 2000.gada 9.oktobra līdz 2006.gada 31.decembrim viņa bija Zemkopības ministrijas valsts sekretāres amatā.
No 2007.gada janvāra līdz 2010.gada decembrim Straujuma ieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāres amatu, bet no 2011.gada janvāra līdz oktobrim viņa bija ministrijas valsts sekretāra vietniece.
2011.gada 25.oktobrī Saeima apstiprināja Valda Dombrovska valdību ar Straujumu zemkopības ministres amatā. Toreiz Straujumu šim postenim bija virzījusi "Vienotība", lai gan viņa pati bija bezpartejiska.
LETA jau ziņoja, ka līdzšinējais premjerministrs Dombrovskis pērn 27.novembrī paziņoja par atkāpšanos no amata. Viņš paskaidroja, ka tādā veidā uzņemas politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kas prasīja 54 cilvēku dzīvības.
Pēc Dombrovska demisijas notika vairākas politisko konsultāciju kārtas, "Vienotība" divas reizes piedāvāja prezidentam savus premjera amata kandidātus, taču abas reizes Valsts prezidents Bērziņš tos noraidīja.
Prezidents informēja, ka gaidīs no partijām vienošanos par kādu premjera amata kandidātu, bet, ja līdz 7.janvārim to nesagaidīs, nāks klajā ar paziņojumu par savu izraudzīto kandidātu.
